Baldvins Disterlo

Baldvins Disterlo bija Latvijas baltvācu jurists un sabiedrisks darbinieks.

No 1921. līdz 1922. gadam bijis Latvijas Senāta senators. No 1928. gada 1. decembra līdz 1929. gada 23. janvārim bijis trīspadsmitais Latvijas tieslietu ministrs.

***

Dzimis 1869. gada 25. aprīlī Rīgā.

Pēc Tērbatas un Pēterburgas universitātes juridiskās fakultātes beigšanas strādājis Krievijas valsts dienestā.

1918. gadā atgriezies Latvijā, strādājis Rīgas pilsētas valdes juriskonsultācijā un Tieslietu ministrijā, izveidojis kodifikācijas nodaļu.

Biogrāfija

Baldvins Disterlo piedzima 1869. gada 25. aprīlī Rīgā. 

1883. gadā viņš absolvēja Vidzemes guberņas ģimnāziju. Pēc tam studēja Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē. Krievijā bijis kodifikācijas nodaļas redaktors un valsts padomes valsts sekretāra palīgs. 

1920. gadā iestājies Latvijas Republikas dienestā kā Tieslietu ministrijas juriskonsultācijas loceklis. Tā paša gada beigās pēc viņa ierosinājuma tika nodibināta Kodifikācijas nodaļa, Disterlo tika iecelts par tās vadītāju. Viņa vadībā izdotas pirmās Latvijas likumgrāmatas. 

1921. gadā iecelts par senatoru Latvijas Senāta Administratīvā departamentā. 1922. gadā atgriezies par vadītāju Tieslietu ministrijas kodifikācijas nodaļā. 

1922. gadā Disterlo tika iecelts par Latvijas Senāta senatoru.

1926. gadā atgriezās kodifikācijas darbā un atkal uzņēmās nodaļas vadību.

1927. gadā devās pensijā, bet 1928. gadā tika aicināts kļūt par tieslietu ministru Hugo Celmiņa vadītajā valdībā. Amatā viņš bija nepilnus divus mēnešus — no 1. decembra līdz 1929. gada 23. janvārim.

Līdz dzīves beigām darbojās Kodifikācijas nodaļā kā padomdevējs.

1937. gada aprīlī saslimis ar pleirītu. Miris 12. maijā no sirds mazspējas.

Avoti

• Es viņu pazīstu: Latvijas biogrāfiskā vārdnīca, Rīga, 1939.
• Jaunākās Ziņas, 1937., Nr. 106
• Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1937., Nr. 3
• Latvijas Vēstnesis, 1997. 18.12.

Miris 1937. gada 12. maijā.

Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1930. gadā.

******************************************************************

Dzimis 1869. g. 25. apr. Rīgā jurista ģimenē.

Tēvs Georgs, māte Jūlija (dz. Freitāga Loringhofena). Vācietis, luterticīgs.

No 1883. g. mācījies Vidzemes gub. (vēlākajā Nikolaja I) ģimnāzijā Rīgā (beidzis 1887. g.). 1888. g. uzsācis tieslietu studijas TU, beidzis PU Juridisko fakultāti.

Strādājis Krievijas Tieslietu ministrijas iestādēs Pēterburgā, bijis Valsts padomes Kodifikācijas nodaļas redaktors, no 1892. g.

Valsts kancelejas jaunākais lietvedis (no 1902. g. vecākais lietvedis).

1908. g. iecelts par Valsts padomes valsts sekretāra palīgu. Bijis paaugstināts civildienesta rangā par kolēģijas sekretāru (1892. g.), titulārpadomnieku (1896. g.), kolēģijas asesoru (1898. g.), galma padomnieku (1903. g.), kolēģijas padomnieku (1907. g.), īsteno valsts padomnieku (1914. g.). 1917. g. iecelts par Krievijas Senāta Kodifikācijas nodaļas vecāko redaktoru.

Darbojies Krievijas luterāņu baznīcas administrācijas iestādēs Pēterburgā (no 1914. g. Petrograda; 1917. g. ievēlēts par konsistorijas laicīgo locekli).

1918. g. rudenī atgriezies Latvijā.

Strādājis Rīgas pilsētas valdes juriskonsultācijā.

1920. g. 6. martā iecelts par Tieslietu ministrijas 1. šķ. jaunāko sevišķu uzdevumu ierēdni, 1920. g. 10. apr. par vecāko sevišķu uzdevumu ierēdni. No 1920. g. jūn. Tieslietu ministrijas pastāvīgās konsultācijas loceklis, 1920. g. 1. nov.–1922. g. janv. Kodifikācijas nodaļas vadītājs.

1921. g. 29. sept. iecelts par Latvijas Senāta senatoru Administratīvajā departamentā (1922. g. 14. jūl. apstiprināts Satversmes sapulcē). 1922. g. 5. okt. atbrīvots no senatora amata pēc paša lūguma un iecelts par Tieslietu ministrijas Kodifikācijas nodaļas vadītāju (1926. g. apr. nodaļa pievienota Saeimai, apstiprināts par nodaļas vadītāju; 1927. g. 20. nov. atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

1928. g. 1. dec.–1929. g. 23. janv. tieslietu ministrs.

Bijis LELB virsvaldes vācu nodaļas loceklis.

Būdams pensijā, turpinājis darboties par konsultantu Kodifikācijas nodaļā.

Miris 1937. g. 12. maijā pēc ilgas slimības Rīgā, Vācu slimnīcā.

Apbedīts Rīgā, Jēkaba kapos (Lielo kapu Jēkaba draudzes nodalījumā).

Precējies 1897. g. 7. janv. Kuldīgā ar Elizabeti Mēderi (mirusi 1899. g.), otrreiz precējies 1904. g. 1. apr. Pēterburgā ar Mariju fon Lešu (mirusi), trešoreiz precējies 1916. g. 7. maijā ar Johannu Pahtu (dz. 1881. g. 19. martā Bērzaunes pag.; 1939. g. izceļojusi uz Vāciju).

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.; Krievijas Sv. So II, III šķ., Sv. Vo III, IV šķ. 

A. LNA LVVA, 5213. f., 1. apr., 974., 975. l.; E. E. B. Disterlo. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1937. Nr. 3; SLS; Baltischen Biographischen Lexikon digital http://www.bbldigital.de/eintrag/Dusterlohe-Balduin-Bar.-v.-1869-1937/

No B. Disterlo nekrologa: “Te viņam uzticēja jaundibināmas Kodifikācijas nodaļas organizēšanu, ko viņš veica 1920. gadā, sastādot attiecīgu likumprojektu un sīki motivējot šādas iestādes vajadzību sevišķi mūsu apstākļos, kur, strauji attīstoties likumdošanas darbībai, bija grūti iztikt bez daudzo likumdošanas aktu sistematizācijas un sakārtošanas vismaz svarīgākās nozarēs, kā, piemēram, procesa likumos, Tiesu iekārtā u.t.l. Sevišķi uzmanīgu un atbildīgu darbu prasīja no D. atsauksmju došana par atsevišķu resoru izstrādājamiem likumprojektiem, un, ja starp tiem daudzajiem likumdošanas aktiem, kurus, sevišķi pirmajos valsts pastāvēšanas gados, izdeva mūsu likumdevējas iestādes, galu galā tomēr bija manāms zināms saskaņojums un nostabilizējās mūsu juridiskā terminoloģija, tad viss tas pa lielai daļai ir arī mūsu pirmā un piedzīvojumiem bagātākā kodifikatora nopelns.” (“Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” 1937. g. Nr. 3)