Šarls Taleirāns- Perigors

Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors  dzimis 1754. gada 2. februārī, miris 1838. gada 17. jūnijā) bija Francijas diplomāts.

Četrkārtējs Francijas ārlietu ministrs (1797 – 1799, 1799 – 1807, 1814 – 1815, 1815 – 1815).

Strādājis Luija XVI, Franču revolūcijas, Napoleona, Luija XVIII, Šarla X un Luija Filipa I laikā.

Taleirāna darbība vēl aizvien tiek vērtēta pretrunīgi. Daži viņu uzskata par vienu no izveicīgākajiem un izcilākajiem diplomātiem Eiropas vēsturē, citiem viņš ir nodevējs, kurš nodevis pēc kārtas visus režīmus, kam kalpojis.

Dzimis augstmaņu ģimenē. Tā kā Taleirānam bija iedzimts kājas defekts, viņš nebija derīgs karadienestam, tāpēc tika sūtīts reliģiskā skolā, bet vēlāk pie tēvoča - Reimsas arhibīskapa.

Kaut arī Taleirāns bija klaji nereliģiozs, 1789. gadā viņš tika iecelts par Otēnas arhibīskapu.

1789. gadā tika sasaukti Ģenerālštati un Teleirāns tika tajā ievēlēts no pirmās kārtas - garīdzniekiem. Tomēr viņš pieslējās revolucionāriem un palīdzēja Mirabo sekularizēt baznīcas īpašumus. Piedalījās Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijas sastādīšanā.

1790. gadā Šarls Moriss de Talleirāns iestājās par jaunu mēru sistēmu, kas balstīta uz decimālām vienībām, ierosinot Francijas Nacionālajai asamblejai tajā pašā gadā izstrādāt šādu sistēmu. Taleirānam bija ambīcijas, lai arī visā pasaulē tiktu pieņemta šāda jauna dabiska un standartizēta sistēma, un viņš centās iesaistīt citas valstis tās attīstībā.

1792. gadā devās uz Angliju diplomātiskā misijā. Tikmēr Parīzē tika atrasti dokumenti, kuri diskreditēja Taleirānu, un 1792. gada decembrī Nacionālā sapulce izdeva Taleirāna aresta orderi. Kādu laiku uzturēdamies Anglijā, Taleirāns devās uz ASV.

1796. gadā pēc Termidora apvērsuma Taleiranam tika atļauts atgriezties Francijā.

1797. gadā viņš kļuva par Francijas ārlietu ministru.

1798. gadā izcēlās korupcijas skandāls, kurā bija iejaukts Taleirāns, un sākās Kvazikarš ar ASV. Kopā ar Napoleona brāli Lisjēnu Napoleonu, Taleirāns bija viens no 18. Brimēra apvērsuma galvenajiem arhitektiem. Būdams ārlietu ministrs Napoleona vadība, Taleirāns bieži neatbalstīja pārāk stingrās Napoleona prasības uzvarētajām valstīm, tāpēc bija pietiekami labi ieredzēts citu Eiropas valstu elitēs. Taleirāna brāļadēls bija pēdējās Kurzemes hercogienes Annas Dorotejas Mēdemas meitas Dorotejas de Taleirānas-Perigoras vīrs.

1807. gadā Teleirāns demisionēja no ministra posteņa.

Pēc Napoleona krišanas Taleirāns kļuva par vienu no centrālajām figūrām Restaurācijā, bija galvenais Francijas pārstāvis Vīnes kongresā.

1814. gadā parakstīja Parīzes Miera līgumu.

1815. gada septembrī, pēc Napoleona Simts dienām, Taleirāns demisionēja.

No 1830. līdz 1834. gadam bija Francijas vēstnieks Lielbritānijā.

1833.g. nosakot Beļģijas valsts robežas, par kukuli iekļāva Antverpeni Beļģijas sastāvā.  Kad tas nāca gaismā, bija spiests atkāpties no sava amata.

Miris un apglabāts Francijā.

***

Imants Lancmanis: 

Otra grāmata būs par Kurzemes hercogieni Doroteju* - vienu no Latvijas vēstures superzvaigznēm laikā, kad Latvijas vēl nebija, bet toties visos Eiropas galmos zināja, kas ir Kurzeme. Un zināja galvenokārt tāpēc, ka pazina Kurzemes hercogieni Doroteju. Liktenis bija lēmis šai sievietei dzīvot laikmetu griežos un vienmēr nonākt īstajā vietā, pazīt visu tā laika Eiropas augstāko pasauli, pazīt visus monarhus, būt draugos ar izciliem gariem, būt iesvaidītai sava laika lielākajos politiskajos noslēpumos. To grūti izskaidrot, kāpēc tādā mērā uzplaukt spēja Mežotnē dzimusī Kurzemes muižnieku meita, ko visi pieņēma un apbrīnoja. Grāmatas nosaukums būs Dievinātā Doroteja, kā par viņu teicis par vislielāko ciniķi dēvētais valstsvīrs Šarls Moriss de Taleirāns: «Es nedomāju, ka pasaulē jebkad būtu bijusi sieviete, kas vairāk cienīga tikt dievināta.»

Doroteja nomira 60 gadu vecumā, neko no sava spožuma nezaudējusi. Viņa bija skaista, gudra un valdzinoša. Viņa prata arī latviešu valodu starp galvenajām Eiropas valodām, tajā skaitā angļu valodu, laikā, kad augstākās sabiedrības sarunvaloda bija galvenokārt franču valoda. Kad 1818. gadā viņas brālis kā Kurzemes bruņniecības delegāts devās uz Pēterburgu ar likumprojektu par zemnieku brīvlaišanu, viņa savā dienasgrāmatā ierakstīja, ka turpmāk taču zemnieki būs brīvi un pēc divdesmit gadiem sasniegs tādu pašu dzīves līmeni kā Eiropas zemnieki. Tagad mēs teiktu, ka ar laika vērtējumu viņa mazlietiņ pārsteidzās, bet arī tas raksturo viņu pašu un atklāj viņas novēlējumu latviešu zemniekiem.

- Kādā valodā vai valodās grāmata iznāks?

- Pagaidām tikai latviešu valodā, bet to varētu pārtulkot arī vāciski, arī franciski, jo Francijā viņa ir atstājusi par sevi ļoti spēcīgas atmiņas sakarā ar savu draudzību ar lielo Taleirānu, ikonisku figūru Francijas un visas Eiropas vēsturē. Līdz ar to uzmirdz ne tikai viņa, bet arī viņas meita Doroteja, pazīstama kā hercogiene de Dino. Viņa Taleirāna sirdī zināmā mērā nomainīja māti, bet draudzību ar māti Taleirāns saglabāja līdz viņas mūža beigām. Tieši pēc viņas nāves Taleirāns teica viņas meitai, ka pasaulē neesot bijusi vairāk par viņas māti dievināma sieviete.

Avots: wikipedia.org, news.lv