Georgs fon Kihlers
- Dzimšanas datums:
- 30.05.1881
- Miršanas datums:
- 25.05.1968
- Papildu vārdi:
- Georg von Küchler
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Kara noziedzinieks, Ģenerālis
- Tautība:
- vācietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Georgs Kārlis Frīdrihs Vilhelms fon Kihlers (vācu: Georg Karl Friedrich Wilhelm von Küchler, dzimis 1881. gada 30. maijā, miris 1968. gada 25. maijā) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Dzīvesgājums
Dzimis Hānavas apkaimē. Pēc kadetu skolas beigšanas, 1900. gadā iestājās vācu armijas dienestā. No 1910. līdz 1913. gadam studēja Prūsijas kara akadēmijā (Preußische Kriegsakademie), vēlāk dienēja vācu ģenerālštābā.
Pirmā pasaules kara laikā cīnījās artilērijā Rietumu frontē, arī pie Sommas un Verdenas. Pēc kara cīnījās brīvkorpusos (freikorps) Baltijā. 1932. gadā kļuva par divīzijas komandieri Austrumprūsijā. 1939. gadā tieši Kihlera daļas ieņēma Lietuvas Klaipēdas apgabalu.
Otrā pasaules kara sākumā Kihners komandēja 3. armiju, kas dislocējās Austrumprūsijā. 1939. gada septembrī Vērmahta 3. armija piedalījās Polijas kampaņā, ieņemot Poļu koridoru un Dancigu, kā arī piedalījās uzbrukumā Varšavai. Pēc tam fon Kihlers tika norīkots komandēt 18. armiju, kas 1940. gada vasarā piedalījās iebrukumā Nīderlandē, Beļģijā un Francijā. 18. armija beidza šīs fāzes karadarbību, aplencot britu karaspēku Dinkerkā.
1942. gada 17. februārī Kihlers tika iecelts par Armijas grupas "Ziemeļi" komandieri. Kihners komandēja armijas grupu līdz pat 1944. gada janvārim, tomēr nespējot ieņemt Ļeņingradu. 1942. gada 30. jūnijā fon Kihneram tika piesķirta ģenerālfeldmaršala pakāpe. 1944. gada janvārī Ļeņingradas blokāde tika pārrauta un, kad Kihners pieprasīja armijas atkāpšanos līdz Lugas upei, viņš tika atcelts no amata.
Pēc kara Kihneru arestēja ASV okupācijas zonas varas iestādes un 1948. gadā viņam piesprieda 20 gadus cietumā par darbību pret partizāniem Austrumu frontē. Pēc pieciem gadiem (1953. gadā) tika atbrīvots no ieslodzījuma vecuma un veselības stāvokļa dēļ. Miris 1968. gadā.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
01.09.1939 | Sākās 2. Pasaules karš - WW2. Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā. PSRS pievienojas Vācijai 2 nedēļas vēlāk
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.
01.09.1939 | Schlacht von Mława
Die Schlacht bei Mława, auch bekannt als Verteidigung der Mława-Stellung war eine der ersten Schlachten des Polenfeldzugs und somit auch des Zweiten Weltkrieges im Allgemeinen. Die Schlacht fand zwischen dem 1. und 3. September 1939 nördlich der nordpolnischen Stadt Mława statt. Die Kontrahenten waren die 3. Armee der deutschen Wehrmacht unter dem Befehl von General der Artillerie Georg von Küchler und die polnische Modlin-Armee unter General Emil Krukowicz-Przedrzymirski.
06.09.1939 | Kampania wrześniowa: bitwa pod Pułtuskiem
Bitwa pod Pułtuskiem miała miejsce w dniach 6-7 września 1939 roku podczas kampanii wrześniowej.