Sāk kursēt pirmais regulārais pasažieru vilciens starp Stoktonu un Dārlingtonu, Lielbritānijā

1821. gada 19. aprīlī  Lielbritānijas karalis Džordžs III parakstīja atļauju privāta dzelzceļa izbūvei starp Stoktonu un Darlingtonu. Dzelzceļš pamatā bija nepieciešams ogļu pārvadāšanai no iekšzemes raktuvēm uz ostu, taču statūtos nebija ierobežota arī citu pārvadājumu veikšana. Dzelzceļa statūtos nebija noteikts arī "vilcēja" veids, taču parasti tam izmantoja zirgus. Taču pēc dzelzceļa akcionāru pasūtījuma "izveidot modernu" dzelzceļu, inženieris Džordžs Stefensons, kurš jau iepriekš bija izgatavojis lokomotīves kravu pārvadāšanai raktuvju teritorijā, izgatavoja lokomotīvi "Locomotion No 1" speciāli šim maršrutam (pirmajos gados, kad lokomotīve bija remontā, turpināja izmantot arī zirgus).

1825. gada 27. septembrī  līnija tika atklāta ar pasažieru pārvadājumu. Līnija bija 33.7 km gara. Tajā lokomotīve "Locomotion No. 1" vilka vilciena sastāvu, kurš sastāvēja no 34 vagoniem. Atšķirībā no zirgu vilkmes dzelzceļa, lokomotīve spēja pavilkt lielākus vilciena sastāvus, attīstīt lielāku ātrumu, tās jauda ļāva vieglāk pārvarēt kāpumus. Jaunais ceļošanas veids strauji kļūst populārs un veicināja vispārēju dzelzceļu attīstību. Lai gan jau Iepriekš dažādās pasaules valstīs  bija veikti pasažieru pārvadājumi, tomēr tie bija neregulāri. 

Latvijā pirmais dzelzceļa posms sāka darbību 1860. gadā