Augusts Korks
- Dzimšanas datums:
- 03.08.1887
- Miršanas datums:
- 12.06.1937
- Tēva vārds:
- Jan
- Papildu vārdi:
- Август Иванович Корк
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Ģenerālis
- Tautība:
- igaunis
- Kapsēta:
- Maskava, Donas Kapsēta, (Donskoe, Donskoje)
Dzimis 1887. gadā, Igaunijas guberņā, igaunis, augstākā izglītība
начальник Военной академии РККА им.Фрунзе, командарм 2-го ранга..
Dzīvoja: Москва, ул.Серафимовича, д.2 (Дом правительства), кв.389..
Arestēts: 1937. gada 12. maijā.
Notiesāts: Специальным судебным присутствием Верховного суда СССР 1937. gada 11. jūnijā.
Inkriminēts: участии в военном заговоре в Красной Армии и в подготовке свержения советской власти путем вооруженного восстания и поражения СССР в будущей войне..
Nošauts: 1937. gada 12. jūnijā.
Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.
Reabilitēts: 1957. gada 31. janvārī. ВКВС СССР
Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий
***
Dzimis 1887. gadā, Лифляндская губ., Юрьевский уезд, Казепеская вол., д. Ардалан;
нач. Военной академии им. Фрунзе, командарм 2-го ранга.
Dzīvoja: г. Москва, ул. Серафимовича, д. 2, кв. 389. (Командовал войсками ЛВО в 1927-1928 гг. ).
Arestēts: 1937. gada 0. maijā.
Notiesāts: специальное судебное присутствие Верховного суда СССР 1937. gada 11. jūnijā.
Inkriminēts: приговорен за "участие в военном заговоре в Красной армии и подготовке свержения Советской власти путем вооруженного восстания и поражения СССР в будущей войне".
Spriedums: ВМН.
Nošauts: 1937. gada 12. jūnijā.
Apglabāts: Москва, Донское кладбище.
Avots: Ленинградский мартиролог: 1937-1938
Avoti: wikipedia.org, memo.ru
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Mihails Tuhačevskis | Draugs |
14.02.1919 | Poļu— Padomju Krievijas karš
Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās Krievijai laužot Brestļitovskas miera līgumu. Tajā, Krievija un Ļeņins, Rietumu valstu spiediena rezultātā ar šo līgumu martā atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma 1918. gada novembrī- līgumu lauza un iebruka kaimiņu zemēs, cenšoties atjaunot Krievijas impērijas teritoriju. Karš beidzās tikai 3 gadus vēlāk- ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.
13.08.1920 | Wojna polsko-bolszewicka: Armia Czerwona pod wodzą marszałka Michaiła Tuchaczewskiego uderzyła na Warszawę
Bitwa warszawska (pot. cud nad Wisłą) – bitwa stoczona w dniach 13-25 sierpnia 1920 w czasie wojny polsko-bolszewickiej. Zadecydowała o zachowaniu niepodległości przez Polskę i przekreśliła plany rozprzestrzenienia rewolucji na Europę Zachodnią. Zdaniem Edgara D'Abernon była to 18. z przełomowych bitew w historii świata.
15.08.1920 | Schlacht bei Warschau
Die Schlacht bei Warschau (gelegentlich auch als das Wunder an der Weichsel, polnisch Cud nad Wisłą bezeichnet) war die entscheidende Schlacht im Polnisch-Sowjetischen Krieg, der kurz nach dem Ende des Ersten Weltkrieges begann und mit dem Frieden von Riga endete. Die Schlacht von Warschau wurde vom 13. bis zum 25. August 1920 ausgetragen, als Kräfte der Roten Armee unter Michail Tuchatschewski auf die polnische Hauptstadt Warschau und die nahe gelegene Festung Modlin zu marschierten. Am 16. August führten die polnischen Kräfte unter Józef Piłsudski einen Gegenangriff aus Süden durch, der die sowjetischen Kräfte zu einem unorganisierten Rückzug nach Osten über die Memel zwang. Geschätzte 10.000 Rotarmisten wurden getötet, 500 waren vermisst, 10.000 verwundet und 66.000 gerieten in Kriegsgefangenschaft. Auf polnischer Seite wurden 4.500 Soldaten getötet, 10.000 waren vermisst und 22.000 verwundet. Vor dem polnischen Sieg an der Weichsel sahen sowohl die Bolschewiki als auch die Mehrheit der ausländischen Experten Polen am Rand der Niederlage. Der überwältigende, unerwartete polnische Sieg schwächte die sowjetischen Kräfte entscheidend. In den folgenden Monaten konnten weitere polnische Siege erreicht, die Ostgrenze Polens weit nach Osten vorgeschoben und im Friedensvertrag von Riga die Unabhängigkeit Polens gesichert werden.