Viktors Skudra
- Birth Date:
- 10.07.1943
- Death date:
- 22.05.2011
- Extra names:
- Викторс Скудра
- Categories:
- Born in Latvia, Communist Party worker, Founder of Latvian Law society, Judge, Lawyer, Member of the Government, Member of the Latvian Association of Lawyers, Minister, Politician, Senator, Supreme court, Statesman
- Nationality:
- latvian
- Monument:
- Viktora Skudras kapa vieta
- Cemetery:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Viktors Skudra (dzimis 1943. gada 10. jūlijā) ir latviešu jurists, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Tieslietu ministrs.
Biogrāfija (Vikipēdijas raksts )
Viktors Skudra ir dzimis Rēzeknes rajona Mākoņkalna pagastā. 1973.gada ir absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.
No 1963. līdz 1970. gadam strādājis Latvija Teātra biedrības mākslas priekšmetu darbnīcā, no 1970. līdz 1980. gadam strādājis par Rīgas pilsētas prokurora palīgu, Rīgas pilsētas Oktobra rajona prokurora vietnieku, Saldus rajona prokuroru, Ventspils starprajonu prokuroru
No 1982. līdz 1987. gadam Skudra bija Latvijas PSR prokurora vietnieks, no 1987. līdz 1988. gadam - PSKP CK instruktors.
No 1988. līdz 1993.gadam bijis Latvijas Republikas tieslietu ministrs, bet no 1993.gada - zvērinātu advokātu biroja vadītājs. Bijis Aivara Lemberga advokāts lietā pret Ģenerālprokuratūru par goda un cieņas aizskaršanu.
1988.gadā, būdams LPSR Tieslietu ministrs, atbalstīja Latvijas Juristu biedrības izveidošanu. Latvijas juristu I forumā LU Lielajā aulā uzstājās ar kaismīgu, pret PSRS kārtību vērstu, runu, iegūdams patiesu cieņu un autoritāti Latvijas juristu vidū. Tajās dienās Latvijā viesojās PSKP sekretārs Medvedevs, kurš bija zināms ar saviem reakcionāriem uzskatiem. Toreizējais LPSR prokurors Jānis Dzenītis tikšanās laikā ar Medvedevu uzstājās ar apsūdzošu runu, ka Latvijas PSR ir juristi, kuri esot "beatbildīgi nostājušies uz padomju valsti graujoša ceļa un atbalstot Latvijas tautas fronti, pieminot Viktoru Skudru, Ilmāru Bišeru, Juri Bojāru un Aivaru Endziņu (nekropole.info).
1992. gadā, būdams tieslietu ministra amatā, kopā ar tā laika ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu tiesā iesniedza prasību par Jāņa Kučinska vadītā laikraksta "Pilsonis" slēgšanu, jo tas savās slejās bija aicinājis boikotēt pilsoņu reģistra veidošanu, ko Skudra un Skrastiņš traktēja kā nepakļaušanos likumiem un likuma par presi pārkāpumu
2006.gada nogalē Saeima apstiprinājusi par Satversmes tiesas tiesnesi. Pirms tam Saeimas juridiskā komisija viņa kandidatūru noraidīja, pārmetot Skudram zinātniskā grāda trūkumu un dalību politizētājā Lemberga prāvā.
nekropole.info
Source: wikipedia.org, Rīgas dome
| Title | From | To | Images | Languages | |
|---|---|---|---|---|---|
| Brīvības iela 34, Rīga | lv | ||||
 | Francijas vēstniecība Latvijas Republikā | lv |
19.11.1918 | Tiek dibināta Latvijas Republikas Tieslietu ministrija
16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
12.11.1988 | Latvijas juristu 1.Forums
17.12.1988 | Dibināta Latvijas Juristu biedrība
Dibināšanas kongress notika Latvijas PSR ZA Lielajā zālē. Par prezidentu tika ievēlēts Valdis Birkavs. Par viceprezidentiem - Aivars Borovkovs, Tālavs Jundzis, Uldis Pētersons, Boriss Djomins, Raimonds Bluķis, Ainārs Ritenbergs, Juris Bojārs.
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
07.05.1990 | Apstiprināts Latvijas Republikas valdības sastāvs 1990.gada 7.maijs – 1993.gada 3.augusts
26.09.1990 | LR Prokuratūras dibināšana
13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim
1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
10.12.1991 | Pilnīgi slepeni, bet tie nav KGB saraksti
«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 10. decembris, Nr. 186