Aleksandrs Kārlis Būmanis

                *1881. XII 12. Jaunpiebalgas pag. + 1937. VIII 17. Taurogā. Lietuvā. Precējies 1913. g. 19. maijā ar Martu Kitneri (dz. 1888. g. 12. jūn.).

Dzimis Jaunpiebalgas pag. Kalna Doriņos (tag. Zosēnu pag.) zemnieka un mežsarga ģimenē. Tēvs Andrejs, māte Late, dz. Lapiņa.

Mācījies Cēsīs K. Millera reālskolā.

                1897/1901. Beidzis Nikolaja ģimnāzija Rīgā,

                1902/1903.; 1911/1914. VIII 18. beidzis Pētrburgas Universitātes Juridisko fakultāti,

                1904/1905.  „Pēterburgas  Avīzēs“ redakcijas loceklis,

                1907. „Pētrburgas Vēstnesis” redaktors,

                1911/1914. beidzis Pēterpils Universitāti, cand. jur.,

                1914 XI 21./1918. zvērināta advokāta palīgs pie Pēterpils tiesu palātas,

                1915/1916. „Jaunās Pētrpils avīzes” redaktors,

                1915/1918. Latvijas bēgļu apgadāšanas centrālkomitejas juriskonsults,

                1916/1917. Laikraksta „Baltija” redaktors,

                1918. XII 16. Rīgas pilsētas un patrimonālā apgabala miertiesnesis,

                1918. XII 16.  Rīgas apgabaltiesas Civīlās III nodaļas loceklis,

                1919. IX 05. Rīgas apgabaltiesas loceklis,

                1920. I 30. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs

                1920. V 26. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs,

                1920/1935. „Tieslietu ministrijas Vēstnesis” redakcijas loceklis,

                1920/1937. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs,

                1921. XI 01. ievēlēts par Latvijas Universitātes docentu civiltiesībās,

                1925/1927. Civillikuma pārtulkošanas komisijas priekšsēdētājs,

                1926. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķīru # 57,

                1928. I 15. pārtulkojis 1864. gada Civillikumu latviešu valodā,

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķīru # 322,

                1930. XI 07. Rīgas apgabaltiesas Civīlas III nodaļas vadītājs,

                1930. XI 11. Rīgas apgabaltiesas Civīlas IV nodaļas vadītājs,

                1933. V 30. ieguva tiesību zinātņu Dr. grādu,

                1934. VII 01. ievēlēts par ārštata profesoru,

                1935/1937. „Tieslietu ministrijas Vēstnesis” redaktors,

                1937. III 04. Rīgas apgabaltiesas Civīlas III nodaļas vadītājs,

                1937. V 14. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķīru # 313.;

                1937. jaunā civillikuma līdzautors,

                1937. IX 17. nodibināts Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds,

                1938. V 14. Jaunpiebalgas Mārtiņa skolu pārdēvēja par Aleksandra Būmaņa pamatskolu,

                1940. VI 09. Jaunpiebalgas Aleksandra Būmaņa (Mārtiņa) pamatskolai pasniegts karogs,

                Pēterpils latviešu biedrības biedrs,

                Rūdolfa Blaumaņa lugu muzikālais redaktors.

                Avots:       LVVA 1303-2-69-12.;

                                „Latvijas dabinieku galerija”, R., 1929.;

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Latviešu periodika”, I sējums, R., 1977.;

                                „Latviešu periodika”, III sējums, R., 1988.;

                                „Students“ # 1/1937.;

                                „Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” #4/1937.;

                                „Izglītibas Ministrijas Mēnešraksts” #9/1938.

------

Liktenīga nejaušība aizvedusi nāvē Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju un Latvijas universitātes zinātnieku profesoru Dr. iur. Aleksandru Būmani. Šinīs dienās saņēmis atvaļinājumu, nelaiķis devās komandējumā uz ārzemēm. No Rīgas izbraukuši aizvakar no rīta automobilī, pie kam profesoru pavadīja viņa dzīves biedre, miertiesnesis Ziediņš, J. Drande un advokāts A. Frīdenbergs. Auto vadījis Ziediņš.

