Pastāsti par vietu
lv

Mihails Tuhačevskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
16.02.1893
Miršanas datums:
12.06.1937
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Nikolaevich
Papildu vārdi:
Михаил Николаевич Тухачевский, Michaił Tuchaczewski
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Marksists, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Muižnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Ģenerālis
Tautība:
 krievs, polis
Kapsēta:
Maskava, Donas Kapsēta, (Donskoe, Donskoje)

    Dzimis 1893. gadā, имении Александровское Дорогобужского уезда Смоленской губ.; русский; высшее;

    1-й зам. наркома обороны СССР, Маршал Советского Союза..

    Dzīvoja: Москва, ул.Серафимовича, д.2 (Дом правительства), кв.221..

    Arestēts: 1937. gada 22. maijā.

    Notiesāts: Специальным судебным присутствием Верховного суда СССР 1937. gada 11. jūnijā.

    Inkriminēts: участии в военном заговоре в Красной Армии и в подготовке свержения советской власти путем вооруженного восстания и поражения СССР в будущей войне..

    Nošauts: 1937. gada 12. jūnijā.

    Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.

    Reabilitēts: 1957. gada 31. janvārī. ВКВС СССР

    Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий

    ***

    Dzimis 1893. gadā, Смоленская губ., Дорогобужский уезд, имения Александровское; русский;

    канд. в члены ЦК ВКП(б), б. первый зам. наркома обороны СССР, маршал Советского Союза.

    Dzīvoja: г. Москва, ул. Серафимовича, д. 2, кв. 221. (Командовал 7-й армией при подавлении Кронштадтского восстания в марте 1921 г. , командовал войсками ЛВО в 1928-1931 гг. ).

    Arestēts: 1937. gada 22. maijā.

    Notiesāts: специальное судебное присутствие Верховного суда СССР 1937. gada 11. jūnijā.

    Inkriminēts: приговорен за "участие в военном заговоре в Красной армии и подготовке свержения Советской власти путем вооруженного восстания и поражения СССР в будущей войне".

    Spriedums: ВМН.

    Nošauts: 1937. gada 12. jūnijā.

    Apglabāts: Москва, Донское кладбище.

    Avots: Ленинградский мартиролог: 1937-1938

    Avoti: memo.ru

    Avoti: wikipedia.org, news.lv, memo.ru

    Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
    PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijaPSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijaen, lt, lv, ru

      loading...

          Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
          1
          Nikolaj TuhachevskijBrālis00.00.188925.12.1937
          2
          Marija Tuhachevskaja-VladimirovaMāsa00.00.1907
          3
          Elizaveta TuhachevskajaMāsa00.00.1906
          4Olga Gejman-TuhachevskajaOlga Gejman-TuhachevskajaMāsa00.00.190300.00.1995
          5Nina TuhachevskajaNina TuhachevskajaSieva00.00.190016.10.1941
          6TimošaTimošaPartneris31.11.190110.01.1971
          7Lilja BrikLilja BrikDraugs11.11.189104.08.1978
          8Augusts KorksAugusts KorksDraugs03.08.188712.06.1937
          9Jēkabs AlksnisJēkabs AlksnisDraugs, Darba biedrs26.01.188429.07.1938
          10Vitalij PrimakovVitalij PrimakovDarba biedrs, Domu biedrs00.00.189712.06.1937
          11Jan GamarnikJan GamarnikDarba biedrs02.06.189431.05.1937
          12Sergejs SircovsSergejs SircovsDarba biedrs17.07.189310.09.1937
          13Roberts EidemanisRoberts EidemanisDarba biedrs09.05.189512.06.1937
          14Aleksandr EgorovAleksandr EgorovDarba biedrs25.10.188323.02.1939
          15Wsewolod  BalyzkyjWsewolod BalyzkyjDarba biedrs27.11.189227.11.1937
          16Avel EnukidzeAvel EnukidzeDarba biedrs19.05.187730.10.1937
          17Pavel DibenkoPavel DibenkoDarba biedrs, Domu biedrs, Pretinieks28.02.188929.07.1938
          18Исаак  ШтейнИсаак ШтейнPaziņa00.00.190428.10.1936
          19Marija EidemaneMarija EidemanePaziņa
          20Robert Ljudwigowitsch BartiniRobert Ljudwigowitsch BartiniPaziņa14.05.189706.12.1974
          21Ivars   SmilgaIvars SmilgaDomu biedrs02.12.189210.01.1937
          22Georgij LangemakGeorgij LangemakDomu biedrs20.07.189811.01.1938
          23Вениамин АгасВениамин АгасPretinieks, Varmāka, vainīgais00.12.189922.02.1939
          24Tadeusz RozwadowskiTadeusz RozwadowskiPretinieks19.05.186618.10.1928
          25Vasīlijs BlohinsVasīlijs BlohinsVarmāka, vainīgais00.12.189503.02.1955
          26Jakovs  KreizersJakovs KreizersPadotais04.11.190529.11.1969

