Operācija „Tannenberg” (Unternehmen Tannenberg / Operacja Tannenberg)

Operācija „Tannenberg” bija nacistiskās Vācijas masu iznīcināšanas kampaņa pret poļu eliti okupētajās Polijas teritorijās no 1939. gada septembra līdz novembrim. To īstenoja Drošības policijas (SiPo) un Drošības dienesta (SD) operatīvās grupas (Einsatzgruppen). Tā bija pirmā liela mēroga, iepriekš plānotā iznīcināšanas operācija Otrajā pasaules karā. Tās mērķis bija fiziski likvidēt poļu vadītāju slāni — inteliģenci, garīdzniecību, skolotājus, politiskos un sabiedriskos aktīvistus, ierēdņus, zemes īpašniekus un sacelšanās veterānus —, lai neļautu organizēt pretestību un atvieglotu poļu zemju ģermanizāciju. Operācija norisinājās zem Vērmahta militāro darbību seguma un bija daļa no plašākas politikas, kuras mērķis bija iznīcināt poļu tautu kā politisku un kultūras subjektu.

Sagatavošana

Plānošana sākās vēl pirms kara sākuma. 1939. gada 18. maijā Reinhards Heidrihs iesniedza Heinricham Himleram pirmās vadlīnijas SiPo un SD izmantošanai plānotajā karā pret Poliju. Berlīnē tika izveidota Centrālā iestāde II P (Polija), kas sastādīja kartotēkas un proskripciju sarakstus (Sonderfahndungsbuch Polen / Sonderfahndungsliste). Kartotēkās bija aptuveni 61 000 vārdu, bet drukātajā „Īpašajā meklējamo grāmatā Polijai” — ap 8–9 tūkstošiem. Saraksti balstījās uz Gestapo, SD, Abvēra materiāliem un vietējo volksdoicu ziņojumiem. Ādolfs Hitlers personīgi apstiprināja operāciju, jo neuzticējās Vērmahta ģenerāļiem poļu elites likvidēšanā un uzticēja to Himlera pakļautībā esošajiem spēkiem.

Vadība un dalībnieki

• Politiskā un vispārējā vadība: Ādolfs Hitlers (iniciators), Heinrichs Himlers (Reichsführer-SS), Reinhards Heidrihs (SiPo un SD vadītājs, tiešā plānošana RSHA ietvaros).
• Operatīvā vadība: Īpašais referāts „Unternehmen Tannenberg” Drošības policijas galvenajā pārvaldē; uz vietas — Einsatzgruppen komandieri.
• Galvenie Einsatzgruppen komandieri:
  • EG I — Bruno Štrekenbahs (Bruno Streckenbach);
  • EG II — Emanuels Šēfers;
  • EG V — Ernsts Damcogs;
  • EG VI — Erihs Naumanis;
  • EG zur besonderen Verwendung — Udo fon Voiršs;
  • un citi (tostarp Lotārs Boitels, Hanss Fišers).
• Sastāvs: Piecas pamata Einsatzgruppen (vēlāk papildinātas), kopā aptuveni 2700 cilvēku (no Gestapo, Kriminālpolicijas un SD). Tām palīdzēja Volksdeutscher Selbstschutz, Ordnungspolizei vienības un SA. Formāli grupas sekoja Vērmahta armijām, taču ātri ieguva ievērojamu operatīvo patstāvību un saņēma pavēles tieši no SS vadības.

Epicentri un operācijas gaita

Operācija sākās līdz ar iebrukumu 1939. gada 1. septembrī un aptvēra visas okupētās poļu teritorijas, taču īpaši intensīvi noritēja Reihā iekļautajās zemēs:

• Reihsgau Danciga–Rietumprūsija (Pomerānija, Bydgoščas apkārtne, Nāves ieleja, Piašņicas meži u. c.) — viens no smagākajiem epicentriem;
• Reihsgau Vartelande (Lielpolija / Kraj Warty, Poznaņa, Lešno, Šrema, Koščana u. c.);
• Augšsilēzija;
• Austrumprūsijā iekļautās teritorijas un Ģenerālgubernatorija.

Lielpolijā 1939. gada 20.–23. oktobrī sākās pirmās masveida publiskās eksekūcijas (tostarp Šremā, Lešno, Koščanā, Ksionžā, Mosinā). Upurus nošāva pie sienām, mežos, grants bedrēs vai pagaidu nometnēs. Oficiāli Einsatzgruppen tika izformētas 1939. gada 20. novembrī un pārveidotas par pastāvīgām SD un SiPo struktūrām, taču slepkavību vilnis turpinājās līdz gada beigām un pārgāja Intelligenzaktion.

Upuru skaits un kategorijas

Saskaņā ar poļu vēsturnieku un Nacionālās atmiņas institūta (IPN) aplēsēm līdz 1939. gada beigām šādu akciju (tostarp plašākās Intelligenzaktion) ietvaros tika nogalināti aptuveni 50–55 tūkstoši poļu pilsoņu. Reģionālais sadalījums (poļu dati):

• Danciga–Rietumprūsija: aptuveni 30 tūkstoši;
• Vartelande (Lielpolija): aptuveni 10 tūkstoši;
• Ģenerālgubernatorija: aptuveni 5 tūkstoši;
• Augšsilēzija: aptuveni 1500;
• pārējās teritorijas: vairāki tūkstoši.

Rietumu avoti bieži norāda aptuveni 20 tūkstošus upuru sākuma fāzē (aptuveni 760 masu eksekūcijās). Upuri bija skolotāji, priesteri, Poļu Rietumu savienības aktīvisti, Lielpolijas un Silēzijas sacelšanās veterāni, ierēdņi, zemes īpašnieki, zemnieki, strādnieki un inteliģences pārstāvji — personas, kuras nacisti uzskatīja par poļu sabiedrības „vadošo slāni”. Starp nogalinātajiem bija arī ebreji.

Nozīme un sekas

Operācija „Tannenberg” kalpoja kā izmēģinājuma poligons vēlākajiem masu slepkavībām (Einsatzgruppen Austrumu frontē 1941. gadā) un bija Intelligenzaktion un AB akcijas priekštece. Tā parādīja, ka okupētas valsts elites iznīcināšana bija apzināta valsts politika, nevis spontāna vardarbība. Daudzas eksekūciju vietas (Nāves ieleja pie Bydgoščas, Forts VII Poznaņā, Piašņicas meži un desmitiem citu) joprojām ir upuru piemiņas vietas. Operācija ir dokumentēta ar pašām Einsatzgruppen ziņojumiem, pēckara tiesu procesu liecībām un poļu institūciju (IPN, Pilecki institūts u. c.) pētījumiem.

Tā bija genocīda rakstura operācija, kuras mērķis bija „nocirst galvu” poļu sabiedrībai un atvieglot vācu kolonizāciju austrumu teritorijās.