Atis Kramiņš
- Data urodzenia:
- 30.05.1947
- Data śmierci:
- 04.11.1997
- Inne nazwiska/pseudonimy:
- Modris Atis Kramiņš
- Kategorie:
- Samobójstwo, członek parlamentu, działacz społeczny, polityk, poseł do parl.Łotwy, urzędnik
- Narodowość:
- łotewska
- Cmentarz:
- Ryga, Cmentarz Leśny
Modris Atis Kramiņš bija latviešu sabiedrisks darbinieks un politiķis, LR Augstākās Padomes deputāts, vēlāk — Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Partijas "Latvijas Ceļš" biedrs.
Modris Atis Kramiņš piedzima Rīgā, kā otrais bērns strādnieka un grāmatvedes ģimenē.
A. Kramiņš izglītību ieguvis Rīgas 45. vidusskolā. Skolasbiedri viņu vērtējuši kā apzinīgu skolēnu ar labām sekmēm, autoritāti savā vidū.
Vēlāk studējis Rīgas Politehniskā institūta vakara nodaļā, kur pabeidzis divus kursus.
No 1965. līdz 1990. gadam strādājis VEF par darbgalda operatoru.
Bijis LKP biedrs, vēlāk iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbībā. Kā tās pārstāvis 1990. gadā ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē. Bijis Rūpniecības komisijas loceklis.
Iestājies partijā "Latvijas Ceļš". Kā tās biedrs 1993. gadā ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas biedru. CVK sēdē ievēlēts par priekšsēdētāju. Amatā darbojies līdz savai nāvei.
1997. gada 4. novembrī Atis Kramiņš izdarīja pašnāvību nošaujoties. Neapstiprināts iemesls - konflikts ar sievu.
Viņam bija trīs bērni — Kristaps, Kristīne un Kalvis.
Interesants fakts: pēc Kramiņa nāves par CVK priekšsēdi izvirzīja viņa kolēģi Andri Līgotni. Arī Andris Līgotnis tūlīt pēc izvirzīšanas jaunajam amatam, tika atrasts izdarījis pašnāvību nošaujoties 1997. gada 14. decembrī savā dzīvoklī.
Źródło informacji: wikipedia.org, news.lv
Brak miejsc
| Imię | Rodzaj relacji | Opis | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Hugo Kramiņš | krewny | ||
| 2 |  | Pauls Putniņš | kolega/koleżanka | |
| 3 |  | Ita Maria Kozakiewicz | kolega/koleżanka | |
| 4 |  | Brigita Zeltkalne | kolega/koleżanka | |
| 5 |  | Vilnis Eglājs | kolega/koleżanka | |
| 6 |  | Valdis Krisbergs | kolega/koleżanka | |
| 7 |  | Valentīna Zeile | kolega/koleżanka | |
| 8 |  | Andris Līgotnis | kolega/koleżanka, następca | |
| 9 |  | Oskars Grīgs | kolega/koleżanka | |
| 10 |  | Ruta Mariash | kolega/koleżanka | |
| 11 |  | Andrejs Krastiņš | kolega/koleżanka | |
| 12 |  | Imants Daudišs | kolega/koleżanka | |
| 13 |  | Lubova Zile | kolega/koleżanka | |
| 14 |  | Jānis Gailis | kolega/koleżanka | |
| 15 |  | Indulis Ozols | kolega/koleżanka | |
| 16 |  | Jānis Krūmiņš | kolega/koleżanka | |
| 17 |  | Roberts Milbergs | kolega/koleżanka | |
| 18 |  | Māris Grīnblats | kolega/koleżanka | |
| 19 |  | Andris Grūtups | kolega/koleżanka | |
| 20 |  | Aleksejs Vidavskis | kolega/koleżanka | |
| 21 |  | Aivars Berķis | kolega/koleżanka | |
| 22 |  | Ivars Silārs | kolega/koleżanka | |
| 23 |  | Anna Seile | kolega/koleżanka | |
| 24 |  | Pēteris Tabūns | kolega/koleżanka | |
| 25 |  | Ojārs Ēriks Kalniņš | kolega/koleżanka | |
| 26 |  | Pēteris Laķis | kolega/koleżanka | |
| 27 |  | Jānis Straume | kolega/koleżanka | |
| 28 |  | Ingrīda Ūdre-Latimira | kolega/koleżanka | |
| 29 |  | Gundars Bērziņš | kolega/koleżanka | |
| 30 |  | Alfreds Čepānis | kolega/koleżanka | |
| 31 |  | Emerita Buķele | kolega/koleżanka | |
| 32 |  | Rišards Labanovskis | kolega/koleżanka | |
| 33 |  | Andris Buiķis | kolega/koleżanka | |
| 34 |  | Romanas Apsitis | kolega/koleżanka | |
| 35 |  | Rolands Rikards | kolega/koleżanka | |
| 36 |  | Aigars Jirgens | kolega/koleżanka | |
| 37 |  | Vaira Paegle | kolega/koleżanka | |
| 38 |  | Ludis Skosta | wyznawca tej samej idei | |
| 39 |  | Arnis Cimdars | następca |
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju
1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
