Vecmīlgrāvī atklāj "Ziemeļblāzmu"

Māja tiek nodedzināta 1906.gada 21.janvārī, bet pašreizējā ēka celta 1913.gadā.

1902. gadā Mīlgrāvī tika nodibināta saviesīga biedrība, kas vēlāk pārtapa par Bezalkohola biedrību „Ziemeļblāzma”. 1904. gadā biedrībai „Ziemeļblāzma” tika uzcelts biedrības nams. 

Tā finansētājs, idejas autors un viens no aktīvākajiem procesa virzītājiem bija kokrūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis (1845–1927). 

Cita starpā, viņš Vecmīlgrāvī dibināja un uzturēja arī bērnudārzu, proģimnāziju un „Burtnieku namu”.

Biedrības nama „Ziemeļblāzma” atklāšana notika 1904. gada 15. augustā. 

Jau no pašiempirmsākumiem „Ziemeļblāzmā” aktīvi darbojās teātra studija. To vadīja algots režisors, lai motivētu celt pašdarbības aktieru līmeni. 

Viņi saņēma arī algu. Darbojās arī diriģenta V. Ozoliņa vadītais koris. Populāri bija biedrības rīkotie jautājumu un atbilžu vakari.

1906. gada 21. janvārī biedrības namu nodedzināja cariskās Krievijas soda ekspedīcija.

1910. gada 17. martā A. Dombrovskis paziņoja, ka nolēmis celt jaunu biedrības namu, kuru uguns nespēs iznīcināt.

Jaunais „Ziemeļblāzmas” nams bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā. Nav īsti zināms, kas ir šīs celtnes autors. Tomēr visticamākā versija, ka nama skices un uzmetumus sagatavojis pats A. Dombrovskis. Tā kā viņš nebija profesionāls arhitekts, dažu telpu plānojumi un īstenotie risinājumi uzskatāmi par diezgan oriģināliem.  Neskatoties uz to, kultūras pils ir gan kultūrvēsturiska vērtība, gan unikāls jūgenda laika arhitektūras mantojums. 

1913. gada 1. septembrī jaunais nams tika atklāts.  

Pils kalpoja ne tikai par mājvietu tās saimniekiem – biedrībai „Ziemeļblāzma”, bet arī par daudzveidīgu kultūras norišu, svētku un pasākumu norises vietu un kļuva par vienu no ievērojamākajiem kultūras un izglītības centriem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Plaši pazīstams bija Ziemeļblāzmas teātris, Ziemeļblāzmas bērnu svētki, kas pulcēja bērnus no visas Rīgas, darbojās arī koris, kino un mazpulki. Tika rīkoti dažādi teātra uzvedumi, koncerti, dārza svētki, zaļumballes utt.

Interesants fakts, ka, sākoties Pirmajam pasaules karam, pils pagrabā drošā vietā ticis noglabāts Kr. Barona „Dainu skapis”.

Padomju varas gados „Ziemeļblāzma” turpināja savu darbību kā kultūras un interešu izglītības centrs, taču, kā daudzas celtnes - bija nesaimnieciski uzturētas un nolaistas.

Mūsdienās „Ziemeļblāzma” ir pilnīgi atjaunota un kļuvusi par ievērojamu Kultūras un sabiedrisko notikumu norises vietu Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Atjaunošanas darbi tika sākti un pabeigti .... 

http://ziemelblazma.riga.lv/