Leons Briedis

Kad tu esi ne nabags, ne bagāts,
Un nezini – laimīgs vai nē.
Tad tu smejies, jo tā laikam labāk
Nekā vaimanāt nelaimē.

L. Briedis

***

1982. gads bija ļoti dramatisks. Mūs trīs – mani, Uldi Bērziņu un Marinu Kosteņecku – gribēja arestēt un izsūtīt, šķiet, kopā ar Gunāru Astru un vēl citiem. No rakstniekiem mēs bijām trāpījušies kā neērtākie. Knuts Skujenieks jau bija savu atsēdējis, Vizma Belševica arī savus septiņus klusēšanas gadus izcietusi. Mani izsauca uz centrālkomiteju izskalot smadzenes. Tur pirmo reizi uzzināju, ka pastāv tāds jēdziens – pieļaujamais nacionālisms. Aivaram Gorim paspruka: “Kāpēc jūs, biedri Briedi, nevarat dzīvot un rakstīt pieļaujamā nacionālisma garā?” Man aizliedza braukt uz ārzemēm, drukāties, viss brieda. Kad apzinājos, ka nepaglābšos, radās vārdi “Atziedi, dvēsele!”. Ar Raimondu Paulu tolaik darbojāmies pilnā sparā. Leģenda stāsta: kad tas viss nonācis Paulam ausīs, viņš teicis – metiet mieru tām muļķībām! Jūs man gribat atņemt manu teksta autoru. Palikšu bešā. Tādā Raimonda stilā, tā, it kā nevērīgi, pa jokam. Un drīz vien piepeši viss aprima, un aizgāja uz bis pat “Atziedi, dvēsele!”.

Šī dziesma izauga no manas reālās dzīves. Tikko tu gribi nomierināties, attapties, nopriecāties, cik skaisti – dēli aug, darbs ir, kaut kas izdodas, grāmatas izdod, un atkal viss sākas no gala. Cik ilgi var!? Esmu Raimondam paldies parādā, jo iepazinu mūzikas formu, mūzikas stihiju. Es varēju pašizglītoties. Kā tapa dziesmu vārdi? Raimonds nospēlē mūziku, pārrunājam, izeju laukā, pastaigāju, pārrodos ar mazu tekstiņu. Raimonds saka – neder, es arī apjēdzu – neder. Vai – der, bet vajag tā. Kad sajūta radusies, katrs dodamies savā virzienā. Kādreiz teksts rodas pēc dienas, kādreiz pēc mēneša, nav tik vienkārši. Mūsu kopdarbs – pāri par 120 dziesmām.

Ilze Vītola, intervija https://www.la.lv/lai-mana-varsma-atbilst-man-pasam

***

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. Vecāki Jadviga un Voldemārs (lauku skolotāji), brāļi Fēlikss (ķīmiķis), Raimonds (radioastronoms, radiofiziķis).

1968. gadā uzsācis mācības Latvijas Valsts universitātē, taču 1970. gadā politisku iemeslu dēļ tika izslēgts bez tiesībām iegūt augstāko izglītību.

1972. gadā iestājās Moldāvijas PSR Kišiņevas universitātē, kuru pameta 1974. gadā. Mācījies Maksima Gorkija Literatūras institūtā.

Tulkojis un atdzejojis darbus no vairākām valodām, tai skaitā latīņu, krievu, poļu, angļu, rumāņu valodas. L. Briedis rakstījis dzejoļus gan bērniem, gan pieaugušajiem.

1999.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

2011. gadā viņa dzejoļu krājums "Naktsmājas bezmiegam" ar nosaukumu Azil pentru ne-somn tika izdots Rumānijā.

 Viņš ir strādājis vairākos Latvijas kultūrizdevumos. Sarakstījis vairāk nekā 150 tekstus Raimonda Paula, D. Robules, Jāņa Lūsēna, Armanda Alkšņa dziesmām.

No 1992. gada līdz 2010. gadam izdevis kultūras žurnālu Kentaurs XXI (51 numurs), bijis izdevniecības Minerva direktors.

Sastādījis un atdzejojis apjomīgo izdevumu "Spāņu dzejas antoloģija: 20. gs." (2014)

Viņa dēls Adrians Briedis-Makovejs ir dzejnieks un dramaturgs

****

Literārā darbība Pirmā dzejas publikācija

1965: dzejolis "Māmiņai" laikrakstā "Pionieris" (09.03.).
 

