Janis Kurelis
Janis Kurelis
- Sünniaeg:
- 06.05.1882
- Surma aeg:
- 05.12.1954
- Teised nimed, pseudonüümid:
- Jānis Kurelis Jāņa dēls
- Kategooriad:
- , , , , Alampolkovniku, Lätis sündinud, Lāčplēsis orden, Osaleja II maailmasõda, Peamine, WWI osaleja
- Kodakondsus:
- lett
- Kalmistu:
- Chicago, Acacia Park Cemetery
Serviert in den Regimentern der Lettischen Schützen
Serviert: 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons (pulks)
Ausgezeichnet:
- 08.1917, Cross of St. George 4 class, Nr. 984409
Zusätzliche Informationen (in lettischer Sprache):
KURELIS Jānis Jāņa d. dzimis 1882.06.05. Ērģemes pagastā – miris 1954. ASV, virsnieks, bataljonā no 1916.0. ( 22.kājnieku pulks ), iestājies LR armijā 1919.11. LKOK
Allikad: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Kohti ei
| Seotud osapoole nimi | Suhete liik | Kirjeldus | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Elza Kurele | Naine | |
| 2 |  | Pēteris Radziņš | Kaastöötaja, Õpingukaaslane, Kamraad | |
| 3 |  | Ludvigs Sēja | Mõttekaaslane | |
| 4 |  | Roberts Ancāns | Mõttekaaslane | |
| 5 |  | Mārtiņš Peniķis | Mõttekaaslane | |
| 6 |  | Verners Tepfers | Mõttekaaslane | |
| 7 |  | Kārlis Goppers | Mõttekaaslane | |
| 8 |  | Spricis Paegle | Mõttekaaslane | |
| 9 | Jānis Veide | Mõttekaaslane, Kamraad | ||
| 10 |  | Rūdolfs Bangerskis | Komandör | |
| 11 |  | Ioakim Vacetis | Komandör | |
| 12 |  | Kurts Aleksandrs Grīnups | Sõdur, Kamraad | |
| 13 |  | Arthur Pormals | Sõdur, Kamraad | |
| 14 | Eduards Graudiņš | Sõdur | ||
| 15 |  | Kristaps Upelnieks | Sõdur, Kamraad | |
| 16 | Jānis Gregors | Sõdur | ||
| 17 |  | Ēriks Pārups | Sõdur | |
| 18 |  | Roberts Rubenis | Sõdur, Kamraad | |
| 19 |  | Jānis Indāns | Sõdur | |
| 20 |  | Kārlis Ezeriņš | Kamraad | |
| 21 |  | Roberts Valdmanis | Kamraad | |
| 22 | Jānis Bonzaks | Kamraad |
10.08.1904 | Today in 1904, Russia & Japan fought the Battle of the Yellow Sea
02.01.1905 | Siege of Port Arthur ended
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
27.05.1905 | The Battle of Tsushima
28.07.1914 | World War I
02.08.1914 | Pirmais pasaules karš: Vācijas kuģi sāk Liepājas ostas apšaudi
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.
28.06.1919 | Versaļas līgums. Formāli beidzas 1. Pasaules karš. Latvijai tas vēl turpinās.
18.03.1921 | Rīgas miera līgums
09.06.1940 | Commissar of Defence of USSR issues secret order to Baltic Fleet to secure occupation of Baltic States
15.06.1940 | The Maslenki and other Latvian - Russian border incidents
The Maslenki incident, was an attack by Soviet NKVD troops on 15 June 1940 against the Latvian border posts in district of Abrene at the then USSR/Latvian Republic border on the eve of Soviet occupation of Latvia. The incident, though mainly known by the name of "Maslenki" ("Masļenki" in Latvian) border post, in fact consisted of three separate nearly simultaneously launched attacks on Latvian border posts by Soviet forces at the early dawn of June 15, 1940. Two border posts were actually attacked and another commenced attack was canceled. As a result border guards and civilians (incl. one child) were killed, 37 were kidnapped and brought to USSR as hostages.
01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks
17.03.1944 | Memorandum des Lettischen Zentralrats Riga, den 17.März 1944
Übersetzung aus dem Lettischen
25.09.1944 | Mores kaujas
1944. gadā no 26. līdz 30. septembrim notika Mores kaujas. Mores kaujas bija vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas, bet, galvenais-evakuēties tūkstošiem latviešu ģimeņu uz Kurzemi.
14.11.1944 | Vācu drošības policijas un SS vienības aplenca ģenerāļa Jāņa Kureļa latviešu karavīru grupas štābu Puzes pagasta Stiklos
08.12.1944 | Zlēku traģēdija
Traģēdija, ko aizvien apvij neziņa. 80 gadi kopš vācu spēku izrēķināšanās Zlēku pagastā
