de

Pāvels Gračovs

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
01.01.1948
Tot:
23.09.2012
Zusätzliche namen:
Павел Грачев, Pāvels Gračovs, Па́вел Серге́евич Грачёв, Gračevs
Kategorien:
Figur des öffentlichen Lebens, General, Minister, Mitglied der Regierung
Friedhof:
Der Nowodewitschi-Friedhof

Dzimis strādnieka un kolhoznieces ģimenē Tulas apgabalā, Rvi sādžā.

1965.g. iestājies Rjazaņas augstākajā gaisa desantnieku skolā.

1969.- 1971. g. dienējis Kauņā. Lietuvā

1971.- 1978.g. - pasniedzējs Rjazaņas augstākajā gaisa / desantnieku skolā

1981.- 1983. un 1985.-1988. Gračovs dienēja Afganistānā, tostarp komandēja padomju 103. gaisa desanta divīziju.

1984.g. dienē Kauņā, Lietuvā

1988.-1990.g. mācās PSRS Bruņoto spēku ģenerālštāba akadēmijā

1990.gadā Gračovs tika iecelts par Padomju Savienības gaisa desanta karaspēka pavēlnieku.

1991.gada puča laikā 19.augustā pēc Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas rīkojuma Gračovs ieveda Maskavā 106.gaisa desanta divīziju, kas sāka apsargāt stratēģiski svarīgus objektus un gatavojās Krievijas Augstākās padomes ieņemšanai.

1991.g. 20.augustā Gračovs pārgāja Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pusē. 23.augustā pēc puča izgāšanās tika iecelts par PSRS aizsardzības ministra pirmo vietnieku. 1992. gada aprīlī pēc Padomju Savienības izjukšanas tika iecelts par Krievijas aizsardzības ministra pirmo vietnieku, tā paša gada maijā - par aizsardzības ministru. Šajā amatā Gračovs bija iesaistīts korupcijas skandālos.

1996. gadā pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas Jeļcins atcēla Gračovu no aizsardzības ministra amata, jo to pieprasīja pirmajā kārtā trešo vietu ieguvušais ģenerālis Aleksandrs Ļebedjs. Ļebedjs kurš apmaiņā pret atbalstu Jeļcinam pirms otrās kārtas tika iecelts par Drošības padomes sekretāru.

1997.g. 18. decembrī tiek iecelts par valsts kompānijas Rosvooružeņije padomnieku, kur dažādos amatos ir līdz 2007.g.

Kopš 2007.g. Omskas ražošanas apvienības "A. Popova Radiorūpnīca" padomnieku grupas vadītājs.

2007.g. beigās atvaļināts rezervē.

Miris no sirds-asinsvadu slimību saasinājuma

 

Ursache: wikipedia.org

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Михаил ЗолотавинМихаил ЗолотавинMitschüler03.04.2022
        2Mikhail  KolesnikovMikhail KolesnikovArbeitskollege30.06.193926.03.2007
        3Nikolai  RõžkovNikolai RõžkovArbeitskollege28.09.192928.02.2024
        4Aleksandr LebiedAleksandr LebiedArbeitskollege, Gegner20.04.195028.04.2002
        5Władimir  SzuralowWładimir SzuralowArbeitskollege03.04.193502.03.2020
        6Игорь СергеевИгорь СергеевArbeitskollege20.04.193810.11.2006
        7Константин ПетровКонстантин ПетровArbeitskollege23.08.194521.07.2009
        8Anatoly TrofimovAnatoly TrofimovArbeitskollege01.06.194010.04.2005
        9Петр ДейнекинПетр ДейнекинArbeitskollege14.12.193719.08.2017
        10Константин КобецКонстантин КобецArbeitskollege16.07.193930.12.2012
        11Лев РохлинЛев РохлинArbeitskollege, Gegner06.06.194703.07.1998
        12Олег ЛобовОлег ЛобовBekanntschaft07.09.193706.09.2018
        13Юрий  ПетровЮрий ПетровBekanntschaft18.01.193924.10.2013
        14Георгий РогозинГеоргий РогозинBekanntschaft07.08.194206.03.2014
        15Юрий СкоковЮрий СкоковBekanntschaft20.06.193805.02.2013
        16German  UgryumovGerman UgryumovBekanntschaft10.10.194831.05.2001
        17Aleksey  LebedAleksey LebedBekanntschaft14.04.195527.04.2019
        18Nikolai  KowaljowNikolai KowaljowBekanntschaft06.08.194905.04.2019
        19Николай ЕгоровНиколай ЕгоровBekanntschaft03.05.195125.04.1997
        20Владимир МашицВладимир МашицBekanntschaft18.04.195328.05.2019
        21Борис ФедоровБорис ФедоровBekanntschaft13.02.195819.11.2008
        22Николай Тимофеевич АнтошкинНиколай Тимофеевич АнтошкинBekanntschaft19.12.194217.01.2021
        23Jewgeni  TschasowJewgeni TschasowBekanntschaft10.06.192912.11.2021
        24Михаил НаролинМихаил НаролинBekanntschaft19.10.193321.01.2011
        25Анатолий ТяжловАнатолий ТяжловBekanntschaft11.10.194228.07.2008
        26Евгений КузнецовЕвгений КузнецовBekanntschaft27.12.193803.11.2005
        27Лев БашмаковЛев БашмаковBekanntschaft26.02.193830.12.2018
        28Виктор ШершуновВиктор ШершуновBekanntschaft16.11.195020.09.2007
        29Борис ИсаевБорис ИсаевBekanntschaft18.06.193502.10.2004
        30Александр ТизяковАлександр ТизяковBekanntschaft10.12.192625.01.2019
        31Валентин ЦветковВалентин ЦветковBekanntschaft27.08.194818.10.2002
        32Sergei MawrodiSergei MawrodiBekanntschaft11.08.195526.03.2018
        33Игорь ФархутдиновИгорь ФархутдиновBekanntschaft16.04.195020.08.2003
        34Dmitry  KholodovDmitry KholodovGegner21.06.196717.10.1994
        35Dschochar  DudajewDschochar DudajewGegner15.02.194421.04.1996
        36ХаттабХаттабGegner14.04.196920.03.2002

        24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā

        Hinzufügen Speicher

        15.02.1989 | Pabeidz PSRS karaspēka izvešanu no PSRS okupētās Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpinās joprojām

        1989.gada 15.februārī, bijušās PSRS karaspēks tika izvests no Afganistānas, tādēļ postpadomju telpā šajā dienā piemin kritušos Afganistānas karā un citos militārajos konfliktos, kuros bijušās PSRS armijas sastāvā tika iesaistīti okupētās Latvijas iedzīvotāji.

        Hinzufügen Speicher

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Hinzufügen Speicher

        13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

        1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.

        Hinzufügen Speicher

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Hinzufügen Speicher

        06.09.1991 | Čečenija (Ičkērija) pasludina neatkarību no PSRS (Krievijas)

        Hinzufügen Speicher

        21.09.1993 | Russische Verfassungskrise 1993

        Hinzufügen Speicher

        04.10.1993 | Расстрел Белого дома и полный список погибших

        Hinzufügen Speicher

        11.12.1994 | Sākās 1. Čečenijas karš

        Hinzufügen Speicher

        16.04.1996 | Бой у Ярыш-Марды

        В середине апреля 1996-го в Шатойском районе Чечни, под Ярыш-Марды была разгромлена колонна 245-го мотострелкового полка. Было там почти 90 трупов и более 50 раненых. А из 27 единиц бронетехники боевики сожгли 24.

        Hinzufügen Speicher

        30.09.1999 | Russian army entered Grozny marking the beginning of the Second Chechen War

        Hinzufügen Speicher

        23.10.2002 | Maskavā sākas Nord-Ost traģēdija, kura ilgst 3 dienas. 173 bojāgājušie

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter