Pirmais pasaules karš: Vācijas kuģi sāk Liepājas ostas apšaudi

Atbildot uz Krievijas izsludināto visparējo mobilizāciju un milzīga karaspēka koncentrāciju pie Vācijas robežām, Vācija 1914. gada 1. augustā pieteica karu Krievijai, lai gan sākotnēji nebija paredzējusi karot 2 forntēs, un pie Austrumu robežas tās spēki bija vāji.

1914. gada 2. augustā ar Liepājas apšaudi Latvijā sākās 1. Pasaules karš.

2. augustā vācu kuği "Magdeburg" un "Augsburg" sāka Liepājas apšaudi, sabojājot vairākus namus un noliktavas.

1914. gada 17. novembrī — tika atkārtota spēcīga Liepājas apšaude. Vācu kreiseri no jūras apšaudīja bāku, dzelzceļu, kara ostas teritoriju. Tika sapostītas ap 100 pilsētas ēku, kā arī bija cilvēku upuri. Lai bloķētu zemūdeņu kustību priekšostas dienvidu un ziemeļu vārtos vācieši nogremdēja 3 tvaikoņus.

Sauszemes karaspēks Liepāju okupēja 1915. gada maijā. 

***

Liepājas Kara ostu sāka būvēt 1890. gadā, kad Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra III valdīšanas laikā tur nolēma ierīkot kara pilsētu un izbūvēt Liepājas cietoksni jeb fortus (vēl šodien visapkārt Liepājai izvietoti 8 galvenie fortifikācijas būvju kompleksi ar pazemes tuneļiem, un trīs no šiem fortiem atrodas Karostas teritorijā).

Karostas izveide bija saistīta ar vērienīgu korupciju un izmaksāja 45 miljonus zelta rubļu, taču jau 1. Pasaules kara laikā nocietinājumi pilsētu praktiski neaizstāvēja- kara otrajā fazē 1915. gadā vāciešiem strauji virzoties Latvijas teritorijā, tos saspridzināja krievu pašu armija.

Liepājas cietoksnis pēc savas struktūras ir salīdzināms ar kādreizējo Port — Arturas cietoksni Krievijas Tālajos austrumos. Cietoksnis būvēts no 1893. līdz 1906. gadam un tas izvietots ne tikai Karostā, bet visapkārt Liepājai — gar Cietokšņa kanālu Zaļajā birzī, Dinamo stadionā Liepājas centrā un pilsētas dienvidu galā pie Klaipēdas šosejas; projekta autors ir inženieris ģenerālmajors Ivans Makdonalds. Atsevišķas nocietinājuma daļas savienoja kanālu sistēma un šaursliežu dzelzceļš. Liepājas jūras kara ostas bāzei bija paredzēti 140 karakuģi un 30 zemūdenes.

Aleksandra III dēls, ķeizars Nikolajs II, deva rīkojumu kara bāzi nodēvēt par godu tēva piemiņai par "Imperatora Aleksandra III ostu" (krievu: Порт императора Александра III).

Ziemeļu fortus Pirmā pasaules kara laikā diezgan nesekmīgi mēģināja saspridzināt paši atkāpjošies krievu karavīri. Tādēļ lielākā daļa joprojām ir saglabājusies sākotnējā stāvoklī. Tuvējie forti Karostā, Krasta ielas galā pie Atmodas bulvāra, veido savdabīgu, mežonīgu ainavu, savukārt Ziemeļu fortos saglabājušies plašāki pazemes labirinti. Iekļūt iespējams arī Redānā, Austrumfortā, Vidusfortā, Linetē un Dienvidu fortos.

***

Gadsimta sākumā Liepāja ostas un dzelzceļa satiksmes dēļ bija kļuvusi par lielāko Krievijas Impērijas emigrācijas centru.

Tiešo satiksmi ar Ņujorku sākumā — no 1906. gada jūnija uzturēja četri kuģi, tad deviņi, visbeidzot —11.

1907. gadā caur Liepāju izbrauca 56,5 tūkstoši cilvēku, 1913. — 70125.

1. pasaules kara priekšvakarā Liepāja kopā ar Rīgu aptvēra četras piektdaļas Latvijas rūpnieciskās ražošanas, ārējās tirdzniecības apgrozījums bija 104,2 miljoni rubļu — gandrīz divas reizes vairāk nekā gadsimta ieskaņā.