Ioakim Vacetis
Ioakim Vacetis
- Sünniaeg:
- 23.11.1873
- Surma aeg:
- 28.07.1938
- Sünnijärgne nimi:
- Ioakimovich
- Teised nimed, pseudonüümid:
- Иоаким Иоакимович Вацетис
- Kategooriad:
- Bolševikud, Military inimene, Ohver repressioonid (genotsiid) Nõukogude režiimi, Poliitik, Professor, Riigi ja kommunistliku partei liider, WWI osaleja
- Kodakondsus:
- lett
- Kalmistu:
- Komunarka shooting range. Communist place of mass murder
Born 1873, Курляндская губ., Гольдингенский уезд, имении Нейгоф; латыш; высшее;
профессор Военной академии РККА им.Фрунзе, командарм 2-го ранга, бывший офицер царской армии.
Lived: Москва, Калашный пер., д. 2/10, кв. 15.
Arrested: 29 November 1937.
Sentenced: ВКВС СССР 28 July 1938.
Charged: шпионаже и участии в к.-р. террористической организации.
Shot: 28 July 1938.
Buried: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.
Rehabilitated: 0 Mart 1957. ВКВС СССР
Source: Москва, расстрельные списки - Коммунарка
***
Allikad: wikipedia.org, memo.ru
| Pealkiri | Pärit | Kuni | Images | Keeled | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Piņķu baznīca | 00.00.1686 | lv |
| Seotud osapoole nimi | Suhete liik | Kirjeldus | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Joahims Vācietis | Poeg | ||
| 2 | Margarita Kergere | Naine | ||
| 3 | Vera Vāciete | Minia | ||
| 4 | Aigars Vācietis | Lapselaps | ||
| 5 |  | Клавдия Свердлова | Kaastöötaja | |
| 6 |  | Edvarts Virza | Kaastöötaja | |
| 7 |  | Leo Trotzki | Tuttav, Mõttekaaslane | |
| 8 |  | Ivans Jusis | Tuttav | |
| 9 |  | Jorģis Zemitāns | Õpingukaaslane | |
| 10 |  | Eduards Aire | Õpingukaaslane | |
| 11 |  | Feliks Dzeržinski | Mõttekaaslane | |
| 12 |  | Jakow Swerdlow | Mõttekaaslane | |
| 13 |  | Lenin | Mõttekaaslane | |
| 14 |  | Władysław Sikorski | Vastane | |
| 15 |  | Władysław Anders | Vastane | |
| 16 |  | Janis Kurelis | Sõdur | |
| 17 |  | Martins Lacis | Kamraad | |
| 18 |  | Reinholds Bērziņš | Kamraad |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
30.08.1914 | The German army defeated Russian forces at the Battle of Tannenberg
15.09.1914 | Pirmais Pasaules karš. Ar Krievijas 1. armijas sagrāvi beidzas 1. Mazūru ezeru kaujas. Par Krieviju krīt ~20,000 latviešu
17.07.1916 | Leģenda: Jukums Vācietis Piņķu baznīcā no kanceles pirms kaujas uzrunā latviešu strēlniekus
23.02.1918 | Socialist Homeland is in Danger!
13.04.1918 | Maskavā izveidota Latviešu strēlnieku padomju divīzija
05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija
09.12.1918 | Latvijā iebrukusī Krievijas Sarkanā Armija Jukuma Vācieša vadībā ieņem Daugavpili.
17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.
24.01.1919 | Расказачивание
«Провести массовый террор против богатых казаков, истребив их поголовно».
19.03.1919 | Nieśwież Uprising
The Nieswiez Uprising (Polish: Powstanie nieswieskie) was a failed anti-Bolshevik insurrection of Polish residents of the town of Nieswiez, now Nesvizh, Belarus. It took place on March 14–19, 1919, and as a result, the victorious Bolsheviks shot five leaders of the uprising. The Nieswiez Uprising was commemorated by two monuments, one of which still exists.
09.05.1920 | Manifestācija Kijivā par godu tās atbrīvošanai no Krievijas boļševiku karaspēka
21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?
Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par daudzu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?