Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš dzimis 1877. gada 30. oktobrī Valkas apriņķa Lubānas pagastā kā jaunākais dēls pagasta vecākā ģimenē.

No 1887. līdz 1891. gadam mācījies Lubānas ministrijas skolā. Pēc tam mācījies Gorku zemkopības skolā. 

1898. gadā nokārtojis karaklausību un ieskatīts rezervē kā virsnieks. 

1899. gadā iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā, kuru pabeidza 

1903. gadā kā I šķiras agronoms.

Bija viens no studentu korporācijas "Talavija" dibinātājiem 1900. gadā.

No 1904. līdz 1905. gadam piedalījies krievu-japāņu karā. Karam beidzoties, uzsācis savas darba gaitas. Strādāja par pedagogu, agronomu, publicējies laikrakstos. Aktīvi aizstāvējis latviešu zemniecības kooperācijas ideju. 

1906. gadā ir viens no Rīgas (vēlākās Latvijas) lauksaimniecības centrālbiedrības dibinātājiem. 

1907. gadā kļūst par Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrības laikraksta Baltijas Lauksaimnieka redaktoru, bet 1908. gadā par centrālbiedrības agronoms (lektors un kursu vadītājs).

Kopš 1910. gada skaitījās kā Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrībai no Krievijas zemkopības departamenta piekomandēts lauksaimniecības speciālists. 

1912. gadā tika iecelts par valdības vecāko speciālistu lopkopības jautājumos Baltijas guberņās. Šajā laikā arī saraksta vairākas grāmatas. Iepazinies ar lauksaimniecību Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Šveicē. Ar viņa gādību centrālbiedrība tika pie liela valdības finansiālā atbalsta. 1913. gadā turpina savas studijas ārzemēs, iestājoties Bernes universitātē.

1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš un H. Celmiņš tika iesaukts Krievijas armijā, 1915. gadā kritis gūstā.

 1918. gadā pēc Brestas miera līguma atbrīvots no gūsta un atgriezies Latvijā. 

1918. gadā otrreiz iestājas Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrībā (sekretārs). Veic arī pedagoga darbu.

1919. gada vasarā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. Par kaujas nopelniem ieguvis kapteiņa pakāpi. Bermontiādes sākumā, kad pretinieka spēki bija pienākuši pie Rīgas, Hugo Celmiņš bija starp tiem, kuri aizstāvēja Rīgu un tās tiltus no iespējamās pretinieku pārcelšanās, kad lielākā daļa Latvijas armijas bija devusies prom no Rīgas uz Vidzemi. Par to viņam tika piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.

Viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem. Tautas padomes loceklis. Satversmes sapulces un visu Saeimu deputāts no LZS.

Viens no Priekuļu tehnikuma dibinātājiem.

Bijis Rīgas pilsētas galva (1931. gada 5. maijs — 1935. gada1. septembris). Vairākkārt bijis zemkopības ministrs, kā arī ārlietu ministrs.

Vienreiz izglītības ministrs, divreiz Ministru prezidents.

Nepiedalījās 1934. gada apvērsumā.

 1935. gada 1. oktobrī bija iecelts par Latvijas Ārkārtējo sūtni un pilnvarotu ministru Vācijā, Austrijā un Nīderlandē.

Pēc Latvijas okupācijas atlaists no amata. Mēģināja kandidēt Tautas Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā Centra partijas saraksta, bet tas neizdodas, jo padomju vara nepielaiž partijas sarakstu pie vēlēšanām. 

1940. gada 11. oktobrī apcietināts (Taurenes pagastā).

1941. gada maijā pārvests uz Maskavu. 

1941. gada 7. jūlijā notiesāts pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58. panta "par kontrrevolucionārām darbībām" (dalību Brīvības cīņās, "reakcionārās kulaku partijas"Zemnieku savienība vadīšanu un darbošanos Latvijas valdībā). 

1941. gada 30. jūlijā nošauts Ļefortovas cietumā (Maskava), apbedīts Komunarkā

Apbalvojumi

• Lāčplēša Kara ordenis (III šķira)
• Triju Zvaigžņu ordenis (I, II un III šķira)
• Igaunijas Ērgļa krusta (I šķira)
• Lietuvas Ģedimina ordenis (I šķira)
• Somijas Baltās rozes ordenis (I šķira)
• Polijas "Polonia Restituta" ordenis (I šķira)
• Francijas Goda leģiona zvaigzne u.c.

***

Dzimis 1877. gadā, Латвия, Лубанская вол. Мадонский уезд; латыш; высшее;

пенсионер.

Dzīvoja: Латвия, Тауренской обл., усадьба "Гундегас".

Arestēts: 1940. gada 11. oktobrī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 7. jūlijā.

Inkriminēts: оказании помощи международной буржуазии, в к.-р. деятельности и агитации.

Nošauts: 1941. gada 30. jūlijā.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.

Reabilitēts: 1991. gada 0. oktobrī. Прокуратурой СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка