de

Māris Čaklais

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

Māris Čaklais (dzimis 1940. gada 16. jūnijā, Saldū, Latvijā, miris 2003. gada 13. decembrī, Rīgā, Latvijā) bija latviešu dzejnieks un publicists.

Ir izdoti 16 viņa dzejoļu krājumi, 5 dzejas izlases, 5 bērnu dzejas izlases, 4 eseju un 4 prozas grāmatas.

Ej kā apmātais, tātad kā brīvais  - epizode no k/f Elpojiet dziļi (1967)

Māris Čaklais 1958. gadā beidzis Saldus vidusskolu,

1964. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filoloģijas fakultāti.

No 1960. līdz 1966. gadam bijis laikraksta "Literatūra un Māksla" literārais līdzstrādnieks.

No 1962. līdz 1963. gadam bijis arī laikraksta "Padomju Jaunatne" līdzstrādnieks.

No 1966. līdz 1969. gadam bijis izdevniecības "Liesma" līdzstrādnieks.

No 1963. gada līdz 1966. gadam M. Čaklais bija laulībā ar Intu Čaklo.

M. Čaklais bija laulība ar aktrisi Valdu Čaklo no 1967. līdz 1973. gadam.

1968. gada 11.decembrī viņš kļuva par tēvu meitai Elīnai (Tanne) un 1971. gada 27. aprīlī dēlam Ingmāram.

Pēc tam no 1969. gada līdz 1973. gadam strādājis par laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītāju.

Laikā no 1970. līdz 1981. gadam viņš atkārtoti kļūst par laikraksta "Literatūra un Māksla" literāro līdzstrādnieku.

Atkal „Lilioms"!

Trešā laulība M. Čaklajam bija ar Sandru Volšteini no 1974. līdz 1980. gadam.

1974. gada 23. jūlijā piedzima trešais bērns — dēls Imants.

No 1987. līdz 1991. gadam strādājis par laikraksta "Literatūra un Māksla" galveno redaktoru.

Laikā no 1990. gada līdz pat 2003. gadam Māris Čaklais piedalījies "Radio Brīvā Eiropa" programmas veidošanā.

No 1996. līdz 1997. gadam bijis Starptautiskā P.E.N. kluba Latvijas centra prezidents,

No 1998. līdz 1999. gadam bijis laikraksta "Rīgas Balss" kultūras nodaļas redaktors un no 1999. līdz 2000. gadam — laikraksta "Literatūra un Māksla Latvijā" literatūras nodaļas redaktors.

2000. gadā Māris Čaklais Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Eiropas rakstnieku akcijā "Literatūras ekspresis Eiropa 2000".

Pēdējā Māra Čaklā darba vieta ir žurnāla "Karogs" galvenā redaktora vieta laikā no 2000. līdz 2003. gadam.

Pēdējās divas laulības M. Čaklajam bija ar Ievu Čaklo laikā no 1980. līdz 1995. gadam un no 1998. līdz 2003. gadam.

Māris Čaklais miris 2003. gada 13. decembrī un apglabāts Meža kapos Mākslinieku kalniņā.

Apbalvojumi

  • 1976. gadā — Andreja Upīša prēmija
  • 1980. gadā — Latvijas Komjaunatnes prēmija
  • 1985. gadā — LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums
  • 1994. gadā — F.Nansena starptautiskā prēmija
  • 2000. gadā — Literatūras gada balva
  • 2000. gadā — Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks
  • 2002. gadā — Herdera balva (Vīnes universitātē)

