Alma Hirša

Kurzemē, Nīgrandes pagasta Lejnieku māju saimnieka meita Alma Tinte mācījās Jelgavas skolotāju institūtā, pieņēma tālās Vidzemes Vējavas pagasta Robežvirdzēs dzimušā Roberta Hirša bildinājumu un 1923. gadā kļuva par Almu Hiršu.

Pats Roberts Hiršs savā Vējavas pagastskolā, kas pavisam tuvu augstajam Gaiziņkalnam Vidzemes centrālajā augstienē, bija mācījies tikai trīs ziemas. Tālāk apmierinājies ar dzīves skolu, izvēloties grūtāko ceļu un mācoties vairāk no savām kļūdām un neveiksmēm. Enerģija, nemiers un nerimtīga iesaistīšanās un darbošanās jau agri saimniecisku un rūpniecisku pasākumu veidošanā šo abu jauno interešu lokiem liek sakust vienā veselā.

Roberta Hirša panākumos ne mazāka nozīme Almas šķietami neredzamajai līdzdarbībai dažādos veidos. Roberts Hiršs jau aizsaulē kopš vairāk nekā desmit gadiem. Ar Almas Hiršas aiziešanu aizvērušies kādas apbrīnojamas dzīves, centības, gribas. neatlaidības un panākumiem svētīta laikmeta vārti. Toreiz visai Latvijai pārskanēja Hiršu "Rīgas Auduma" vārds. Darbs dara meistaru, no tā Hirši nekad nevairījās!

1925. gads ir tas, kad jaunie Hirši nodibina manufaktūras akciju sabiedrību "Rīgas Audums" un uzsāk vatelīna, padrēbes jeb oderdrānas ražošanu, saaužot kokvilnas un mākslīga zīda šķiedru Rīgas Krasta ielas divlogu pagrabtelpā. Darbam strauji paplašinoties, uzņēmums pārceļas uz Kurmanova un vēlāk Salamandras ielu.

Ar 1934. gadu sāka darboties "Rīgas Auduma" darbinieku koris. To sākumā vadīja komp. Jānis Kalniņš, vēlāk — Teodors Reiters. 

1936. gadā nodibināja īpaša Mātes skola, kas tika oficiāli atzīta un 1940. gadā deva pirmo izlaidumu ar 30 audzēknēm. Šī bija pirmā un vienīgā tāda skola Latvijā, ko finansēja privāts uzņēmums.

Uzņēmuma darbiniekiem sarīkotas Ziemsvētku eglītes, darbinieku vakari, īpaši sarīkojumi bērniem, koristu vakari, Jāņi un Pļaujassvētki. Daudziem atmiņā darbs un ziedojums Hirša pirmo skolu Vējavā pārbūvējot, klavieru dāvinājums šai skolai, Almas dzimtās vietas Nīgrandes baznīcas remonti un ērģeļu pārbūve. Īpaši izveidotais lauku īpašums Ratnieki Līgatnes pagastā bija domāts uzņēmuma darbinieku lētai atvaļinājuma pavadīšanai un dažādu tautas svētku sarīkojumiem un tradīciju kopšanai. 

1938. gadā Hiršu uzņēmumā ir ap 1600 nodarbināto un tur gatavo dažādus audumus.

1939.gadā pārdoti vairāk nekā 2 milj. metru dažāda auduma drānu un ap 80.000 metru vatelīna. Ārzemnieki to sauc par "ziedošo fabriku", jo tā priekšzīmīgi iekārtota un apkopta. Tāda paša veida uzņēmums tika nodibināts (1928.g.) un izveidots ari Lietuvā — Kauno Audiniai - ar 2500 nodarbinātiem. Savās atmiņās Roberts Hiršs par kādu laika posmu atceras:

"Lai arī manai ģimenei iznāktu Ziemsvētki, aiznesām un pa svētku laiku ieķīlājām lombardā manas sievas vijoli, ko viņa brīvajos brīžos labprāt spēlēja."

Pēdējos gadus Alma dzīvoja viena un laiku īsināja ar čella spēli. Pārrunājot aizvadītos laikus, Alma iedegās, stāstot par Latvijas brīvvalsts laikā iecerēto un paveikto. Viņa bijusi ierosmju, paļāvības un ticības devēja savam dzīves draugam. Uzņēmuma nodarbinātajiem jādod ne tikai darbs, bet arīi atelpa kulturālās rosmēs.

Pie Rīgas Auduma bija nodibināta īpaša arodskola, lai sagatavotu jaunus darbiniekus, lai mācītu jaunatni apzinīgi veikt katru darbu un to cienīt. Pasaules kara mākoņiem savelkoties, Hiršu ģimene ar saviem trim dēliem nokļuva Amerikā. Okupācijas vara nolaupīja un sagrāva priekšzīmīgi sākto un izveidoto.

Arī Amerikas periodā Hiršu labestību nevarēja nepamanīt. Piecdesmitajos gados bija savs atbalsts A. Švābes sagatavotās Latvju enciklopēdijas apgādāšanai, arī BATUN savu darbību uzsāka Hiršu atbalstā. Kad sākām veidot kultūrālās dzīves metus Garezerā jaunatnes vajadzībām, mūzikas instrumentu (flīģeli) Hirši uzdāvināja vieni paši 1972. gada sākumā, ko ALA 20. kongresa laikā Garezerā iespēlēja prof. T. Ķeniņš un iedziedāja P. Lielzuika. Vēlāk diriģentu kursu un jaunu kompozīciju pasūtinājumiem Alma, kaut viena palikusi, nekad savu artavu neliedza. Nu arī Almu Hiršu aizsaules dārzos lai pavada pateicības gaišums par labu sirdi!

Avots: Laiks, 18.08.1984 un 10.11.1984