Pink Floyd laiž klajā albumu "The Division Bell"

The Division Bell ir četrpadsmitais un pēdējais britu progresīvā roka grupas Pink Floyd studijas albums.

Šis ir otrais albums, kurā kā grupas līderis ir Deivids Gilmors. Grupā, diemžēl, nav grupas idejiskais iedvesmotājs un dibinātājs Sids Barrets, kā arī viņa atbalstītājs visa mūža garumā un stila turpinātājs Rodžers Voters.

Mūziku galvenokārt sarakstījuši Deivids Gilmors un Riks Raits - šis albums iezīmē viņa atgriešanos Pink Floyd un muzikālā darba atsākšanu, savukārt, vārdus dziesmām pārsvarā sacerējusi Gilmora jaunā sieva Pollija Samsone.

Šis ir arī pirmais albums, kopš 1973. gada The Dark Side of the Moon, kurā Raits kādā no dziesmām izpilda solovokālus. Lai gan The Division Bell nav konceptuāls albums, vairākas albuma dziesmas ir ar kopīgu tematiku - cilvēku saprašanos, komunikāciju un spēju saprast; šāda tematika Pink Floyd dziesmās sastopama jau kopš 1971. gada Meddle. Mūzikas kritiķi un apskatnieki šeit saskata Votera ietekmi, ko Gilmors noraida, uzsverot, ka ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai Voteru saistītu ar grupu.

Kā saksofonists šajā albumā piedalās Diks Parijs, kurš piedalījies arī The Dark Side of the Moon un Wish You Were Here. Parijs aktīvi koncertējis nebija kopš astoņdesmito gadu sākuma, bet ar piedalīšanos albuma ierakstā viņš savu muzikālo darbību atjauno; viņš piedalījās un spēlējis arī šim albumam piesaistītajā koncerttūrē.

Kritiķi šo albumu novērtēja samērā zemu, taču atzina to par labāku nekā grupas iepriekšējo. Par spīti tam albums iekļuva gan angļu, gan amerikāņu labāk pārdoto ierakstu topa pirmajā vietā, un ir aprēķināts, ka kopā ir pārdotas apmēram 10 miljoni šī albuma kopijas.

Dziesma Marooned ieguva Pink Floyd vienīgo Grammy balvu kā labākā roka instrumentālā kompozīcija.

Skaņdarbu saraksts

Visas dziesmas iedziedājis Deivids Gilmors, izņemot Wearing the Inside Out - Riks Raits un Cluster One un Marooned, kuras ir instrumentālas.