Dzejoļu krājumi

1974: "Liepas koks, zalkša asins"
1977: "Laiks mest ēnu"
1981: "Aizejošais loks"
1983: "Pēcjāņi"
1987: "Būtības dārzs"
1988: "Gāju dvēselīte"
1994: "Saulrieta koks"
1994: "Svētdiena vidū mūžības"
1995: "Negatavā brīvība"
1996: "Bezdibeņa eņģelis"
1997: "Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi"
1998: "Ziemas vakaros raudos"
1998: "Dzedzieda – I"
1999: "Dzedzieda – II"
2000: "Skrandu bruņas"
2000: "Dzedzieda – III"
2004: "Neienācis aizeju no katras paradīzes"
2005: "Agrais pavasaris: Soneti"
2009: "Neteiksim neko"
2009: "Viļņi tuksnesī: dzejoļu izlase"
2010: "Mijkrēšļa rokraksts"
2012: “Naktsmājas bezmiegam"
2013: "Mariagrammas"
2013: "Oktāvas"
2014: "Rīta rūsa"
2014: "Eņģeļu lidlauks"
2016: "Straujtece"
2017: "Raksts"
 

Dzeja bērniem

1978: "Atjāj zaķis, sarkanbārdis"
1982: "Nāriņa"
1984: "Kamēr gliemeža nebija mājās"
1990: "Ūsainā puķe"
2004: "Sūķītis"
2015: "Saputrotā putra: dzejoļi"
2015: "Baltais sunītis"
2016: "Rudzu puisītis"
2016: "Staigājošā kāja"
2017: "Cibrica Cabrica nedēļa"
 

Grāmatas bērniem

1986: "Mazais, mazītiņais"
2007: "Ar divām bārdām bārdains: pasakas"
 

Esejas

1982: "Nidas"
2003: "Vārda laikabiedrs"
2008: "Ātra, neesoša daļiņa"
 

Apceres

2008: "Mūžīgā tagadne" (kopā ar Adrianu Briedi-Makoveju, Mariju Briedi-Makoveju un Kornēliju Briedi).
 

Proza

2000: "Asinīs krāsotās ilgas" (kinoromāns)
2019: "Vilcene un atraitnis" (romāns)

  Cittautu autoru darbu tulkojumi No latīņu valodas:

1997: "Bazilija Plīnija Slavas dziesma Rīgai" (Jumava).
2009: Boēcija (Boethius) darbs "Par mierinājumu filosofijā" (Minerva).
 

No rumāņu valodas:

1975: Tudora Argēzi (Tudor Arghezi) dzejoļu izlase "Īstie vārdi" (Liesma).
1976: Līviu Damiana (Liviu Damian) dzejoļu izlase "Esmu darbības vārds" (Liesma).
1977: Nikitas Stenesku (Nichita Stănescu) dzejoļu izlase "Nekas nav cits" (Liesma).
1978: Zaharija Stanku (Zaharia Stancu) stāstu izlase "Konstandīna" (Liesma).
1979: Petres Selkudjanu (Petre Sălcudeanu) romāns "Modeļu demonstrētājas nāve" (Liesma).
1979: Spiridona Vangeli (Spiridon Vangheli) stāsts-pasaka bērniem "Guguces piedzīvojumi" (Liesma).
1979: Moldovas dzejnieku izlase "No pakalniem sārtiem" (Liesma).
1982: Lučiana Blagas (Lucian Blaga) dzejoļu izlase "Sienāžu pārdevējs" (Liesma).
1986: Spiridona Vangeli (Spiridon Vangheli) stāsts-pasaka bērniem "Cabatiņš no Dūdeļciema" (Liesma).
1988: Grigores Vieru (Grigore Vieru) dzejoļu izlase "Piektdienas zvaigzne" (Liesma).
1989: Anas Blandianas (Ana Blandiana) dzejoļu un eseju grāmata "Sniega stunda" (Liesma).
1989: Viktora Prohina (Виктор Прохин) stāsti bērniem "Ja kumeliņš būtu fotogrāfs" (Liesma).
1999: Štefana Augustina Doinaša (Ştefan Augustin Doinaş) dzejoļu izlase "Dzimis Utopijā" (Minerva).
1999: Marijas Makovejas Briedes krājums "Vārdu vientulībā" (Minerva).
1999: Mirčas Dinesku (Mircea Dinescu) dzejoļu izlase "Veselā saprāta terorizēšana" (Minerva).
1999: Marina Soresku (Marin Sorescu) dzejoļu izlase "Akas jūrā" (Minerva).
1999: Džellu Nauma (Gellu Naum) dzejoļu izlase "Aizdedzinošais ceļinieks" (Minerva).
1999: Iļjanas Melenčioju (Ileana Mălăncioiu) dzejoļu izlase "Jeronims" (Minerva).
1999: Marijas Briedes-Makovejas dzejoļu krājums "Augšupkritiens" (Minerva).
2014: Džeordžes Vultureskus (George Vulturescu) dzejoļu izlase "Ziemeļu aklais" (Omnia mea).
2017: Marijas Briedes-Makovejas dzejoļu krājums "Blāzma".
 

