Fanils Sarvarovs

Fanils Sarvarovs bija Krievijas militārpersona, ģenerālleitnants. Viņš bija Krievijas Federācijas Ģenerālštāba Operatīvās apmācības direktorāta priekšnieks.

***

Dzimis 1969. gada 11. martā Gremjačinskā, Permas apgabalā.

Izglītība

1990. gadā absolvējis Kazaņas Augstāko tanku komandskolu.

1999. gadā absolvējis Padomju Savienības maršala R. Ja. Maļinovska Bruņoto spēku Militāro akadēmiju.

2008. gadā absolvējis Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Militāro akadēmiju.

Militārais dienests

Laikā no 1992. līdz 2003. gadam sešus gadus piedalījās Osetijas-Ingušas konfliktā un Čečenijas karā.

No 2015. līdz 2016. gadam piedalījās militārajās operācijās Sīrijā.

Viņš bija Krievijas Federācijas Ģenerālštāba Operatīvās apmācības direktorāta priekšnieks.

Nāve

2025. gada 22. decembrī plkst. 6:55 Orehovas-Borisovas Južnojes rajonā, Jaseņevajas ielā, Garāžu kooperatīva Nr. 66 autostāvvietā pie 12. ēkas, 5. kvartāla, tika uzspridzināta ģenerāļa Kia Sorento.

Saskaņā ar Krievijas Izmeklēšanas komitejas datiem, Sarvarovs nomira no vairākiem šrapneļa brūcēm kājās un slēgtiem sejas kaulu lūzumiem.

Izmeklēšanas galvenā teorija ir Ukrainas specdienestu rīcība. Ir ierosināta krimināllieta par terorismu.

Apbalvots ar

• Ordeņa "Par nopelniem Tēvzemei" 1. un 2. šķiras medaļu,
• Ordeni "Par militāriem nopelniem",
• Ordeni "Drosme" un Suvorova medaļu. Krievijas ģenerāļu saraksts, kas krituši Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā

Krievijas ģenerāļu saraksts, kas krituši vai likvidēti Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā

