ua

Pāvels Gračovs

Добавить новую картинку!
Дата народження:
01.01.1948
Дата смерті:
23.09.2012
Додаткові імена:
Павел Грачев, Pāvels Gračovs, Па́вел Серге́евич Грачёв, Gračevs
Категорії:
Міністр, Полководець, Член Уряду, громадський діяч
Кладовище:
Der Nowodewitschi-Friedhof

Dzimis strādnieka un kolhoznieces ģimenē Tulas apgabalā, Rvi sādžā.

1965.g. iestājies Rjazaņas augstākajā gaisa desantnieku skolā.

1969.- 1971. g. dienējis Kauņā. Lietuvā

1971.- 1978.g. - pasniedzējs Rjazaņas augstākajā gaisa / desantnieku skolā

1981.- 1983. un 1985.-1988. Gračovs dienēja Afganistānā, tostarp komandēja padomju 103. gaisa desanta divīziju.

1984.g. dienē Kauņā, Lietuvā

1988.-1990.g. mācās PSRS Bruņoto spēku ģenerālštāba akadēmijā

1990.gadā Gračovs tika iecelts par Padomju Savienības gaisa desanta karaspēka pavēlnieku.

1991.gada puča laikā 19.augustā pēc Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas rīkojuma Gračovs ieveda Maskavā 106.gaisa desanta divīziju, kas sāka apsargāt stratēģiski svarīgus objektus un gatavojās Krievijas Augstākās padomes ieņemšanai.

1991.g. 20.augustā Gračovs pārgāja Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pusē. 23.augustā pēc puča izgāšanās tika iecelts par PSRS aizsardzības ministra pirmo vietnieku. 1992. gada aprīlī pēc Padomju Savienības izjukšanas tika iecelts par Krievijas aizsardzības ministra pirmo vietnieku, tā paša gada maijā - par aizsardzības ministru. Šajā amatā Gračovs bija iesaistīts korupcijas skandālos.

1996. gadā pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas Jeļcins atcēla Gračovu no aizsardzības ministra amata, jo to pieprasīja pirmajā kārtā trešo vietu ieguvušais ģenerālis Aleksandrs Ļebedjs. Ļebedjs kurš apmaiņā pret atbalstu Jeļcinam pirms otrās kārtas tika iecelts par Drošības padomes sekretāru.

1997.g. 18. decembrī tiek iecelts par valsts kompānijas Rosvooružeņije padomnieku, kur dažādos amatos ir līdz 2007.g.

Kopš 2007.g. Omskas ražošanas apvienības "A. Popova Radiorūpnīca" padomnieku grupas vadītājs.

2007.g. beigās atvaļināts rezervē.

Miris no sirds-asinsvadu slimību saasinājuma

 

Джерело: wikipedia.org

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Михаил ЗолотавинМихаил ЗолотавинШкільний товариш03.04.2022
        2Mikhail  KolesnikovMikhail KolesnikovКоллега30.06.193926.03.2007
        3Aleksandr LebiedAleksandr LebiedКоллега, Противник20.04.195028.04.2002
        4Константин ПетровКонстантин ПетровКоллега23.08.194521.07.2009
        5Петр ДейнекинПетр ДейнекинКоллега14.12.193719.08.2017
        6Игорь СергеевИгорь СергеевКоллега20.04.193810.11.2006
        7Константин КобецКонстантин КобецКоллега16.07.193930.12.2012
        8Володимир  ШуралевВолодимир ШуралевКоллега03.04.193502.03.2020
        9Лев  РохлiнЛев РохлiнКоллега, Противник06.06.194703.07.1998
        10Анатолий ТрофимовАнатолий ТрофимовКоллега01.06.194010.04.2005
        11Георгий РогозинГеоргий РогозинЗнакомый07.08.194206.03.2014
        12Юрий СкоковЮрий СкоковЗнакомый20.06.193805.02.2013
        13German  UgryumovGerman UgryumovЗнакомый10.10.194831.05.2001
        14Aleksey  LebedAleksey LebedЗнакомый14.04.195527.04.2019
        15Nikolai  KowaljowNikolai KowaljowЗнакомый06.08.194905.04.2019
        16Юрий  ПетровЮрий ПетровЗнакомый18.01.193924.10.2013
        17Николай ЕгоровНиколай ЕгоровЗнакомый03.05.195125.04.1997
        18Олег ЛобовОлег ЛобовЗнакомый07.09.193706.09.2018
        19Александр ТизяковАлександр ТизяковЗнакомый10.12.192625.01.2019
        20Николай Тимофеевич АнтошкинНиколай Тимофеевич АнтошкинЗнакомый19.12.194217.01.2021
        21Анатолий ТяжловАнатолий ТяжловЗнакомый11.10.194228.07.2008
        22Валентин ЦветковВалентин ЦветковЗнакомый27.08.194818.10.2002
        23Лев БашмаковЛев БашмаковЗнакомый26.02.193830.12.2018
        24Михаил НаролинМихаил НаролинЗнакомый19.10.193321.01.2011
        25Игорь ФархутдиновИгорь ФархутдиновЗнакомый16.04.195020.08.2003
        26Евгений КузнецовЕвгений КузнецовЗнакомый27.12.193803.11.2005
        27Борис ФедоровБорис ФедоровЗнакомый13.02.195819.11.2008
        28Виктор ШершуновВиктор ШершуновЗнакомый16.11.195020.09.2007
        29Сергій МавродіСергій МавродіЗнакомый11.08.195526.03.2018
        30Євген  ЧазовЄвген ЧазовЗнакомый10.06.192912.11.2021
        31Борис ИсаевБорис ИсаевЗнакомый18.06.193502.10.2004
        32Владимир МашицВладимир МашицЗнакомый18.04.195328.05.2019
        33ХаттабХаттабПротивник14.04.196920.03.2002
        34Джохар  ДудаєвДжохар ДудаєвПротивник15.02.194421.04.1996
        35Dmitry  KholodovDmitry KholodovПротивник21.06.196717.10.1994

        24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā

        Розмістити спогади

        15.02.1989 | Pabeidz PSRS karaspēka izvešanu no PSRS okupētās Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpinās joprojām

        1989.gada 15.februārī, bijušās PSRS karaspēks tika izvests no Afganistānas, tādēļ šajā dienā piemin kritušos Afganistānas karā un citos militārajos konfliktos, kuros bijušās PSRS armijas sastāvā tika iesaistīti Latvijas iedzīvotāji.

        Розмістити спогади

        13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

        1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.

        Розмістити спогади

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Розмістити спогади

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Розмістити спогади

        06.09.1991 | Čečenija (Ičkērija) pasludina neatkarību no PSRS (Krievijas)

        Розмістити спогади

        21.09.1993 | Russische Verfassungskrise 1993

        Розмістити спогади

        04.10.1993 | Расстрел Белого дома и полный список погибших

        Розмістити спогади

        11.12.1994 | Sākās 1. Čečenijas karš

        Розмістити спогади

        16.04.1996 | Бой у Ярыш-Марды

        В середине апреля 1996-го в Шатойском районе Чечни, под Ярыш-Марды была разгромлена колонна 245-го мотострелкового полка. Было там почти 90 трупов и более 50 раненых. А из 27 единиц бронетехники боевики сожгли 24.

        Розмістити спогади

        30.09.1999 | Russian army entered Grozny marking the beginning of the Second Chechen War

        Розмістити спогади

        23.10.2002 | Maskavā sākas Nord-Ost traģēdija, kura ilgst 3 dienas. 173 bojāgājušie

        Розмістити спогади

        Ключові слова