Pastāsti par vietu
lv

Hugo Celmiņš

Publiskā lekcija par bijušo Ministru prezidentu Hugo Celmiņu

Hugo Celmiņš dzimis 1877. gada 30. oktobrī Valkas apriņķa Lubānas pagastā kā jaunākais dēls pagasta vecākā ģimenē.

No 1887. līdz 1891. gadam mācījies Lubānas ministrijas skolā. Pēc tam mācījies Gorku zemkopības skolā. 

1898. gadā nokārtojis karaklausību un ieskatīts rezervē kā virsnieks. 

1899. gadā iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā, kuru pabeidza 

1903. gadā kā I šķiras agronoms.

Bija viens no studentu korporācijas "Talavija" dibinātājiem 1900. gadā.

No 1904. līdz 1905. gadam piedalījies krievu-japāņu karā. Karam beidzoties, uzsācis savas darba gaitas. Strādāja par pedagogu, agronomu, publicējies laikrakstos. Aktīvi aizstāvējis latviešu zemniecības kooperācijas ideju. 

1906. gadā ir viens no Rīgas (vēlākās Latvijas) lauksaimniecības centrālbiedrības dibinātājiem. 

1907. gadā kļūst par Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrības laikraksta Baltijas Lauksaimnieka redaktoru, bet 1908. gadā par centrālbiedrības agronoms (lektors un kursu vadītājs).

Kopš 1910. gada skaitījās kā Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrībai no Krievijas zemkopības departamenta piekomandēts lauksaimniecības speciālists. 

1912. gadā tika iecelts par valdības vecāko speciālistu lopkopības jautājumos Baltijas guberņās. Šajā laikā arī saraksta vairākas grāmatas. Iepazinies ar lauksaimniecību Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Šveicē. Ar viņa gādību centrālbiedrība tika pie liela valdības finansiālā atbalsta. 1913. gadā turpina savas studijas ārzemēs, iestājoties Bernes universitātē.

1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš un H. Celmiņš tika iesaukts Krievijas armijā, 1915. gadā kritis gūstā.

 1918. gadā pēc Brestas miera līguma atbrīvots no gūsta un atgriezies Latvijā. 

1918. gadā otrreiz iestājas Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrībā (sekretārs). Veic arī pedagoga darbu.

1919. gada vasarā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. Par kaujas nopelniem ieguvis kapteiņa pakāpi. Bermontiādes sākumā, kad pretinieka spēki bija pienākuši pie Rīgas, Hugo Celmiņš bija starp tiem, kuri aizstāvēja Rīgu un tās tiltus no iespējamās pretinieku pārcelšanās, kad lielākā daļa Latvijas armijas bija devusies prom no Rīgas uz Vidzemi. Par to viņam tika piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.

Viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem. Tautas padomes loceklis. Satversmes sapulces un visu Saeimu deputāts no LZS.

Viens no Priekuļu tehnikuma dibinātājiem.

Bijis Rīgas pilsētas galva (1931. gada 5. maijs — 1935. gada1. septembris). Vairākkārt bijis zemkopības ministrs, kā arī ārlietu ministrs.

Vienreiz izglītības ministrs, divreiz Ministru prezidents.

Nepiedalījās 1934. gada apvērsumā.

 1935. gada 1. oktobrī bija iecelts par Latvijas Ārkārtējo sūtni un pilnvarotu ministru Vācijā, Austrijā un Nīderlandē.

Pēc Latvijas okupācijas atlaists no amata. Mēģināja kandidēt Tautas Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā Centra partijas saraksta, bet tas neizdodas, jo padomju vara nepielaiž partijas sarakstu pie vēlēšanām. 

1940. gada 11. oktobrī apcietināts (Taurenes pagastā).

1941. gada maijā pārvests uz Maskavu. 

1941. gada 7. jūlijā notiesāts pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58. panta "par kontrrevolucionārām darbībām" (dalību Brīvības cīņās, "reakcionārās kulaku partijas"Zemnieku savienība vadīšanu un darbošanos Latvijas valdībā). 

