Pie Vastselīnas (Neuhausen) un Izborskas notiek pirmā nopietnā kauja starp Livonijas spēkiem un Maskavijas krievu iebrucējiem
Serizas kauja (pazīstama arī kā Izborskas kauja) notika 1501. gada 27. augustā starp lielmestra Valtera fon Pletenberga vadītajiem Teitoņu bruņinieku spēkiem vienā pusē un Maskavas Lielkņazistes un Pleskavas Republikas (vācu: Pleskau) spēkiem otrā pusē.
Krievijas karaspēks tika sakauts.
Aizvēsture
Krievijas lielkņazs Ivans III īstenoja ekspansijas politiku, kas saasināja attiecības starp Maskavu un Livoniju.
1492. gadā Maskava uzcēla Ivangorodas cietoksni pretējā robežupes Narvas krastā. Divus gadus vēlāk Hanzas savienības birojs Novgorodā tika slēgts, un Hanzas tirgotāji, no kuriem lielākā daļa bija livonieši, tika ieslodzīti. Tirdzniecība caur Tallinu (Rēveli) un Tērbatu (Dorpati) ievērojami samazinājās.
Krievijas-Zviedrijas kara laikā (1495.–1497. gads) Zviedrija iekaroja Ivangorodu un piedāvāja to Livonijai, kas atteicās.
Tomēr Maskavā tas tika uztverts kā Zviedrijas un Livonijas alianse.
1500. gada maijā starp Maskavu un Lietuvas Lielhercogisti izcēlās karš.
1501. gada 17. maijā Livonija un Lietuva Viļņā noslēdza desmit gadu aliansi.
1501. gada augustā fon Pletenbergs vadīja Livonijas armiju uz Pleskavu.
Kaujas gaita
Armijas tikās 1501. gada 27. augustā pie Sericas upes, 10 km uz dienvidiem no Izborskas, Pleskavas rietumu nomalē. Krievi mēģināja šķērsot upi, sākotnēji ar Pleskavas pulku, bet tika atsisti. Pēc tam Livonijas artilērija iznīcināja atlikušo Maskavas armiju, neskatoties uz krievu mēģinājumiem atbildēt ar savu nepietiekamo artilēriju. Kaujā mazākā Livonijas armija lielā mērā sakāva Maskavas armiju, pateicoties Teitoņu bruņinieku pārākajai artilērijai un krievu trūcīgajam lielgabalu arsenālam. Sakāve pamudināja Maskavu modernizēt savu armiju un izveidot pastāvīgas kājnieku vienības, kas bija aprīkotas ar arkebūzēm.
Sekot
Livonijas karaspēks ieņēma Ostrovu un neveiksmīgi aplenca Pleskavu. Krievi atriebās ar iebrukumu un laupīšanu Livonijas austrumos un sakāva Teitoņu bruņiniekus Helmedā, netālu no Tartu.
Teitoņu bruņinieki guva vēl vienu uzvaru Smoļinas ezera kaujā 1502. gada septembrī.
Karš beidzās 1503. gadā, kam sekoja gandrīz 60 miera gadi — līdz Livonijas karam (1558.–1583. g.).