1. Andrejs Suhoveckis, ģenerālmajors, 2022. gada 1. marts. 41. apvienotās armijas komandiera vietnieks. Nogalināts snaipera šāviena rezultātā Čerņihivas apgabalā 2022. gada 28. februārī (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
2. Andrejs Koļesņikovs, ģenerālmajors, 2022. gada 11. marts. 29. Apvienotās ieroču armijas komandieris. Pēc citām ziņām 2023. gadā viņš bija dzīvs un dienēja kā Krievijas grupas komandiera vietnieks Sīrijā.
3. Oļegs Mitjajevs, ģenerālmajors, 2022. gada 15. marts. 150. motorizētās strēlnieku divīzijas komandieris. Domājams, kritis Mariupoles kaujā. Atbildību par Mitjajeva nāvi uzņēmās Azovas bataljons (nāvi netieši apstiprināja Krievijas kara atbalstītāji Telegram kanāli).
4. Vladimirs Frolovs, ģenerālmajors, 2022. gada 10. aprīlis. 8. Apvienotās ieroču armijas komandiera vietnieks. Nogalināts snaipera šāviena rezultātā 2022. gada 10. martā Mariupolē (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
5. Andrejs Simonovs, ģenerālmajors, 2022. gada 30. aprīlis. Krievijas bruņoto spēku Rietumu militārā apgabala Elektroniskās karadarbības karaspēka priekšnieks. Domājams, kritis artilērijas triecienā pa 2. Apvienotās bruņoto spēku armijas komandpunktu netālu no Izumas, Harkivas apgabalā.
6. Kanamats Botaševs, ģenerālmajors (atvaļināts), 2022. gada 22. maijs. Piedalījies kaujās Vāgnera PMC sastāvā. Botaševa Su-25 notrieca Ukrainas bruņotie spēki (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
7. Romans Kutuzovs, ģenerālleitnants, 2022. gada 5. jūnijs. Štāba priekšnieks - 8. Apvienotās bruņoto spēku armijas komandiera pirmais vietnieks. Domājams, ka komandējis DPR vienības. Kritis kaujā par Popasnaju netālu no Nikolajevkas ciema Luhanskas apgabalā (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
8. Dmitrijs Uļjanovs, ģenerālmajors (atvaļināts), 2023. gada 6. februāris. Tatarstānas, no mobilizētajiem karavīriem veidota pulka komandieris.
9. Sergejs Gorjačevs, ģenerālmajors, 2023. gada 12. jūnijs. 35. Apvienotās armijas štāba priekšnieks. Krita gaisa uzbrukumā 35. Apvienotās bruņojuma armijas štābam Primorskā Ukrainas pretuzbrukuma laikā 2023. gada jūnijā (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
10. Oļegs Cokovs, ģenerālleitnants, 2023. gada 11. jūlijs. Dienvidu militārā apgabala komandiera vietnieks. Krita uzbrukumā 58. armijas rezerves komandpunktam Berdjanskā Ukrainas pretuzbrukuma laikā 2023. gada jūlijā (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
11. Volodimirs Zavadskis, ģenerālmajors, 2023. gada 28. novembris. 14. armijas korpusa komandiera vietnieks. Viņu uzspridzināja mīna vai apšaude netālu no Krinku ciema Hersonas apgabalā (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
12. Igors Trifonovs, policijas ģenerālmajors (ar tiesas spriedumu atņemts dienesta pakāpe), 2023. gada 12. decembris. Bijušais Jekaterinburgas Iekšlietu departamenta vadītājs, notiesāts par kukuļņemšanu. Kritis kaujā (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
13. Andrejs Golovackis, ģenerālmajors (atvaļināts), 2024. gada 30. jūnijs. Bijušais Iekšlietu ministrijas Iekšējo karaspēka Ziemeļkaukāza reģionālās pavēlniecības štāba priekšnieka pirmais vietnieks. Kritis kaujā (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
14. Ildars Saidovs, Muitas dienesta ģenerālmajors, 2024. gada septembris. Viņš tika norīkots uz vienību "Vētra Z". Kritis kaujā
15. Pāvels Kļimenko, ģenerālmajors, 2024. gada 6. novembris. 5. gvardes brigādes komandieris (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
16. Igors Kirillovs, ģenerālleitnants, 2024. gada 17. decembris. Krievijas Bruņoto spēku Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības karaspēka priekšnieks, gāja bojā sprādzienbīstamas ierīces detonācijas rezultātā Rjazaņas prospektā Maskavā. Kirilova šofera palīgs, kurš bija ieradies viņu paņemt no darba, gāja bojā notikuma vietā (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse).
17. Konstantīns Smeško, ģenerālmajors, 2024. gada 26. decembris. Gājis bojā Krievijas teritorijā, domājams, gaisa trieciena vai HIMARS trieciena rezultātā (nāvi apstiprinājusi Krievijas puse, nāves cēlonis nav norādīts).
18. Jaroslavs Moskaļiks, ģenerālleitnants, 2025. gada 25. aprīlis. Štāba priekšnieka vietnieks.

19. Mihails Gudkovs, gvardes ģenerālmajors, 2025. gada 2. jūlijs, Krievijas Jūras spēku virspavēlnieka vietnieks. Saskaņā ar Ukrainas mediju ziņām, viņš kopā ar citiem virsniekiem gāja bojā Ukrainas Bruņoto spēku raķešu triecienā komandpunktam 2025. gada 2. jūlijā. Krievijas avoti ziņo, ka viņš gāja bojā kaujas operāciju laikā Kurskas apgabala pierobežas rajonā.

20. Fanils Sarvarovs, ģenerālleitnants, 2025. gada 22. decembris, Krievijas Federācijas Ģenerālštāba Operatīvās apmācības direktorāta priekšnieks.