Tiek noslēgts Nīstates miera līgums. Vidzemi un Rīgu uz 197 gadiem anektē tās okupējusī Krievija

Diplomātiskās sarunas no Krievijas puses veda Jakobs Brūss (Bruce) un Heinrihs Ostermans, bet no Zviedrijas puses Johans fon Liliensteds (Lilienstedt) un Oto Strēmfelts (Strömfelt).

Līgumu parakstīja 1721. gada 10. septembrī (pēc vecā stila 30. augustā) Nīštates (Ūsikaupunki) ostas pilsētiņā uz ziemeļiem no Turku. Ar pārējiem pretiniekiem Zviedrija jau bija parakstījusi miera līgumus agrāk — 1719. gada 9. novembrī Stokholmā ar Hanoveres kūrfirstu, 1720. gada 21. janvārī Stokholmā ar Prūsijas karali un 1720. gada 14. jūlijā Frederiksborgā ar Dānijas karali. Lielbritānijas puse kā Zviedrijas sabiedrotā pievienojās Nīštates līgumam ar iebildumiem no Krievijas puses (21.§).

Miera sarunu laikā Krievijas pārstāvji, cita starpā, 1710. gada Livonijas un Igaunijas kapitulāciju traktēja kā "labprātīgu padošanos" Krievijai, kuras dēļ Polijas-Lietuvas kopvalsts esot zaudējusi savas tiesības uz Vidzemi un Igauniju. Polija-Lietuva Nīštates miera sarunās atteicās piedalīties, tomēr Krievija un Zviedrija līguma 15.§ līguma nosacījumus attiecināja arī uz to. Līdz pat 1795. gadam Polijas karaļi, kaut arī politiski bija atkarīgi no Krievijas imperatoriem, turpināja savā titulā dēvēties par Livonijas hercogiem (magnus dux Livoniæ).

Mūsdienu Krievijas propaganda izmanto saukli - «Mēs Baltiju esam nopirkuši!», kas neatbilst ne līguma teritoriālajai darbībai, ne arī līguma tekstam, kura 4. paragrāfā skaidri pateikts, ka Līvlande, Estlande, Ingrija un Karēlija ir iekarotas.

Lai gan līguma tekstā ir minēta Krievijas apņemšanās maksāt Zviedrijai 2 miljonus reihstāleru, tajā nekur nav minēts, ka nauda tiek maksāta par Līvlandi vai Estlandi. Tāpat nav pierādījumu par maksājumu veikšanu. Zviedrijas parlaments līgumu uzskatīja par pazemojošu un negribēja to ratificēt. Tas notika tikai 1723. gadā, tomēr Zviedrija pēc tam vēl 6 reizes karoja ar Krieviju, kas automātiski izslēdz iepriekšējo līgumu darbību.

Būtībā no latviešu, igauņu, karēļu un somu apdzīvoto zemju puses līgumu slēdza divi okupanti.