WW2- Atentāts pret Hitleru. Hitlers izdzīvo

1944.gada 20.jūlijā Vācijas armijas elites pārstāvja Klausa Filipa Marijas Šenka fon Štaufenberga vadībā tika rīkots atentāts pret Hitleru.

20. jūlija rītā Štaufenbergs kopā ar virsleitnantu Verneru fon Heftenu ar lidmašīnu ieradās uz sapulci Hitlera mītnē Wolfsschanze Prūsijā pie Rastenburgas ar diviem spridzekļiem portfelī. Tā kā sapulce ar Hitlera piedalīšanos pēkšņi no pazemes bunkura tika pārcelta uz citu vietu, Štaufenbergam izdevās iedarbināt tikai vienu no bumbām. Sprādziena rezultātā gāja bojā četri cilvēki, vairāki tika ievainoti, bet Hitlers tika vien viegli ievainots, jo trieciena spēku mazināja galda masīvās koka kājas, zem kura spridzeklis bija novietots.

Izdzirdot sprādzienu, Štaufenbergs un Heftens paspēja pamest Hitlera mītni un izlidot uz Berlīni.

Domādams, ka Hitlers ir miris, Štaufenbergs un citi apvērsuma dalībnieki Berlīnē ķērās pie armijas daļu apzināšanas, lai arestētu SD un SS līderus, tomēr īsi pēc atentāta Jozefs Gebelss teica radiouzrunu par neveiksmīgo atentātu.

Plkst. 19.00 radio uzstājās pats Hitlers. Apvērsums bija cietis neveiksmi.

Secinot, ka plāns izgāzies, Štaufenberga tiešais priekšnieks ģenerālpulkvedis Frīdrihs Fromms, kurš zināja par sazvērestību, tomēr tai netraucēja, glābdams savu dzīvību, arestēja Štaufenbergu un trīs viņa līdzgaitniekus. Pēc īsa kara tribunāla viņiem tika piespriests nāvessods, viņi tika nošauti un apglabāti ar militāru godu.

Štaufenberga pēdējie vārdi pirms nošaušanas bija "Lai dzīvo svētā Vācija" (Es lebe das heilige Deutschland).

***

Sazvērnieku saistība ar Latviju un baltvāciešiem.

Grāfa fon Štaufenberga māte bija cēlusies no Latvijas, no muižnieku Ikskilu dzimtas ( Caroline, geb. Gräfin von Üxküll-Gyllenband). Ikskili, tāpat kā Līveni uzskata, ka cēlušies no līvu virsaiša Kaupo pēcnācējiem.

Dalību sazvērestībā pret Hitleru ņēma arī vairāki Latvijas izcelsmes vācu virsnieki, no kuriem slavenākais bija Latvijas neatkaribas cīņu dalībnieks Vesels barons fon Freitāgs-Loringhofens, (dzimis Lielbornes muižā, jaunību pavadījis Skultes muižā), kuru nekavējoties arestēja (izdarījis pašnāvību, lai nenodotu biedrus). V. fon Freitāgs-Loringhofens bija tiešais sprāgstvielu piegādātājs. 

Vēlāk ar nāvi sodīts arī Hitlera viens no respektētākajiem izlūkdienesta virsniekiem Aleksis barons fon Renne no Tukuma.