Bibliogrāfija

  • "Pirmdiena" (1965, dzeja)
  • "Kājāmgājējs un mūžība" (1967, dzeja)
  • "Lapas balss" (1969, dzeja)
  • "Dzer avotu, ceļiniek" (1969, esejas)
  • "Zāļu diena" (1972, dzeja)
  • "Bimm-bamm" (1973, bērnu dzeja)
  • "Sastrēgumstunda" (1974, dzeja)
  • "Saule rakstāmgaldā" (1975, esejas)
  • "Cilvēks, uzarta zeme" (1976, dzeja)
  • "Strautuguns" (1978, dzeja)
  • "Minkuparks" (1978, bērnu dzeja)
  • "Pulksteņu ezers" (1979, dzeja)
  • "Uz manām trepēm" (1979, dzejas izlase)
  • "Nozagtā gliemežnīca" (1980, esejas)
  • "Kurzemes klade" (1982, dzeja)
  • "Cilvēksauciena attālumā" (1984, dzeja)
  • "Ķocis" (1984, bērnu dzeja)
  • "Profesionālis un ziedlapiņas" (1985, esejas)
  • "Labrīt, Heraklīt!" (1989, dzeja)
  • "Mīlnieks atgriežas noziegumvietā" (1989, dzeja)
  • "Aprīļa pilieni" (1990, bērnu dzeja)
  • "Četri balti krekli" (1991, dzejas izlase)
  • "Slepeni ugunskuri" (1992, dzeja)
  • "Izgāja bulvārī brīvība" (1994, dzeja)
  • "Viņi dejoja vienu vasaru" (1996, dzejas izlase)
  • "Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas" (1996, proza)
  • "Vientuļš riteņbraucējs" (1997, dzeja)
  • "Spīdola un putnusuņi" (1997, dzejas izlase)
  • "Impērijas pēdējās kapeikas" (1997, proza)
  • "Im Ka. Imants Kalniņš laikā un telpā" (1998, proza)
  • "Uzraksti uz sētas" (1999, bērnu dzeja)
  • "Mana mājas lapa tavai mājas lapai" (2000, dzeja)
  • "Desmit mīlas dziesmas Rīgai" (2000, dzeja)
  • "Dzeguzes balss" (2000, dzejas izlase)
  • "Laiks iegravē sejas. Uzmetumi memuāriem" (2000, proza)
  • "Pagaidu latvietis" (2002, dzeja)
  • "Gaismas kungs jeb Sāga par Gunaru Birkertu" (2002, proza)
  • "Jautrā govs, skumjā govs" (2002, proza)
  • "Izaicinājums. Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga" (2003, proza)

Avots: www.mariscaklais.lv

Ursache: wikipedia.org, news.lv, literatura.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Alberts Fricis ČaklaisVater00.00.191200.00.1979
        2
        Vera ČaklāMutter00.00.191800.00.1998
        3Inta ČaklāInta ČaklāEhefrau06.01.194118.02.2016
        4Ieva ČaklāIeva ČaklāEhefrau02.09.195102.04.2021
        5Valda ČaklāValda ČaklāEhefrau28.05.193802.11.1973
        6Austra PumpureAustra PumpureFreund26.11.192803.01.2017
        7Leons  BriedisLeons BriedisArbeitskollege16.12.194901.02.2020
        8Genovefa BērsoneGenovefa BērsoneArbeitskollege04.12.195720.12.1998
        9Klāvs ElsbergsKlāvs ElsbergsArbeitskollege03.01.195905.02.1987
        10Maija SilmaleMaija SilmaleBekanntschaft20.05.192422.12.1973
        11Līvija AkurātereLīvija AkurātereBekanntschaft23.09.192526.01.2017
        12Juris KulakovsJuris KulakovsBekanntschaft20.05.195812.02.2024
        13Arija  ElksnėArija ElksnėBekanntschaft07.02.192829.09.1984
        14Olga LisovskaOlga LisovskaBekanntschaft04.08.192830.09.2015
        15Vitauts ĻūdēnsVitauts ĻūdēnsKommilitone28.01.193727.05.2010
        16
        Xelena CelminshGleichgesinnte00.00.192901.02.2017
        17Valdemārs AncītisValdemārs AncītisGleichgesinnte06.06.192105.12.2006

        01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums

        Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter