de

Valdemārs Ancītis

Rakstnieks, literatūrzinātnieks, kritiķis, dzejnieks, publicists, novadpētnieks, bibliogrāfs, literatūrzinātnieka Krišjāņa Ancīša brālis, bijušais leģionārs (padomju laikā Valdemāram Ancītim aizliedza veidot Saldus rajona literāro izdevumu, viņš nevarēja dabūt darbu, jo bija bijušais leģionārs), strādājis skolās par bibliotekāru un darbvedi. Strādājis arī Saldus rajona avīzē, veidojis satīrisku lappusi Adata.

1940. gadā iestājies Latvijas Universitātē Filoloģijas fakultātē. Tika iesaukts vācu armijā, bija Volhovas purvos leģiona rindās. Pēc kara beigām slēpies, lai neizsūtītu uz Sibīriju. Pieteicās čekā, kad tika paziņots, ka leģionārus nesūtīs uz Sibīriju. Čeka vairākas reizes viņu izsaukusi un pratinājusi par citiem cilvēkiem.

Dzīvoja Saldū no 1948.gada, pētīja novada vēsturi, publicēja piemiņas rakstus par dzejnie­kiem, rakstniekiem.

Padomju laikā rakstnieki, mākslinieki ciemojušies viens pie otra, pie V.Ancīša viesojušies Māris Čaklais, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Jānis Liepiņš, Gunārs Priede, Jānis Peters, Raimonds Pauls, Juris Kronbergs no Zviedrijas (kaut nedrīkstēja Latvijas laukus apmeklēt).

No 1991.gada izdeva Senču kalendārus par folkloru, kultūru, vēsturi. Izveidojis 16 Senču kalendārus un sarakstījis 50 grāmatas.

Aktīvi piedalījās Atmodas kustībā, bijis Latvijas Tautas fronte biļetena Cieceres Atmoda redaktors.

Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, VKKF mūža stipendiju, K.Barona, J.Rozentāla un folkloras balvas.

Aknīstes bibliotēka 2007. gadā tika nosaukta Valdemāra Ancīša vār­dā. Nepaspēja uzrakstīt savu biogrāfiju.  

Ex libris Valdemārs Ancītis

http://www.lndb.lv/lv/Lapas/DigitalObject/urn.nbn.lv-digi-5052?returl=WhatsNew

Ilgonis Bērsons Valdemārs Ancītis 1921.6.VI - 2006.5.XII

http://www.diena.lv/arhivs/valdemars-ancitis-1921-6-vi-2006-5-xii-12986520

Valdemāram Ancītim  - 90

www.akniste.lv/userfiles/Valdemāram%20Ancītim(1).doc

http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000483.htm

Ursache: diena.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Jānis AncītisVater09.02.187808.02.1961
        2
        Emīlija AncīteMutter16.02.188720.11.1959
        3Krišjānis AncītisKrišjānis AncītisBrüder28.10.191108.01.1963
        4
        Emīlija Vilma AncīteSchwester11.07.192506.01.1926
        5
        Pēteris MežaraupsOnkel22.10.188118.03.1953
        6Alberts MežaraupsAlberts MežaraupsOnkel00.00.189400.00.1919
        7Krišjānis MežaraupsKrišjānis MežaraupsOnkel00.00.188300.12.1974
        8
        Lidija DzeneTante00.00.189800.00.1992
        9
        Minna BružaTante
        10
        Līze Marija ĶiķēnaTante00.00.1880
        11
        Ieva AudriņaTante
        12
        Ieva BuiķeTante
        13Tamāra AncīteTamāra AncīteSchwägerin01.04.191519.12.1969
        14
        Pēteris AncītisGroßvater
        15
        Krišs MežaraupsGroßvater00.00.185000.00.1929
        16
        Ieva AncīteGroßmutter00.00.1932
        17
        Līze MežaraupeGroßmutter00.00.186300.00.1953
        18
        Krišjānis BružsCousin11.08.192219.04.1990
        19Līze Marija AkurātereLīze Marija AkurātereCousin05.05.191521.12.2004
        20Pēteris ĶiķēnsPēteris ĶiķēnsCousin12.07.190710.11.1984
        21Alberts MežaraupsAlberts MežaraupsCousin30.07.192000.00.1994
        22Ojārs VācietisOjārs VācietisGleichgesinnte13.11.193328.11.1983
        23
        Jāzeps RudzītisGleichgesinnte05.02.192800.00.2009
        24Māris ČaklaisMāris ČaklaisGleichgesinnte16.06.194013.12.2003

        23.02.1943 | Ostlandes ģenerālkomisārs izdot pavēli par latviešu mobilizāciju Latviešu SS brīvprātīgo divīzijā

        Hinzufügen Speicher

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Hinzufügen Speicher

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter