Vašingtonas Maršs par Darbu un Brīvību

Manifestācija notika Vašingtonā, Linkolna Memoriāla priekšā un tajā piedalījās no 200,000- 300,000 dalībnieku, pārsvarā melnādainie amerikāņi.

Lai gan likums noteica "vienādas tiesības visiem", realitātē virkne likumu, īpaši privātā sektorā pieļāva melnādaino segregāciju, pamatā aizbildinoties ar "aizliegumu valstij iejaukties privātā biznesā". ASV, likums ierobežoja ne tikai melnādaino tiesības (kuri pēc būtības bija tādi paši iebraucēji Amerikā, kā baltie), bet tai skaitā- Amerikas pamatiedzīvotāju- indiāņu tiesības.

Pēc būtības līdzīga situācija veidojas šodienas Latvijā, kur pamatiedzīvotāji (latviešu jaunieši)  nereti nevar iegūt darbu, ja nerunā kādreizējās kolonizatorvalsts- krievu valodā, jo valsts to pamato ar "neiejaukšanos privātā biznesā". Latvijas politiķi apzināti ignorē faktu, ka Krievijas ietekme Latvijas biznesā un neasimilēto kolonizatoru masa Latvijā veido ap 30% no iedzīvotāju kopskaita, vēl vairāk- ar ES uzturēšanās atļauju tirgošanu politiķi šo masu palielina. Turklāt, gan Latvijas gan ES politiķi, kuri daudz mīl pļāpāt par globalizāciju, līdz pat pēdējam Krievijas iebrukumam Ukrainā nespēja saprast elementāru domu, ka pateicoties IT attīstībai, noteicošs ir tikai tautas lielums- rezultātā lielas tautas informācijas sfērā globāli pārmāc mazo tautu valodu un kultūru iespēju eksistēt bez to valstu atbalsta.

ASV valsts "neiejaukšanās politika" kopš verdzības atcelšanas bija attīstījusies un ieguvusi pat zināmu likumdošanas aizsardzību (Krova likums).

Augusta protesta akcijā Mārtins Luters Kings uzstājās ar savu sleveno runu "I have a Dream" (Man ir sapnis), kurā viņš pauda uzskatus par vienlīdzību un starprasu harmoniju.

Lai gan verdzība ASV bija sen atcelta, un melnādainajiem bija piešķirtas vairums pilsoņu tiesības, valstī valdīja neslēpts rasisms attiecībā pret "krāsainajiem" iedzīvotājiem un tie tika uzskatīti par "otrās šķiras" pilsoņiem:

• 21 ASV pavalstī bija aizliegtas starprasu laulības, bet nereģistrēta starprasu pāra kopdzīve varēja tikt sodīta līdz 12 mēnešiem cietumā vai naudas sodu;
• dažādu ādas krāsu iedzīvotājiem bija nodalītas zonas sabiedriskās vietās (autobusos, sporta klubos, restorānos u.c.)
• kredītiestādēm, uzņēmumiem bija tiesības noteikt ierobežojumus pakalpojumu saņemšanai, darba vietas ieguvei, u.c.
• netiešā veidā melnādainiem, krāsainajiem un indiāņiem tika ierobežotas vēlēšanu tiesības,