Andrejs Mironovs

Andrejs Mironovs- padomju laika krievu izcils aktieris - komiķis.

Mironovs dzimis 1941. gada 7.martā aktrises Marijas Mironovas un Aleksandra Menakera ģimenē. Vecāku dzīves ceļi krustojās, kad abiem jau bija stabilas ģimenes. Viņu karstais romāns uzliesmoja Rostovā pie Donas, kur Maskavas teātra trupa bija devusies vasaras viesizrādēs.

Cenzdamies atstāt labu iespaidu uz asprātīgo blondīni ar gaiši zilajām acīm, Aleksandrs pie labākā skrodera pasūtīja vīstošas rozes krāsas vismodernāko uzvalku, veikalā nopirka dažādas siera šķirnes, ananasus, vīnu un, iepakojis to visu grozā, ieradās Rostovā, lai iekarotu savas simpātijas sirdi.

Ieraudzījusi viesnīcas numurā saliktos kārumus, Mironova draudzene teikusi: "Tu sveikā cauri netiksi."

Pēc viesizrāžu romāna "sveikā cauri" netika abi. Rudenī Marija paziņoja vīram, ka viņiem jāšķiras, un arī Aleksandram pieprasīja, lai viņš sievai paziņo par šķiršanos.

Tolaik Marijā bija iemīlējies slavenais tenors Ivans Kozlovskis, kas viņai piedāvāja roku un sirdi, taču Mironova deva priekšroku 27 gadus vecajam Aleksandram Menakeram, kam bija ļoti grūti šķirties no pirmās sievas, baletdejotājas Irinas Laskari, no mazā dēliņa Kirila, no dzimtās un skaistās Ļeņingradas, kur pagāja viņa bērnība un jaunība.

Tomēr Irina viņu saprata un palaida. Ar vecāko dēlu Kirilu Laskari (vēlāk pazīstams Pēterburgas horeogrāfs) Menakers visu dzīvi uzturēja lieliskas attiecības un darīja visu iespējamo, lai viņa dēli dzīvotu kā draudzīgi brāļi.

Septembra beigās Mironova un Menakers sarakstījās. 45 gadu garumā katru gadu 20. septembrī Menakers sūtīja telegrammas: "Dārgā Maša, apsveicu Tevi ar mūsu dienu. Saša."

Pēc pusgada 8. marta izrādes priekšvakarā aiz kulisēm trīsdesmit gadu vecajai Marijai sākās dzemdību sāpes. Tā līdz ar ilgi gaidīto dēlu radās arī skaists stāsts, ka izcilais aktieris piedzimis uz skatuves.

Menakers stāsta:

"8. marta priekšvakarā gāju uz teātri sagaidīt Mariju pēc izrādes. Eju aiz kulisēm un uzzinu, ka viņa aizvesta uz Grauermana vārdā nosaukto dzemdību namu Arbatā." Satrauktais jaunais tēvs ne reizi vien uz turieni zvanīja un beidzot nākamajā dienā, 8. martā, viņam paziņoja, ka piedzimis dēls. Bērns vesels, māte vesela, viss kārtībā. "Tādu dāvanu gan sev, gan man Marija pasniedza tieši Sieviešu dienā,"

Jaunā ģimene saņēma neskaitāmas apsveikuma telegrammas. Jāpiebilst, ka Andreja meita Marija Mironova jaunākā piedzima tajās pašās sienās 1973. gada 28. maijā.

***

Mironova māte stāsta: "Pirmais Andreja izgājiens uz skatuves notika mūsu uzstāšanās laikā Vasaras teātrī. Viņam bija pieci gadi. Skatītāji pēkšņi sāka smieties. Nesapratu, kas par lietu, atskatījos un ieraudzīju savu dēlu. Aizrāvies viņš izgāja no aizkulisēm un stāvēja kā vienmēr — rokas aizliktas aiz muguras un smejas. Andreju ļoti mīlēja Leonīds Utjosovs. Viņš dāvināja dažādus pīkstuļus, stabules, vijoles. Bet Andrejs tās vienmēr salauza. Utjosovs par to bēdājās un sacīja: "Ak, Dievs, Andrej, tas nav iespējams, vai tiešām tu nemīli mūziku?"

Andrejs ļoti mīlēja mūziku, bet viņam bija interesanti apskatīties, kas tur iekšā. Kad Utjosovs uzdāvināja labu vijoli iesācējiem, Andrejs izjauca visu, lai zinātu, kāpēc tā spēlē. Tas viņam palika uz visu dzīvi. Tā viņš arī skatījās uz savām lomām — kas tur ir iekšā..."

