Biruta Skujeniece
- Dzimšanas datums:
- 21.09.1888
- Miršanas datums:
- 08.08.1931
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Skujeniece
- Papildu vārdi:
- Dambekalne
- Kategorijas:
- Aktieris, Dzejnieks, Katastrofas upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapa vieta:
- Birutas Skujenieces kapa vieta
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Biruta Skujeniece ( 1888. 21. septembris - 1931. 08. augusts ) aktrise, dzejniece, [prec. Dambekalne; dzejnieka Vensku Edvarta un teātra kritiķes Luizes Skujenieces meita].
Biruta Skujeniece (dzimusi 1888. gada 21. septembrī Jelgavā, mirusi 1931. gada 8. augustā Jūrmalā, Pumpuru stacijā ) bija latviešu aktrise un dzejniece.
Viņa ir Marģera Skujenieka māsa.
Dzīvesgājums
Dzimusi Jelgavā, Katoļu ielā, dzejnieka Eduarda Skujenieka un pirmās profesionālās latviešu teātra kritiķes, Ādolfa Alunāna māsas Luīzes Skujenieces ģimenē. Pavisam ģimenē bija četri bērni.
Biruta gājusi Āgenskalna Latviešu biedrības meiteņu skolā, mācības turpināja Ķeniņa meiteņu ģimnāzijā Rīgā.
Pēc tēva pašnāvības 1897.gadā sāka piedalīties Alunāna teātra izrādēs. Sešpadsmit gadu vecumā jau spēlāja lielas lomas. Šajā periodā iepazinās ar Raini un Aspaziju.
Pirmā publikācija – dzejolis "Dziesma apklususi" laikrakstā Rīgas Apskats 1908. gadā. Bija precējusies ar pirmo neatkarības laika Rīgas policijas prefektu, Jāni Dambekalnu, no kuģu īpašnieku Dambekalnu dzimtas. Laulībā piedzima dēls.
No 1907. līdz 1909. studējusi Filharmoniskās biedrības skolā Maskavā. Atgriezusies Rīgā rīkoja deklamāciju vakarus un vadīja Raiņa kluba dramatisko sekciju. Iepazinās ar Jāni Sudrabkalnu, kas viņai veltīja vairākus dzejoļu ciklus.
No 1912. līdz 1914. studēja dramatiskās mākslas augstskolā Berlīnē. Spēlēja Rīgas Latviešu teātrī. Nodibinājusi un kādu laiku vadījusi savu "Intīmo teātri".
1925.gadā izdeva savu vienīgo dzejoļu krājumu "Staru spārni pār dūmainu upurtrauku". Tajā pašā gadā sākusi studēt tēlniecību un glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Gājusi bojā vilciena katastrofā Jūrmalā (vienīgais upuris divu vilcienu sadursmē Pumpuru stacijā).
Tajā laikā raksta Iekšlietu ministrijas vēstnesis: "Sestdien 8. augusta vakarā pīkst. 23.06 Mellužu 1. stacijā tukšais vilciens Nr. 200 uz pārmijas iebrauca sānos Mellužu stacijā no Rīgas ienākošam pasasžieri vilcienam Nr. 155, kurā braucošā rakstniece Biruta Dambekalns-Skujeniece uz vietas nonāvēta. Vieglākus ievainojumus-dabūjuši: Matilde Legzdiņa no Rīgas, Avotu ielā 36, dz. 4; Anna Vācietis no Rīgas, Kr. Barona ielā 80, dz. 30; Marta Belte, no Mellužiem 2., Puķu ielā 9, un Matilde Gulbis arī no Mellužiem, Kalēju ielā Nr. 23. Smagu ķermeņa kontuzējumu dabūjusi Anna Skuja no Slokas Kaugurciema. Katastrofa notikusi vilc. Nr. 200 lokomotīves vadītāja Rūdolfa Diškača un Mellužu 1. stacijas pārmijnieka Jāņa Mendeļa paviršības dēļ, jo iebraucot stacijā D. nav pārbaudījis bremzes darbību, kas pēc Diškača paskaidrojuma neesot darbojušās, bet pārmijnieks Mendels, nenogaidot dežuranta rīkojumu, priekšlaicīgi atvēris zīmnesi. Katastrofā bojāti: vilc. Nr. 200 lokomotīve, braucēju pārvadāšanai iekārtoti 3 preču un viens 3. kl. vagons. Ceļš bojāts uz 80 metriem. Katastrofas vietā satiksme bija pārtraukta līdz 9. aug. rītam pīkst. 8.20, kad to atjaunoja pa speciāli ierīkotu ceļu. Techniski pārbaudot vilc. Nr. 200 bremzes pierādījies, ka 2 vagoni un lokomotive bremzēti, no kā jānāk pie slēdziena, ka bremzes tomēr darbojušās pa daļai, un katastrofa notikusi mašīnista Diškača nevērības dēļ.
Katastrofas izmeklēšanu pārņēmis Rīgas apriņķa 1. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis Vītols, uz kura rīkojumu apcietināti un 10.aug. ievietoti Rīgas centrālcietumā lokomotīves Nr. 200 vadītājs Diškačs un Mellužu 1. stacijas pārmijnieks Jānis MendeIis."
Apbedīta Rīgā, Meža kapos.
1988.dadā apgāds "Liesma" izdeva Skujenieces dzejas krājumu "Pusnakts vilcieni".
Avots: "Iekšlietu ministrijas vēstnesis", 11.08.1931
----
Privātā dzīvē daudz baudījusi un pieņēmusi vīriešu uzmanību. Oficiāli precējusies ar juristu Jāni Dambekalnu, ar kuru viņai ir dēls Rainis (vārds likts par godu dzejniekam un draugam Rainim, kurš bija arī mazā Raiņa krusttēvs). Pēc dažu gadu kopdzīves Biruta ģimeni pameta un sāka dzīvot un strādāt kopā ar augumā nelielo, bet sieviešu uzmanību saņemošo aktierti Kārli Hamsteru. 1920.gadā Biruta nolemj pamest Hamsteru un atgriežas mājās pie vīra. Birutu vienmēr saistījuši spēcīgi, par sevi pārliecināti vīrieši. Sabiedrībā runāja, ka arī par viņas tuvo draudzību ar rakstnieku Kārli Ieviņu, gleznotāju Voldemāru Toni. Nelaimīga mīlestība bez pretmīlestības bija dzejnieka Jānism Sudrabkalnam, kurš ilgāku laiku nespēja Birutu pat uzrunāt. Vālāk sākās viņu sarakste, Jānis Birutai veltīja dzejoļus, bet Biruta viņu atraidīja. Sudrabkalna mīlas mokas bija tik lielas, ka viņš pēc Birutas aiziešanas bojā noīrēja vasarnīcu Melllužos, no kuras varēja redzēt vilciena katastrofas vietu un ilgstoši tur sēdēja un skatījās uz to.
Avoti: wikipedia.org, timenote.info, lnb.lv
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Pumpuru stacija, Jūrmala | 00.00.1877 | lv |