No itāļu valodas:

1981: Frančesko Petrarkas (Francesco Petrarca) soneti grāmatā "Agrā renesanse" (Zvaigzne).
2007: Eudžēnio Montāles (Eugenio Montale) dzejoļu izlase "Cilvēki ar murdiem" (Minerva).
 

No katalāņu valodas:

2002: Salvadora Espriu (Salvador Espriu) dzejoļu izlase "Dārzs ar pieciem kokiem" (Minerva).
 

No spāņu valodas:

1988: Huana Ramosa Himēnesa (Juan Ramón Jiménez) dzejoļu grāmata "Plātero un es: andalūziešu elēģija" (Liesma).
2013: Rafaela Alberti (Rafael Alberti) dzejoļi bērniem "Jūrnieks uz sauszemes" (Liels un mazs).
2017: Huana Ramosa Himēnesa dzejoļu izlase "Dzeltenais aprīlis" (Neputns).
2014: "Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs." (Neputns).
2016: Huana Arhona (Juan Arjona) grāmata bērniem "Govs" (Pētergailis).
 

No franču valodas:

1995: Mirčas Eliades (Mircea Eliade) grāmata "Mīts par mūžīgo atgriešanos" (Minerva).
1996: Mirčas Eliades grāmata "Sakrālais un profānais" (Minerva).
1999: Mirčas Eliades grāmata "Mīta aspekti" (Minerva).
 

No portugāļu valodas:

1978: Aguštiņju Netu (Agostinho Netu) dzejoļu izlase "Ar sausām acīm" (Liesma).
1983: Fernandu Pesoas (Fernando Pessoa) dzejoļu izlase "Zudušais dārzs" (Liesma).
2001: "Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija" (Minerva).
2003: Eužēniu de Andradi (Eugénio de Andrade) dzejoļu izlase "Ūdens lakstīgala" (Minerva).
2004: Erbertu Eldera (Herberto Helder) poēma "Nepārtrauktais dzejolis" (Minerva).
2006: Fernandu Pesoas dzejoļu izlase "Metafiziskais inženieris" (Minerva).
2008: Karlosa Drummonda de Andrades (Carlos Drummond de Andrade) dzejoļu izlase "Māja bez saknes" (Minerva).
2008: Sesīlijas Meirelisas (Cecília Meireles) dzejoļu izlase "Mākoņu gane" (Minerva).
2008: Murilu Mendisa (Murilo Mendes) dzejoļu izlase "Baznīca, sieviete" (Minerva).
2008: Žorži de Limas (Jorge de Lima) dzejoļu izlase "Melnā Fulo" (Minerva)
2008: Manuela Bandeiras (Manuel Bandeira) dzejoļu izlase "Sapnis karnevāla trešdienā" (Minerva).
2009: "Azoru salu dzejas antoloģija" (Minerva).
2010: Sofijas de Mellu Breineras Andresenas (Sophia de Mello Breyner Andresen) dzejoļu izlase "Dienu anemone" (Minerva).
2013: Eduīnu de Žezuša (Eduíno de Jesus) dzejoļu izlase "Karalis Mēness" (Mansards).
 

No japāņu valodas:

2008: Banja Natsuiši (Ban’ya Natsuishi) haiku izlase "Balsis no mākoņiem" (Minerva).
 

No serbu valodas:

2013: Dejana Bogojeviča (Dejan Bogojević) dzejoļu izlase "Klintsgaisma" (LB).
 

No ukraiņu valodas:

2009: ukraiņu klasiskās un mūsdienu dzejas antoloģija "Vējš no Ukrainas" (kopā ar tulkotāju kolektīvu) (Bonmark).

Miris pēc grūtas slimības slimnīcā, Rīgā.

   Avots