Zigfrīds Anna Meierovics
- Birth Date:
- 05.02.1887
- Death date:
- 22.08.1925
- Extra names:
- Zigfrīds Anna Meierovics, Зигфрид Анна Мейровиц, Meijerovics
- Categories:
- Ambassador, Diplomate, Member of student's corporation, Member of the Government, Minister, MoP, Latvia, Order of Lacplesis, Order of the Three Stars (Latvia), Public figure
- Nationality:
- latvian, jew
- Cemetery:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Zigfrīds Anna Meierovics (6 February [O.S. 24 January] 1887, Durbe – 22 August 1925, near Tukums) was a Latvian politician and diplomat who served as the first Foreign Minister of Latvia from its independence until 1924 and again from December of the same year until his death. He also served two terms as the Prime Minister of Latvia from June, 1921 to January, 1923 and from June 1923 to January, 1924. He was one of the founders of the Latvian Farmers' Union, one of Latvia's oldest political parties.
Early life
Meierovics was born into the family of a Jewish doctor and his Latvian wife Anna, who died in childbirth. His father became mentally ill and therefore young Meierovics grew up with his uncle's family in Sabile. He studied at the Riga Polytechnicum.
Career
After 1911 Meierovics belonged to various Latvian organizations, notably the Riga Latvian Society. During World War I he worked in the Latvian Refugee Committee and the organizing committee of the Latvian Riflemen units. After the February Revolution he moved to Riga to work as a professional politician. 11 November 1918, while working for the Latvian National Council, he received written confirmation that the United Kingdom acknowledged the de facto statehood of Latvia. Meierovics became the first Minister of Foreign Affairs of Latvia on 19 November 1918, a day after the Republic of Latvia was proclaimed. He was a member of the Latvian Popular Council, the Constitutional Assembly of Latvia and the 1st Saeima.
Honours and awards
On 17 March 1922, Meierovics was awarded the Grand Cross of the Polish Order of Polonia Restituta. On 30 May 1922, he received the Grand Cross of the Order of St. Sylvester, 1st Class (Holy See). He was also awarded the Order of the Three Stars, First Class (Latvia), Order of the White Rose (Finland) and Croix de guerre (France)
Other awards included the Order of Lāčplēsis, 3rd class (Latvia) and the Hungarian Order of the Red Cross.
Private life
On 28 September 1910 Meierovics married Anna Fielhold, with whom he had three children, two boys and a girl (Helmuts, Ruta and Gunars). On 18 February 1924 they officially divorced, and on 7 June of the same year he married Kristīne Bakmane.
Death
Zigfrīds Anna Meierovics died in a car accident on 22 August 1925 at the age of 38. The car with the minister, his chauffeur, his ex-wife and his children from the first marriage, departed from Tukums where his first wife's mansion was located, heading for the seaside. About 18 km from Tukums the car accidentally drove off the road and overturned. While other passengers suffered only minor bruises, the minister was apparently crushed by the vehicle, resulting in a broken neck and severed spinal cord. The chauffeur had to run about 2 km to the nearest living, but before the doctor arrived, the minister died on the scene.
Source: wikipedia.org, news.lv
Title | From | To | Images | Languages | |
---|---|---|---|---|---|
Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv | |||
Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola | 03.02.2000 | lv | |||
The Foreign Minister of the Republic of Latvia | 00.00.1918 | en, lv, ru | |||
Brīvības piemineklis | lv, ru |
Relation name | Relation type | Description | ||
---|---|---|---|---|
1 | Haims Meierovics | Father | ||
2 | Anna Meierovics | Mother | ||
3 | Helmuts Meierovics | Son | ||
4 | Gunārs Meierovics | Son | ||
5 | Ruta Koše | Daughter | ||
6 | Anna Meierovica | Wife, Relative | ||
7 | Kristīne Bakmane | Wife | ||
8 | Roberts Fīlholds | Foster father | ||
9 | Johanna Filholde | Foster mother | ||
10 | Paulis Koše | Son in-law | ||
11 | Aina Meierovica | Daughter in-law | ||
12 | Vilis Holcmanis | Friend | ||
13 | Aleksandrs Plensners | Friend | ||
14 | Jānis Pauļuks | Coworker | ||
15 | Mārtiņš Augusts Nukša | Coworker | ||
16 | Frīdrihs Vesmanis | Coworker | ||
17 | Voldemārs Salnais | Coworker | ||
18 | Eduards fon Rozenbergs | Coworker | ||
19 | Margarēta Ternberga | Coworker | ||
20 | Wilhelm Munter | Familiar | ||
21 | August Winnig | Familiar | ||
22 | Arveds Bergs | Familiar | ||
23 | Voldemārs Sproģis | Employee | ||
24 | Jānis Tepfers | Employee | ||
25 | Andrejs Frīdenbergs | Employee | ||
26 | Kārlis Ieviņš | Employee | ||
27 | Kristaps Irbe | Teacher | ||
28 | Otto Nonācs | Studymate |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.
30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas
1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets
Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.
30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"
08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu
20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība
Darbība 20.6.1920- 18.6.1921
06.08.1920 | Sākās Bulduru konference, kurā tika izstrādāta Baltijas Antantes koncepcija
11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums
26.01.1921 | Republic of Latvia achieved the recognition de iure
On 26 January, 1921, the efforts of the Minister of Foreign Affairs, Zigfrīds Anna Meierovics, the Latvian diplomats and all of the officials of the Foreign Service achieved the goal – the Republic of Latvia achieved the recognition of its legitimate international status.
01.02.1921 | Latvia recognsed de jure by Germany
18.03.1921 | Rīgas miera līgums
19.06.1921 | Latvijas 2. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 1. valdība
19.6.1921.-19.6.1922
20.07.1922 | Latvijas 3. Ministru kabinets. Z. A, Meierovica 2. valdība
Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1922. gada 20. jūlija līdz 1923. gada 26. janvārim
28.07.1922 | ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības
Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV - 1922.gada 28.jūlijā
27.01.1923 | Latvijas 4. Ministru kabinets. J. Pauļuka valdība
Jāņa Pauļuka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam.
28.06.1923 | Latvijas 5. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 3. valdība
Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 28. jūnija līdz 1924. gada 26. janvārim.
19.12.1924 | Latvijas 7. Ministru kabinets. H. Celmiņa valdība
Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 23. decembrim