Andreja bērnība bija tradicionāla: saldējums centrālajā universālveikalā, kino "Metropolē", nozīmīšu kolekcionēšana, futbols un mīļākās slidas. Viņš mācījās prestižajā 170. skolā, kas atradās Petrovkā.

Mironovs bija klases neformālais līderis. Ne klases vecākais, ne komsorgs (viņam nepatika amati), taču viņš spēja zēnus "saindēt" ar entuziasmu it visā, kas viņam šķita cienīgs. Tas varēja būt futbols, ragbijs, pašdarbības džeza orķestris (Mironovs dziedāja un sita pionieru bungas), sienas avīzes veidošana vai ekskursiju rīkošana.

11 gadu vecumā Andrejs gandrīz debitēja kino, taču agro kinokarjeras sākumu izjauca dabiskā tīrība. Tīrība un kārtība Mironovu mājā bija kā kults. Piemaskavas Pestovā, kur Maskavas Dailes teātra atpūtas namā vecāki pavadīja atvaļinājumu, ieradās filmas "Sadko" uzņemšanas grupa. Andrejam un slavenā Hmeļova dēlam iedalīja "lomas" masu skatā. Hmeļovam iedeva krāšņu bajāra atvases tērpu, bet Mironovam ubaga maisu drēbes drānas, kuras viņš atteicās uzvilkt uz kailas miesas. Kad kadrā līdzās bajāra puikam atradās kolorītais ubagzēns, zem kura drēbēm skaidri bija redzams rāvējslēdzējs, režisors ar kliedzienu patrieca huligānu no filmēšanas laukuma.

Atceroties bērnības gadus, Mironovs bieži sacīja: "Mēs ar tēti." Ar tēvu viņi gāja ciemos pie populāriem talantīgiem cilvēkiem — rakstniekiem, komponistiem, kas uz zēnu atstāja vērā ņemamu iespaidu. Mironovs, neraugoties uz ģimenes vides unikalitāti, bija tipisks pēckara bērns. Kas aizrāva viņa vienaudžus, aizrāva arī viņu — paaudzes iezīmes bija acīmredzamas, taču romantiķa gars viņā nekad netika salauzts.

Andrejam ļoti labi padevās svešvalodas. Vēl pirms skolas viņš apmeklēja vācu valodas grupu. Toreiz bija grupas, kurās mazi bērni runāja ne tikai vāciski, bet vienlaikus arī apguva labas manieres. Viņi gāja cits pie cita ciemos, spēlējās, kopā pastaigājās. Grupu vadīja jauka sieviete, pēc tautības vāciete. Taču ilgi tas neturpinājās un palika kā viena no agrās bērnības atmiņām. Vācu valoda ar laiku aizmirsās, kaut arī to lieliski zināja Andreja tēvs. Mironovs brīvi runāja angliski un institūtā iemācījās arī franču valodu. Vecāki domāja, ka viņš turpinās mācīties šajā virzienā.

Grūti iedomāties, ka Mironovs varētu sev izvēlēties kādu citu profesiju, ka viņš spētu dzīvot bez skatuves. Tomēr bērnībā Andrejs bija futbola fans un cieši nolēmis kļūt par vārtsargu.

***

1987.gada augustā Rīgā ar viesizrādēm uzstājās Maskavas Satīras teātris. Traģisks  izrādījās tas augusts trupai…5.augustā, jau Rīgā, aktieri saņēma ziņu, ka miris Andreja tuvs draugs Anatolijs Papanovs, kurš  bija plānojis trupai pievienoties vēlāk.

Andreja Mironova tuvs kolēģis, ar kuru pārī spēlēts gan Briljanta rokā-Geša un Ļoļiks, gan 12.krēslos-Ostaps Benders un Kisa. Tai augustā Papanovam bija 64, Mironovam- 46 gadi…Bija nospēlējuši sešinieki un četrinieki..Leģenda vēsta, ka uzzinot par drauga nāvi, Andrejs esot spontāni ievaicājies…Kurš nākamais? 

Dīvaina sakritība - par Andreju Mironovu var teikt. Viņš piedzima uz skatuves un uz skatuves nomira. Tas notika 1987.gada 14.augustā uz Operas skatuves – Andrejs nespēja nospēlēt līdz galam izrādi aptuveni 5 minūtes.... Pēc divām dienām slimnīcā viņš mira.