Kārlis Teodors Braslis

Dzimis 1900. g. 24. sept. Blomes pag. Cūkgalvās lauksaimnieka (rentnieka) ģimenē.

Tēvs Ādams, māte Emma, dz. Muške. Latvietis, luterticīgs. 1902. g. ģimene pārcēlusies uz Aumeisteru (Cirgaļu) pag.

Beidzis Aumeisteru pagastskolu, Aumeisteru draudzes skolu. No 1913. g. mācījies Dubultu klasiskajā ģimnāzijā, kur beidzis 4. klasi.

1. pasaules kara laikā 1917. g. beidzis ģimnāzijas 5. klasi uz Veru (tag. Igaunijā) evakuētajā Rīgas Aleksandra valsts ģimnāzijā, 1918. g. 6. klasi Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā Tērbatā.

Vienlaikus pasniedzis privātstundas zemāko klašu skolēniem. 1918.–19. g. mācījies Rīgas latviešu izglītības biedrības vidusskolā, 1919. g. maijā beidzis 7. klasi.

1919. g. 11. jūn. Rīgā brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), dienējis 2. atsevišķajā (Vidzemes) jātnieku eskadronā.

1919. g. jūn.–sept. piedalījies kaujās ar lielinieku spēkiem Borhu stacijas (tag. Atašiene) apkārtnē. 1919. g. 5. okt. komandēts uz mācībām Latvijas Kara skolā, kuru beidzis 1920. g. maijā (1919. okt.–nov. piedalījies kaujās ar Bermonta spēkiem).

Leitnants 5. Cēsu kājnieku pulkā, vada komandieris Latgales frontē, pēc Neatkarības kara dienējis Rīgā.

1920. g. jūl. dienesta vārdā izteikta pateicība par izlūkgājienu un divu lielgabalu atņemšanu ienaidniekam 12.–13. jūn. naktī.

1921. g. kā eksternis nokārtojis ģimnāzijas gala pārbaudījumus un uzsācis tieslietu studijas LU.

No 1922. g. okt. mācījies virsnieku kursos (beidzis 1923. g. sept.). Paaugstināts par virsleitnantu (1922. g.), kapteini (1929. g.). No 1923. g. pulka tieslietu darbvedis, no 1925. g. pulka adjutants, no 1926. g. pulka tieslietu darbvedis, no 1928. g. pulka saimniecības komandas priekšnieks.

1929. g. maijā pārcelts uz Kara tiesu pārvaldi, kara tiesamatu kandidāts.

1930. g. maijā beidzis tieslietu studijas LU.

1930. g. 7. aug. atvaļināts no armijas, 1930. g. 24. jūl. iecelts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā, piekomandēts dažādu Rīgas iecirkņu miertiesnešiem.

1933. g. 20. jūn. Saeimā apstiprināts par papildu miertiesnesi, 1933. g. 30. nov. par miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā (Rīgas pilsētas 11. iecirkņa miertiesnesis).

No 1934. g. 24. maija Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā, no 1935. g. 2. civilnodaļā.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas Juristu biedrībā, Latvijas Auto klubā, Latvijas Aeroklubā, Rīgas Latviešu biedrībā, biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā līdz 1944. g. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 1. civilnodaļā; devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

1945. g. bijis Kleinkecas bēgļu nometnes vadītājs Bavārijā, Bavārijas Latviešu padomes loceklis, 1946.–49. g. ASV armijas baltiešu darba vienību sakaru virsnieks Frankfurtē pie Mainas Hesenē.

1949. g. izceļojis uz Austrāliju, tulks imigrantu nometnē Rietumaustrālijā.

1950. g. pārcēlies uz Melburnu, ierēdnis papīrrūpniecības uzņēmumā, pensionārs.

Miris 1994. g. 5. martā Melburnā, Austrālijā.

Apbalvojumi: Latvijas TZo V šķ., Akpz, Acjpm.

Precējies 1924. g. 5. jūl. ar Līviju Tlepu (1903. g. 10. jūn. Rīgā–1994. g. 1. apr. Melburnā, Austrālijā), dēli Kārlis Nikolajs Ferdinands (1925. g. 5. apr.–2015. g. 24. nov. Melburnā, Austrālijā), Tālivaldis Aleksandrs Heinrihs (1926. g. 3. okt.–2000. g. 15. jūl. Kocēnos), meita Ērika Vilma Līvija, prec. Pētersone (dz. 1932. g. 6. dec.).

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 171., 172. l.; 5601. f., 1. apr., 907. l.; 7427. f., 1. apr., 4214. l.; LVD; EVP; LUAJ; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 97. lpp.

No K. Brasļa 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Pēc vietējās pagasta un draudzes skolas beigšanas, ņemot vērā manas labās sekmes skolā, tēvs nolēma mani skolot tālāk. 1913. gada rudenī iestājos Rīgas jūrmalas ģimnāzijā, kur pabeidzu 3. un 4. ģimnāzijas klasi. Tad vecākiem pietrūka līdzekļu manis tālākai izglītošanai un es veselu gadu pavadīju pie tēva mājās, strādājot visus lauka darbus. Kad pēc gada, 1916. gada rudenī, uz Veravu [domāta Veru tag. Igaunijā – red.] bija evakuēta Rīgas Aleksandra ģimnāzija, tad man radās iespēja turpināt izglītību, jo Verava atrodas 60 km attālumā no manu vecāku dzīves vietas, un tie man vajadzīgo uzturu varēja piegādāt natūrā, kas stipri samazināja skološanas izdevumus.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 172. l., 27. lp.)

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Būmaņa 1930. g. 9. jūn. raksta Tiesu palātai: “Rīgas apgabaltiesas nodaļu kopsapulce, apspriedusi savā š. g. 19. jūnija sēdē jautājumu par Kārļa Brasļa kandidatūru uz papildu miertiesneša amatu, atzina šo kandidatūru par vēlamu aiz sekošiem iemesliem: 1) K. Braslim ir likumā paredzētais izglītības cenzs; 2) darbodamies apm. 4 gadus kā 5. Cēsu kājnieku pulka tieslietu darbvedis un, sākot no 1929. g. jūlija mēneša, kā tiesamatu kandidāts Kara tiesā, K. Braslis ir ieguvis nepieciešamās praktiskās zināšanas un izrādījis atzīstamas darba spējas.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 172. l., 5. lp.)