Latvijā iebrukusī Krievijas Sarkanā Armija Jukuma Vācieša vadībā ieņem Daugavpili.

Pēc Vācijas sakāves 1. Pasaules karā 11.11.1918. un Vilhelma II atkāpšanās no Vācijas troņa, Padomju Krievija nolēma lauzt pašas pieprasīto Brestļitovskas miera līgumu, ar kuru pēc Vācijas pieprasījuma atzina savu koloniju (Somijas, Baltijas valstu, Polijas, Ukrainas, u.c.) pašnoteikšanās tiesības un censties atkārtoti iekarot šis teritorijas. 

Pirmā pasaules kara nobeiguma fāzē Vācija cieta militāru sakāvi Rietumu frontē un meklēja izlīgumu ar Antantes valstīm.

1918. gada 5. novembrī Vācijas valdība pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Padomju Krieviju.

Ar 1918. gada 11. novembra pamiera līguma 15. punktu Antantes valstis panāca Brestļitovskas līguma anulēšanu no Vācijas puses, vienlaikus atzina jaunizveidojušos (vai neatkarību no Krievijas atguvušo kā Polija - Lietuva) tautu pasnoteikšanās tiesības. 

1918. gada 13. novembrī Padomju Krievija anulēja Brestļitovskas miera līgumu.

1918. gada 18.–19. novembrī Krievijas boļševiku izpildkomitejas lēmuma ietekmē, Latvijas Sociāldmokrātijas XVII konferencē Maskavā  pieņēma rezolūciju, kurā cita starpā bija rakstīts: "Latvijas savienotā komūna jeb Latvijas komūna ir Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas sastāvdaļa."

1918. gada 23. novembrī Padomju Latvijas valdības veidošanu Latvijas lielinieku partijas centrālkomiteja Maskavā uzsāka pēc Staļina priekšlikuma partijas Krievijas biroja ārkārtas sēdē. Staļins norādīja:

"būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību tādēļ, ka to dara mūsu pretinieki un lai viņu iespaids tādā ziņā mazinātos".

Ārkārtas sēdes laikā tika izveidots Latvijas revolucionārās Pagaidu valdības sastāvs, kurā ietilpa:

• Pēteris Stučka, 
• Fricis Roziņš, 
• Oto Kārkliņš, 
• Jūlijs Daniševskis, 
• Jānis Lencmanis, 
• Rūdolfs Endrups, 
• Jānis Krūmiņš (Pilāts), 
• Roberts Bauze, 
• Dāvids Beika, 
• Jānis Šilfs (Jaunzems), 
• Kārlis Krastiņš (Viktors), 
• Kārlis Pečaks.

Jau 1918. gada 5. decembrī Latvijas teritorijā iebruka Krievijas Sarkanā armija, kuras sastāvā kopā ar krievu daļām no Pleskavas uzbrukumā devās 1., 4. un 6. latviešu strēlnieku pulks, bet no Daugavpils 2. un 3. latviešu strēlnieku pulks.