Līvija Akurātere

Līvija Akurātere joprojām manās atmiņās sēž uz galda kādā no Latvijas Kultūras akadēmijas auditorijām un šūpo kājas. Viņa stāsta par Latvijas teātra vēsturi. Un tā ir vēsture, ko viņa pati ir pieredzējusi un piedzīvojusi. Lai ikvienam no mums tik ilgus gadus izdotos saglabāt tādu teātra un cilvēku mīlestību, kādu to pazīstam pie Līvijas Akurāteres! 

Dita Jonīte

***

Dzimusi Rīgā, telegrāfistu Pētera un Johannas Katrīnas Elizabetes Pečaku ģimenē

1945. gadā beigusi Rīgas 5. vidusskolu.

1945-48.g. studējusi LVU Filoloģijas fakultātē.

15.04.1949.- pirmā publikācija - recenzija par V. Lāča «Zvejnieka dēla» uzvedumu laikrakstā «Padomju Jaunatne». Jau institūta laikā periodikā parādījušās L. Akurāteres (Pečakas) pirmās izrāžu recenzijas noteica viņas tālāko profesionālo darbību 

1950.g. beigusi LPSR Valsts Teātra institūtu, to beidzot, ieguvusi aktrises diplomu. 

No 1951. gada līdz 1954. gadam viņa bija Eduarda Smiļģa vadītā Dailes teātra literārās daļas vadītāja. Tad tika pārcelta darbā Kultūras ministrijā pie ministra Voldemāra Kalpiņa.

Kopš 1964. gada Rakstnieku Savienības biedre. No 1968.gada Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta zin.līdzstrādniece, no 1985.gada Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas vadītāja; 25 darba gados sarakstīja lielāko daļu savu grāmatu. Pēc pensionēšanās lasīja lekcijas Kultūras akadēmijā.

Monogrāfijas par aktieriem un režisoriem:

• 1962 «Anta Klints»,
• 1970 «Artūrs Filipsons», 
• 1976 «Emīlija Viesture», 
• 1978 «Gunārs Cilinskis», 
• 1983 «Aktiermāksla latviešu teātrī» 
• 1985 «Neparastā aktrise» ( par E. Bērziņu), 
• 1985 «Rūdolfs Pīlādzis» ( kopā ar V. Lapacinsku).
• 1988 «Dzīves izturīgie» (par I. Mitrēvici un N. Mūrnieku), 

Līdzautore grāmatām:

• «Latviešu padomju teātra vēsture» (1-2, 1973-74) 
• «Pусский Teaтp pуccкoй драми» («Rīgas Krievu drāmas teātris», 1983),
• rakstam «Par teātri» aut. krāj. «Materiāli par literatūru un mākslu Latvijā 1941.-1945. gadā» (1990). 

Periodikā, almanahos, kopkrājumos publicēti raksti par dramaturģiju un kinomākslu. 
Regulāri seko procesiem amatieru teātros, piedalījusies starpt. forumos par šo tēmu. 

Dramatizējusi P. Rozīša rom. «Valmieras puikas» (t-rī 1957).

Sakārtojusi albumu «Latviešu skatuves gadsimts» (1968, kopā ar T. Vlasovu).

Dokumentālās filmas «Jānis Osis» (1966) scenārija autore

Tulkojusi:

• no angļu valodas Dž. Berija lugu «Pīters Pens» (teātrī 1976, grāmata 1982), 
• No vācu valodas G. Tabori lugu «Veismanis un Sarkanģīmis» (teātrī 1994), T. Vaildera, P. Šefera u.c. autoru darbus.

Kopš 1999. gada Dramaturgu ģildes locekle

Kopš 2002. gada Rīgas latviešu biedrības biedre

Apbalvojumi:

• 1984.g. J. Sudrabkalna prēmija
• 1999. g. Triju Zvaigžņu ordenis 
• 2008.g. "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu latviešu teātrī.
• 2010.g. LR Ministru kabineta balva 

Vīrs: aktieris Voldemārs Akuraters (šķīrusies), meita dziedātāja Ieva Akuratere, dēls Mārtiņš.

(Sastādījis Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš).

Mazbērni - Laura un Matīss.

           No 2019.gada Latvijas amatierteātriem tiek piešķirta Līvijas Akurāteres balva.