Jānis Blumbergs
- Дата народження:
- 09.10.1886
- Дата смерті:
- 10.07.1941
- Додаткові імена:
- Jāņa dēls
- Категорії:
- , Агроном, Депутат Парламенту, Депутат Сейму Латвійської Республіки, Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Міністр
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Jānis Blumbergs bija Latvijas politiķis, 2. Saeimas deputāts. Latviešu zemnieku savienības biedrs. Bijis Latvijas apgādības ministrs (1919; 1919—1920), finanšu ministrs (1924—1926) un tirdzniecības un rūpniecības ministrs (1939—1940).
Jānis Blumbergs piedzima 1886. gada 9. oktobrī Tukuma apriņķa Vecmoku pagasta "Bresmēs" (tagad Tumes pagastā).
No 1907. līdz 1910. gadam mācījies Rīgas politehnikumā, 1911. gadā beidzis Maskavas Lauksaimniecības institūtu.
No 1911. līdz 1918. gadam Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības biedrs. No 1914. līdz 1917. gadam izdevuma "Baltijas Lauksaimnieks" redaktors.
1919. gada 17. martā kļuva par apgādības ministru Latvijas Pagaidu valdībā. Līdz ar otrās Pagaidu valdības nākšanu pie varas 13. jūlijāviņa pienākumus pārņēma Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, taču trešajā Pagaidu valdībā (1919. gada decembris — 1920. gada jūnijs) Blumbergs atkārtoti tika iecelts amatā.
No 1922. līdz 1926. gadam Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrības valdes loceklis.
1923. gadā kļuva par finanšu ministra biedru, bet 1924. gada decembrī kļuva par finanšu ministru Hugo Celmiņa valdībā, amatu saglabāja arī divās nākamajās — Ulmaņa un Artura Alberinga — valdībās.
1925. gadāievēlēts 2. Saeimā.
1926. gada 16. oktobrī apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
No 1929. līdz 1934. gadam izdevuma "Latvijas Lauksaimnieks" redaktors.
1939. gadā, kad tika atjaunots tirdzniecības un rūpniecības ministra amats, Blumbergs tika iecelts šajā amatā.
Amatu zaudēja 1940. gadā, līdz ar valdības demisiju.
1941. gadā izsūtīts uz Iekškrieviju, 10. jūlijā Vjatlagā nogalināts
***
Aresta adrese: Tukuma apriņķis, Praviņu pagasts, Garauši
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 10/07/41
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 7. lēģera punkta lazaretē, apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Blumbergs varat meklēt vietnē news.lv.
***
* 1886. X 09. Vecmoku pag.: M. Katrīna, S. Ženija dz. Dauge.
+ 1941. VII 10. Krievijā
1907/1910. Rīgas politehnikuma students,
1910/1911. beidzis Maskavas lauksaimniecības institūtu,
1911/1918. Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrībā,
1914/1917. izdevuma „Baltijas Lauksaimnieks” redaktors,
1919/1920. Apgādības ministra biedrs un ministrs,
1922/1926. Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrības valdes loceklis,
1925/1928 Saeimas II loceklis, Zemnieku savienība,
1923/1926. Finansu ministra biedrs un ministrs,
1926. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru # 70,
1926 Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrības priekšsēdētājs,
1929/1934. izdevuma „Latvijas lauksaimnieks” redaktors,
1937/1940. A/S „Turība” direktors,
1938/1939. žurnāla „Mūsu Mājas Viesis” redaktors,
1939/1940. Vispārīgās tirdzniecības un rūpniecības kopas vadītājs,
1941. miris Vjatlagā, Krievijā.
Avots: „Latviešu konversācijas vārdnīca”, R., 1929.;
„Es viņu pazīstu”, R., 1939.;
„Latviešu periodika”, R., 1988.;
„Tumes un Vecmoku pagasti”, R., 2006.;
„Brīvā Zeme” # 10/1938.
Джерело: biographien.lv, news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Velta Zvirgzdiņa | Дочка | ||
2 | Mirdza Sproģe | Дочка | ||
3 | Ženija Blumberga | Дружина | ||
4 | Voldemārs Roberts Zvirgzdiņš | Зять | ||
5 | Eduards Vilhelms Blumbergs | Відносний | ||
6 | Spricis Paegle | Единомышленник |
02.07.1856 | Sāk iznākt latviešu laikraksts "Mājas Viesis"
18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana
Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības proklamēšana un tiek apstiprināta Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība
07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pilnvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai
02.01.1919 | Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz Jelgavu
16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība
Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)
03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets
Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.
22.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka
19.12.1924 | Latvijas 7. Ministru kabinets. H. Celmiņa valdība
Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 23. decembrim
25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas
07.05.1926 | Latvijas 9. Ministru kabinets - A. Alberinga valdība
Artura Alberinga vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 7. maija līdz 18. decembrim
16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.