"Kaza kāpa debesīs" pirmizrāde

Režisores Laimas Žurginas dokumentālā filma "Kaza kāpa debesīs", kurā apkopotas atmiņas un unikāli materiāli par 20. gadsimta 60. gadiem, leģendāro Rīgas kafejnīcu "Kaza" un kultūras personībām, kas izaugušas no "Kazas" apmeklētāju loka.

Filmas autore ir izmantojusi patiesas intervijas ar tā laika notikumu dalībniekiem un lieciniekiem, neizmantojot popkorna paaudzei rakturīgo neesošo dokmemtālo kadru piefilmēšanu ar aktieriem un izdomātām personām izdomātās dekorācijās.  Filma ar savu patieso īstumu ir ārkārtīgi vērtiga Latvijas kultūras liecība par leģendārām 60. un 70.gadu Latvijas kultūras un mākslas dzīves personībām – Imantu un Viktoru Kalniņiem, Imantu Lancmani, Maiju Tabaku, Māru Ķimeli, Laimu Eglīt, Birutu Delli, Eiženu Valpēteri, Modri Tenisonu, Uldi Bērziņu, Jāni Rokpelni, trīs Juriem, t.sk.,Juri Zvirgzdiņu, Māri Bišofu, Māru Brašmani, Andri Grinbergu un daudziem citiem "Kazas" bohēmisko vidi izbaudījušiem un filmā nepieminētiem cilvēkiem.  

Filmas autore un režisore ir Latvijas dokumentālā kino klasiķe un pati arī kādreizējā "kaziste" Laima Žurgina, kā arī

• operatori – Edgars Bite, Kaspars Braķis, Uģis Egle, Uldis Jancis, Miks Meirāns,
• filmā skan komponista Imanta Kalniņa mūzika,
• skaņu režisors - Andris Barons,
• skaņu operators – Ilvars Veģis,
• montāžas režisors – Andris Zemītis.

Filma ir oda paaudzei, kuru tajā laikā kritizēja par atļaušanos domāt savādāk, mūsdienās - kā dzīvoja ne tajā laikā un ne tajā vietā. Tas ir laiks, kad pasaule vēl izbauda pēckara atjaunotni, parādās atklāta vēršanās pret nacionālo pašapziņu un latviskuma uzturēšanu. Pelēkajā padomju cilvēku vizuālajā bildē kā uzkr'titoši un spilgti akcenti parādās košie puķu bērni un bitņiki nepiedodami gariem matiem, meitenes ari nepiedienīgi īsiem svārkiem, kļošenes, hipiji un veidojas precīzi neiezīmēta, bet leģendām apvīta vieta Centrs ar tās iemītniekiem centrovikiem. Paldies šiem latvikās kultūras telpas glabātājiem un bravo režisorei, kura to ir dokumentējusi filmā,

Manuprāt, ļoti precīzs un kodolīgs filmas raksturojums Kristīnes Matīsas kinorecenzijā : 

"Laimas Žurginas filmā veidojas dīvaina sajūta, ka nekādu atsevišķi izirstošu līniju nav, ir divi kompakti garīgie kamoli – viens Kazas laikā, kur visi šie cilvēki bija kopā savos dzīves jēgas meklējumos, un otrs mūsdienās, kad viņi joprojām ir kopā kaut vai tīri teorētiskā grupā – nobriedušas personības Latvijas kultūras telpas izcilnieku vidū".