Artūrs Dannenbergs

Ģenerālim Artūram Dannenbergam šūpulis kārts Valmieras apriņķa Ķoņu pagasta Lejaskūkās 1891. gada 17. februārī zemkopja ģimenē. Pirms cariskās Krievijas karaskolas Dannenbergs Penzā beidza mērnieku taksatoru skolu. Latvijas armijā viņš militāro izglītību papildināja, beidzot Augstākās karaskolas virsnieku kursus. Latvijas armijas sastāvā Dannenbergs piedalījās 1. pasaules karā. Kā virsleitnants iestājies Latvijas armijā 1919. gada 18. februārī. 1919. gada jūlijā kapteinis A.Dannenbergs saformēja pirmo lielāko Latvijas armijas artilērijas daļu — Vidzemes artilērijas pulku un bija šā pulka komandieris. Par kaujas nopelniem Latvijas brīvības cīņās viņš apbalvots ar LKO 2. un 3. pakāpi. No 1935. rīdz 1940. gadam Dannenbergs bija artilērijas inspektors ģenerāļa pakāpē. Artilērijas inspektoram bija pakļautas visas artilērijas vienības — katrā no četrām kājnieku divīzijām viens lauku artilērijas pulks, atsevišķais artilērijas divizions, bruņoto vilcienu pulks, krasta artilērijas pulks, smagās artilērijas pulks un zenītartilērijas pulks. Kad Latvijas armiju likvidēja un no 16 000 vīru lielās armijas atstāja tikai 8000 karavīru teritoriālā strēlnieku korpusā, ģenerāli A.Dennenbergu vēl apstiprināja korpusa artilērijas priekšnieka amatā. Taču jau 1941. gada pavasarī viņu aizvilina it kā uz kursiem Maskavā un tur apcietina un nošauj. (Lauku avīze, 20.09.1991, Visvaldis Lācis)

-----

Dzimis Ķoņu pagasta Lejasķuķos.

1913. gada beidzis Penzas mērnieku un taksatoru skolu. Krievu armijā iesaukts 1913. gada decembrī ieskaitīts 3. Somijas artilērijas divizionā.

Piedalījies kaujās Austrumprūsijā, no 1915. gada janvāra līdz 1. Pasaules kara beigām dienējis Dienvidrietumu frontē. Apbalvots ar Jura krusta IV šķira un medaļu; paaugstināts par praporščiku, apbalvots ar

• Staņislava II, III šķ.,
• Annas II, III šķ.,
• Vladimira IV šķ. ordeņiem.

1917. gadā paaugstināts par poručiku, komandējis 6. Somijas artilērijas brigādes bateriju. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 18. februārī Tallinā, organizējis tur mobilizāciju un ieradies Ziemeļvidzemē.

1919.g. 11. martā iecelts par 1. Valmieras baterijas komandieri, cīnījies jau pirmajās kaujās pret lieliniekiem pie Melnupes un Apes, Saru muižas rajonā, kur ievainots. Bermontiādes laikā iecelts par Rīgas grupas artilērijas priekšnieku. Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. gada 20. novembri.

LKO III šķira saņēma par to, ka 1919. gada 10. oktobrī personiski vadīja lielgabala uzstādīšanu Daugavmalā, no tā tiešā tēmējumā apšaudīja tiltu galus Pārdaugavā un apklusināja tur esošos pretinieka ložmetējus un mīnmetējus. Turpināja cīņu, līdz ienaidnieka artilērija mūsu lielgabalu sašāva.

LKO II šķira piešķirta par to, ka ar lielu uzņēmību saformēja 1. artilērijas pulku, visā bermontiešu uzbrukuma laikā varonīgi piedalījās Rīgas aizstāvēšanā, personiski vadīja artilērijas uguni un ievērojami sekmēja Torņakalna ieņemšanu, pēc tam arī Zemgales un Kurzemes atbrīvošanu. Pulka komandieris arī pēc brīvības cīņām.

1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus.

1925. gada 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi. Tā paša gada beigās iecelts par artilērijas virsnieku kursu priekšnieku.

1929. gada beidzis kara akadēmiskos kursus. Vēlāk artilērijas inspektors. Latvijas neatkarības pēdējos gados paaugst. par ģenerāli.

Apbalvots arī ar

• TZO III šķ.,
• Igaunijas Brīvības krusta II šķ. 3. pak.,
• Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķ.

Piešķirta jaunsaimniecība Ropažu pagasta Zaķu muižā.

1939.g. apbalvots ar Francijas Goda Leģiona ordeni

Armijā palicis arī  no 1940.-1941. gadam kā ģenerālmajors. 

1941. gada jūnijā nosūtīts uz "kursiem" Maskavā, kur arestēts.

1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās Tiesas kara kolēģija piesprieda nāvessodu.  Maskavā nošauts.

     ***

1920.gadā salaulājās ar Angeliku Paukšēnu (dzim.Mora, 23.06.1891 Tartu). Audžudēls - Leonhards Paukšēns (dz. 1915.g. - ?) , dēls - Ilmārs Tālivaldis Dannebergs  (30.03.1926-12.10.1958)

Dzimis 1891. gadā, Латвия, Кенигская вол., усадьбе Леяскуки; латыш; среднее;

начальник артиллерии 24-го корпуса, генерал-майор.

Dzīvoja: Рига, ул. К. Вольдемара, д. 4, кв. 5.

Arestēts: 1941. gada 13. maijā.

Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 18. jūlijā.

Inkriminēts: участии в к.-р. организации.

Nošauts: 1941. gada 16. oktobrī.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.

Reabilitēts: 1957. gada 0. novembrī. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, adrese nav zināma (24. teritoriālais strēlnieku korpuss)
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 16/10/41
Vieta: kursos, Maskavā, nošauts Maskavā
Ieslodzījuma vieta: kursos, Maskavā