Kolumba ekspedīcija sasniedz Karību salas un izceļas Guanahani salas krastā

Kolumbs izbrauca 1492. gadā 3. augustā ar flagmaņkuģi "Santa Maria" un 120 vīriem no mazas ostas Palosas. Viņu pavadīja divas karavelas — "Pinta" un "Ninja". Kronis (Spānijas karaliste) bija ar mieru atlīdzināt tikai pusi ekspedīcijas izdevumū, atlikumu — abu mazāko kuģu apgādi un komanda salīgšanu — par laimi samaksāja vietējie kuģu īpašnieki brāļi Pinzoni. Pēc ilgākas apstāšanās Kanāriju salās kuģi 6. septembrī devās uz rietumiem un 33 dienas ļāvās labvēlīgam vējam, kas tos dzina uz priekšu.

Tas bija brauciens uz labu laimi, jo Kolumbs gan prata ar mērījumiem pēc saules un zvaigznēm noteikt ģeogrāfisko platumu, bet sava kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko garumu varēja novērtēt tikai aptuveni. Turklāt viņš atzīmēja mazāk nobrauktās jūdzes, lai nebiedētu kuģu komandu, kas aizvien skaļāk mudināja atgriezties. Taču par laimi pazīmes liecināja, ka tuvojas zeme, un 12. oktobrī pulksten divos no rīta beidzot no Pintas priekšgala atskanēja jūrnieka Rodrigo de Triana kliedziens: „Tierra! Tierra!” (Zeme! Zeme!) Atklāto salu Kolumbs nosauca par Sansalvadoru (Bahamu arhipelāgā).

Viņš izkāpa krastā un Spānijas kroņa vārdā svinīgi „ieņēma šo zemi” un kā admirālis un vicekaralis pieņēma no saviem ļaudīm paklausības zvērestu. Līdz gada beigām viņš atklāja vēl Kubas piekrasti un Haiti (nokristot to par Espanjolu).

25. decembrī Santa Maria avarēja, un Kolumbs pēc ciešanu pilna brauciena ar karavelu Ninja 1493. gada martā atgriezās Spānijā, pa ceļam pieturot Lisabonā.