Lietuvā pie Taurogas tie gribējuši ātrā gaitā pabraukt garām kādam auto, bet tik nelaimīgi, ka pašu auto apsviedies. Pārējie braucēji cietuši mazāk, bet prof.Būmanis triecienā pret šosejas bruģi dabūjis galu. Par notikušo otrdien vēlu vakarā ziņots uz Rīgu. Arī mirušo zinātnieku un tiesnesi no nelaimes vietas veda mājup pēc tik nelaimīgi sāktā ceļojuma.

Prof. Aleksandrs Būmanis bija valsts un sabiedriskā darbā plaši pazīstams darbinieks, kura pēkšņo aiziešanu no darba lauka Latvija dziļās sērās nožēlo.

A. Būmanis dzimis 1881. gada 12.decembrī Jaunpiebalgā. Viņš mācījies Rīgā Nikolaja ģimnāzijā un abitūriju izturējis Pēterpilī, kur sācis studēt tieslietas. Studiju laikā sācis strādāt «Pēterpils Latviešu Avīzēs», kur sadraudzējies ar Rūdolfu Blaumani.

Literāriskā laukā viņa spalvai pieder G. Merķeļa «Latviešu» un «Vanema Imantas», tāpat dažu Ļ. Tolstoja, H. Manna, G.Hauptmaņa u. c. ārzemju autoru darbu tulkojumi. A. Būmanis komponējis mūziku R. Blaumaņa lugām, kas tik jauki iekļaujas šinīs darbos. Tai skaitā, arī viņš ir lugas "Skroderdienas Silmačos" mūzikas autors. Izrāde, kura ir ne tikai Nacionālā teātra, bet arī tā skatītāju savstarpēja vizītkarte - katrai paaudzei savs aktieru sastāvs un savi skatītāji.

1918. gadā viņš atgriezās Latvijā, kur sākās panākumiem bagātais tiesneša un zinātnieka darbs. Nav iespējams še īsās rindās raksturot to darbu, ko veicis nelaiķis mūsu tiesu laukā, rediģējot «Tieslietu ministrijas vēstnesi», izstrādājot dažādus svarīgus likumprojektus u. t. t. Viss nelaiķa darbs ir bijis veltīts savai valstij un tautai, par ko Latvija viņu neaizmirsīs.

Avots: "Latvijas kareivis", 19.08.1937

*************************************

 

No tieslietu ministra H. Apsīša 1937. g. 20. aug. raksta ārlietu ministram V. Munteram: “Kā Jums, ministra kungs, zināms, Lietuvā 17. augustā autokatastrofā dabūja galu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs prof. Dr. A. Būmanis. Katastrofas brīdī pie stūres atradās tās pašas tiesas papildmiertiesnesis Adolfs Ziediņš. Cik man zināms, izmeklēšanu par katastrofas apstākļiem un cēloņiem ved Lietuvas tiesu un policijas iestādes. Tā kā ar izmeklēšanas rezultātiem ne tikai saistās tiesneša Ziediņa palikšana amatā (viņš ir jau iesniedzis atlūgumu), bet paceļas arī jautājums par izmeklēšanas uzsākšanu mūsu iestādēs, laipni lūdzu Jūs, godāts ministra kungs, stāties sakarā ar attiecīgām Lietuvas iestādēm, lai nodibinātu, kas īsti noskaidrots izmeklēšanā un kādi ir izmeklēšanas iestāžu slēdzieni par lietas tālāko gaitu. Mani jo vairāk pamudina pasteigties arī ar oficiālas informācijas ievākšanu par lietas gaitu un apstākļiem tas apstāklis, ka mūsu laikraksti jau kvalificējuši autokatastrofu kā vienkāršu nelaimes gadījumu, kam nekāda tiesu prāva nesekošot, kaut gan par izmeklēšanas izbeigšanu nekas nav zināms.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 192. l., b. p.).