          14.02.1919 | Poļu— Padomju Krievijas karš

          Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās Krievijai laužot Brestļitovskas miera līgumu. Tajā, Krievija un Ļeņins, Rietumu valstu spiediena rezultātā ar šo līgumu martā atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma 1918. gada novembrī- līgumu lauza un iebruka kaimiņu zemēs, cenšoties atjaunot Krievijas impērijas teritoriju. Karš beidzās tikai 3 gadus vēlāk- ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.

          Pievieno atmiņas

          10.03.1920 | Wojna polsko-bolszewicka: wojska bolszewickie rozpoczęły ofensywę na zachód.

          Pievieno atmiņas

          13.08.1920 | Wojna polsko-bolszewicka: Armia Czerwona pod wodzą marszałka Michaiła Tuchaczewskiego uderzyła na Warszawę

          Bitwa warszawska (pot. cud nad Wisłą) – bitwa stoczona w dniach 13-25 sierpnia 1920 w czasie wojny polsko-bolszewickiej. Zadecydowała o zachowaniu niepodległości przez Polskę i przekreśliła plany rozprzestrzenienia rewolucji na Europę Zachodnią. Zdaniem Edgara D'Abernon była to 18. z przełomowych bitew w historii świata.

          Pievieno atmiņas

          15.08.1920 | Schlacht bei Warschau

          Die Schlacht bei Warschau (gelegentlich auch als das Wunder an der Weichsel, polnisch Cud nad Wisłą bezeichnet) war die entscheidende Schlacht im Polnisch-Sowjetischen Krieg, der kurz nach dem Ende des Ersten Weltkrieges begann und mit dem Frieden von Riga endete. Die Schlacht von Warschau wurde vom 13. bis zum 25. August 1920 ausgetragen, als Kräfte der Roten Armee unter Michail Tuchatschewski auf die polnische Hauptstadt Warschau und die nahe gelegene Festung Modlin zu marschierten. Am 16. August führten die polnischen Kräfte unter Józef Piłsudski einen Gegenangriff aus Süden durch, der die sowjetischen Kräfte zu einem unorganisierten Rückzug nach Osten über die Memel zwang. Geschätzte 10.000 Rotarmisten wurden getötet, 500 waren vermisst, 10.000 verwundet und 66.000 gerieten in Kriegsgefangenschaft. Auf polnischer Seite wurden 4.500 Soldaten getötet, 10.000 waren vermisst und 22.000 verwundet. Vor dem polnischen Sieg an der Weichsel sahen sowohl die Bolschewiki als auch die Mehrheit der ausländischen Experten Polen am Rand der Niederlage. Der überwältigende, unerwartete polnische Sieg schwächte die sowjetischen Kräfte entscheidend. In den folgenden Monaten konnten weitere polnische Siege erreicht, die Ostgrenze Polens weit nach Osten vorgeschoben und im Friedensvertrag von Riga die Unabhängigkeit Polens gesichert werden.

          Pievieno atmiņas

          18.03.1921 | Bolszewicy zdławili powstanie marynarzy w Kronsztadzie.

          Jednym z końcowych akcentów wojny domowej w Rosji były wydarzenia w Kronsztadzie. Przez samych marynarzy z Kronsztadu powstanie było określane jako "trzecia rewolucja", zaś przez bolszewików jako kontrrewolucja. W roku 1921 Kronsztad zajmował 1/3 powierzchni Wyspy Kotlin. Ludność składała się z załogi Floty Bałtyckiej, żołnierzy garnizonowych, kilku tysięcy robotników stoczni, oficerów, urzędników, rzemieślników i ich bliskich, w sumie ok. 50 tysięcy mieszkańców.

          Pievieno atmiņas

          11.06.1921 | Tambovas apgabala Pilnvarotās padomes pavēle Nr 171

          Pievieno atmiņas

          21.11.1935 | Первое присвоение звания Маршала Советского Союза

          Pievieno atmiņas

          Birkas