Veronika Strēlerte

Latviešiem

Mēs visi vienos dubļos vārtījušies esam

Un lūpās nobālušās, kurām vārdu nava,

Mēs sava gļēvuma un melu smaidu nesam.

Aiz mums dim aizgājušu soļu slava,

Pūš bargi viesuļi, kas visus pelus vētī,

Un nokrīt putekļi no sveša un no sava.

Bet Dieva klusumā, kas dziļi, dziļi pētī,

Kad mokās kūpam mēs kā zeme, kad ir lijis,

Skan kāda balss, kas biedina un svētī:

Cik gaišs tu pats tai tumsas naktī bijis?

V. Strēlerte

***

Veronika Strēlerte (Rudīte Johansone (dzimusi Strēlerte;  Dobelē, mirusi Stokholmā, Zviedrijā) bija latviešu dzejniece.

Mācījusies Jelgavas 4. pamatskolā, Auces pamatskolā, Jelgavas 2. Valsts ģimnāzijā un Rīgas 2. pilsētas vidusskolā,

1941. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Romāņu filoloģijas nodaļu.

1936.g. apprecējusies, pirmais Strēlertes vīrs bija vēsturnieks un rakstnieks Arveds Švābe.

1944. gadā izbrauca uz Vāciju, kur pavadījusi aptuveni pusgadu, kad atgriezusies Latvijā, tomēr 1945. gadā īsi pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas emigrējusi uz Zviedriju.

Zviedrijā strādājusi fizisku darbu, vēlāk bijusi korektore un tulkotāja apgādā "Daugava", lasījusi lekcijas par latviešu valodu un literatūru Stokholmas universitātē.

1947. gadā apprecējusies ar kultūras vēsturnieku un rakstnieku Andreju Johansonu, abiem piedzimst dēls Pāvils Johansons, divu dzejoļu krājumu autors. Atdzejojusi J.V. Gētes, Stefana Georges, Šarla Bodlēra un citu autoru dzeju.

Rīgā tika izdoti divi Strēlertes dzejoļi krājumi:

• "Vienkārši vārdi" (1937) un
• "Lietus lāse" (1940).

Krājums "Mēness upe" (1945), kas gandrīz pabeigts vēl Latvijā, iznāca pirmajos trimdas mēnešos, tā ir sērijas "Universālā bibliotēka" otrā grāmata.

Turpmāk Strēlertei iznākuši krājumi

• "Gaismas tuksneši" (1951) un
• "Žēlastības gadi" (1961, Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda prēmija),
• neliela dzejas un atdzejas grāmata "Pusvārdiem" tika izdota uz 70 gadu jubileju (1982, PBLA Kultūras fonda prēmija).[1]

1980. gados vēl presē parādījās retas dzejas publikācijas.

Sastādījusi latviešu dzejas antoloģiju "Likteņi" (1942) un mīlas dzejas antoloģiju "Paradīzes meklētāji" (1964)

Dzejoļu krājumi

• Vienkārši vārdi. Rīga: Valters un Rapa, 1937; 2. izd. 1938
• Lietus lāse. Rīga: Valters un Rapa, 1940
• Mēness upe. Stokholma: Zelta ābele, 1945; Rīga: Pils, 1997
• Gaismas tuksneši. Stokholma: Daugava, 1951
• Žēlastības gadi. Stokholma: Daugava, 1961
• Pusvārdiem. Stokholma: Daugava, 1982

Dzejas izlases un kopojumi

• Sudraba ūdeņi [dzejas izlase, sast. Jānis Rudzītis]. Lībeka, 1949
• Bruņu kalps [balādes suvenīrizdevums]. Kopenhāgena, 1953
• Mans laiks [dzejas izlase, sast. autore]. Rīga: Liesma, 1992
• Dzeja [dzejas izlase]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003
• Raksti. 1. sējums. Sast. Ieva E. Kalniņa. Rīga: Valters un Rapa, 2008
• Raksti. 2. sējums. Sast. Ieva E. Kalniņa. Rīga: LU LFMI, 2012

Dzeja citās valodās

• Under höga träd ["Zem augstiem kokiem"]. Atdzejojuši Juris Kronbergs, Pāvils Johansons un Veronika Strēlerte. Stockholm: Fripress, 1981

Tulkojumi (nozīmīgākie)

• Benvenuto Čellini. Dzīve. Rīga, 1941
• E.T.A. Hofmanis. Runča Mura dzīves uzskati. Rīga, 1942, 2002
• Voltērs. Kandids. Stokholma, 1949
• Žoržs Diamels. Negaisa nakts. Stohkolma, 1950
• Andrē Žids. Pastorālā simfonija. Stokholma, 1950; Rīga, 1994
• Andrē Žids. Sievu skola. Stokholma, 1951; Rīga, 1993
• Gistavs Flobērs. Bovarī kundze. Stokholma, 1951
• Fransuā Moriaks. Mīlestības tuksnesis. Stokholma, 1953
• Aleksandrs Dimā. Trīs musketieri. Stokholma, 1953
• E.T.A. Hofmanis. Velna eliksīri. Stokholma, 1954
• Moljērs. Tartifs. Jaunatnes teātrī, 1968
• Vija Spekke. Rāvējs un Mieriņš. Stokholma, 1977; Rīga, 2005
• Delisa Ouvena. Pienu ēdu, pienu dzēru.... Stokholma, 1979
• Nikolo Makjavelli. Valdnieks. Rīga, 2007

Literatūra

• Veronika Strēlerte [rakstu krājums]. Sast. Margita Gūtmane. Stokholma: Atvase, 1982
• Margita Gūtmane. Dzīve ir viens vella izgudrojums. Veronika Strēlerte manās atmiņās. Rīga: Neputns, 2012

**

Krustceļos

Neskaties atpakaļ!

Kas bijis, lai paliek, kur ir,

Laiks tevi no visa reiz šķir,

Neskaties atpakaļ!

Paveries apkārt!

Kāds plašums, kurp aizlido skats!

Uz kurieni? – Izšķiries pats.

Paveries apkārt!

Tālumam tici!

Un neprasi, grūtums lai saudz,

Jāiet būs ilgi un daudz,

Tālumam tici!