1941. gada 30. jūlijā nošauts Ļefortovas cietumā (Maskava), apbedīts Komunarkā

Apbalvojumi

  • Lāčplēša Kara ordenis (III šķira)
  • Triju Zvaigžņu ordenis (I, II un III šķira)
  • Igaunijas Ērgļa krusta (I šķira)
  • Lietuvas Ģedimina ordenis (I šķira)
  • Somijas Baltās rozes ordenis (I šķira)
  • Polijas "Polonia Restituta" ordenis (I šķira)
  • Francijas Goda leģiona zvaigzne u.c.

***

Dzimis 1877. gadā, Латвия, Лубанская вол. Мадонский уезд; латыш; высшее;

пенсионер.

Dzīvoja: Латвия, Тауренской обл., усадьба "Гундегас".

Arestēts: 1940. gada 11. oktobrī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 7. jūlijā.

Inkriminēts: оказании помощи международной буржуазии, в к.-р. деятельности и агитации.

Nošauts: 1941. gada 30. jūlijā.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.

Reabilitēts: 1991. gada 0. oktobrī. Прокуратурой СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка

 

 

Avoti: wikipedia.org, memo.ru

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijaLatvijas Republikas Ārlietu ministrija00.00.1918en, lv, ru
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijaLatvijas Republikas Ārlietu ministrija00.00.1918en, lv, ru

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Mārtiņš CelmiņšMārtiņš CelmiņšBrālis22.10.186312.03.1936
        2
        Kārlis Pēteris CelmiņšBrālis01.02.186829.01.1919
        3Marta CelmiņaMarta CelmiņaSieva22.12.188010.01.1937
        4
        Toms GailītisSievas/vīra tēvs23.11.184331.05.1917
        5
        Paulīne GailīteSievas/vīra māte25.09.184803.02.1925
        6
        Ella BormaneSvaine00.00.187515.06.1954
        7
        Lonija GrīviņaSvaine00.00.1959
        8
        Milda BebreSvaine
        9
        Laimonis GailītisSvainis31.05.188500.00.1943
        10Markus GailītisMarkus GailītisSvainis27.06.188214.07.1942
        11Pauls GailītisPauls GailītisSvainis28.05.186915.07.1943
        12Jānis PauļuksJānis PauļuksDarba biedrs24.11.186520.06.1937
        13Arveds BergsArveds BergsDarba biedrs13.09.187519.12.1941
        14Juris PabērzsJuris PabērzsDarba biedrs29.07.189122.04.1961
        15Bernhards BērentsBernhards BērentsDarba biedrs10.06.189210.06.1946
        16Baldvins  DisterloBaldvins DisterloDarba biedrs25.04.186912.05.1937
        17Voldemārs SalnaisVoldemārs SalnaisDarba biedrs20.05.188604.08.1948
        18Kārlis EzeriņšKārlis EzeriņšCīņu biedrs28.08.186829.09.1934

        10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā

        Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti. Krievijas karā pret Japānu boka iesaistīti arī vairāki tūkstoši tobrīd Krievijas Impērijas okupētās Latvijas iedzīvotāji tsk latvieši.

        Pievieno atmiņas

        02.01.1905 | Krievu - japāņu karš: Beidzas krievu bāzes Portarturas blokāde

        30.7.1904 – 2.1.1905

        Pievieno atmiņas

        27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Pievieno atmiņas

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem

        1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.

        Pievieno atmiņas

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība

        Darbība 20.6.1920- 18.6.1921

        Pievieno atmiņas

        19.12.1924 | Latvijas 7. Ministru kabinets. H. Celmiņa valdība

        Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 23. decembrim

        Pievieno atmiņas

        01.12.1928 | Latvijas 12. Ministru kabinets. H. Celmiņa 2. valdība

        Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1928. gada 1. decembra līdz 1931. gada 26. martam

        Pievieno atmiņas

        02.02.1931 | Rīga ar likumu noteikta par Latvijas valsts galvaspilsētu

        Pievieno atmiņas

        07.12.1937 | PSRS noslepkavoja latviešu boļševiku eliti

        Pievieno atmiņas

        Birkas