Harijs Heislers

Dzīve ir distance no punkta līdz punktam, un, ja distances vidū pietrūkst spēka, tad galvenais – vai tu spēsi atrast citu elpu. Ja atradīsi – tiksi tālāk – līdz galam. H. H.

***

Harijs Heislers  bija žurnālists, mūziķis, gleznotājs, šahists, viens no interesantākajiem un populārākajiem dzejniekiem, satīriķiem 20. gadsimta 60.-70. gados Latvijā

Dzimis Rīgā vācbaltu ģimenē; ar ģimeni dzīvoja Grīziņkalnā, Jāņa Asara ielā 15. Tēvs bija ormanis, vēlāk strādāja par tramvaja vadītāju, gādāja par savu ģimeni materiāli, bet māte bija mājsaimniece. Ģimenē bija vēl divi bērni: Verners un Herta.

Herta, cik zināms, ilgus gadus strādāja Rīgas TTP par tramvaja vadītāju 9.maršrutā : Ķengarags-Jaunmīlgrāvis.

Pēc Rīgas 2. ģimnāzijas absolvēšanas strādāja teātrī par dekoratoru.

1945. gada 5. februārī Heisleru ģimeni kā politiski neuzticamus (apsūdzības galvenais punkts bija piederība vācu draudzei) deportēja uz Komi Autonomo Republiku – Siktivkaru (Heislers Harijs Roberta d., dz. 1926, Rīga, J.Asara iela 15–120; izsūt. 05.02.45, Komi APSR, Siktivkara, atbrīv. 23.04.54. Lieta Nr. 12728.).

Hariju norīkoja darbā par krāsotāju būvuzņēmumā “Stroitrest”.

No Siktivkaras viņš tika izsūtīts uz Vorkutu – Heislers bija atteicies kļūt par ziņotāju. Izsūtījumā apprecējies ar vietējo Sibīrijas  meiteni Zoju (šajā ģimenē piedzima divas meitas).

Harijs aizrāvās ar šahu un panākumi turnīros ļāva vēlāk, jau Rīgā esot, izpildīt PSRS sporta meistarkandidāta normatīvu.

Okupētajā Latvijas PSR atgriezās 1954. gadā.

Drīz vien pēc atgriešanās no izsūtījuma publicē žurnālā "Zvaigzne" (1956. Nr.23.) deportāciju tematam veltīto „Nepabeigto dziesmu”, kas izraisīja sašutumu varas aprindās - Heisleru kritizēja, pārmeta politisko tuvredzību, aicinot aizliegt.

Kā pirmais, "cīņu" uzsāka "padomju Latvijas literātu smagsvars"-  Andrejs Upīts- kompartijas avīzē "Cīņa" (25.09.1957.). Viņš rada arī, viņaprāt, jaunu lamu vārdu – "heislerisms".

LKP 2. sekretārs Vilis Krūmiņš LKP CK sēdē (20.06.1959.) pauda, ka dziļi nožēlo, ka Heisleram no izsūtījuma pārāk agri ļāvuši atgriezties, jo publicētais dzejas krājums "Kāda būsi sirds?" (1957.) faktiski ir izaicinājums,- tur esot arī divdomīgi dzejoļi, un zem katra dzejoļa ir datums – kad uzrakstīts, lai atgādinātu, ka tas uzrakstīts viņa vajāšanas laikā.

Tas uz laiku pārvilka svītru Heisleram kā rakstniekam, jo nepieļāva nekādas publicēšanās iespējas. Pēc neveiksmīga mēģinājuma publicēt šaha mācību grāmatu, pievērsās dzejai un satīrai.

Heislers strādāja žurnālā "Dadzis" - kur darbā pieņēma daudzus no izsūtījuma atgriezušos, - rakstīja feļetonus, satīru arī citiem preses izdevumiem. Tulkoja no krievu valodas S. Jeseņina, Lorkas u.c. dzeju.

1965. gadā Heislers plašāku atpazīstamību guva ar

• dziesmu vārdiem Rīgas kinostudijas mākslas filmai "Hipokrāta zvērests".
• 1968. gadā lielu popularitāti guva Rīgas operetes teātrī iestudētā pirmā latviešu muzikālās komēdija "Peldētāja Zuzanna" (autors Gunārs Ordelovskis, pēc A.Upīša komēdiju "Peldētāja Zuzanna" (1922.) un
• "Apburtais loks" (1929.) motīviem) ar Harija Heislera dziesmu tekstiem un K.Pamšes libretu.

Laikabiedri viņu atceras kā vitālu, enerģisku un mūžam optimistisku, aktīvu Rīgas bohēmas dalībnieku un lielu sieviešu skaistuma cienītāju.

70. gados pamazām novērsās no literatūras un pilsētas sabiedrības, pameta darbu žurnālā, pievēršoties stājglezniecībai un dzīvei provincē.

Plašākais skandāls LPSR Rakstnieku savienībā bija saistīts ar faktu, ka milicija Heislera lauku mājās atradusi kandžas aparātu, ko pats Heislers attaisnoja ar sadzīvisku nepieciešamību - viņš ik dienu patērējot litru degvīna, ko nopirkt veikalā neviens godīgs cilvēks nevarot atļauties.

70-tajos gados  Harijs izšķīrās un nodibināja jaunu ģimeni, kurā viņam piedzima dēls.

Heisleram ļoti tuva ir bijusi Salacgrīva, kur viņš pavadīja vasaras, makšķerēja un gāja gleznot. Dzīves pēdējos gados mājoja laukos, Alojas pusē. Apglabāts Stienūžu kapos (Salacgrīvas novada Korģenē).

80. gados Heisleru u.c. Latvijas dzejnieku dzeju Hannoverē tulkoja vācu valodā un izdeva Heislera radinieka Harro fon Hiršheida izdevniecība.

Ik pavasari 20. aprīlī, dzejnieka Harija Heislera dzimšanas dienā, Salacas krastā notiek dzejniekam veltīts piemiņas pasākums.

2007. gadā Heislera dzeja iekļauta latviešu dzejas antoloģijā ukraiņu valodā (atdzejojis Jurijs Zavgorodnijs).

Garš dzīves ceļš ir nostaigāts līdz galam,

Un atmiņas – aiz citām citas – gaist.

Jau aizmirsies ir pirmais rudzu malums,

Drīz aizmirsies būs malums pēdējais.

Bibliogrāfija:

• Harijs Heislers. Kāda būsi sirds?, 1957.
• Heislers Harijs. Gadi steidzas tālāk : Dzeja - LVI: Rīga, 1959. - 107 lpp.
• Heislers Harijs. Atzīšanās : dzeja. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964. - 133 lpp.
• Heislers Harijs. Tālums un tuvums : dzeja. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1967.
• Heislers Harijs. Šis takas neaizaugs : poēma. - Liesma: Rīga, 1970. - 51 lpp.
• Heislers Harijs. Sīkstums : dzeja. - Liesma: Rīga, 1970. - 124 lpp.
• Heislers Harijs. Jurēna vasara : makšķernieka dienasgrāmata (dzejoļi bērniem) - Liesma: Rīga, 1971. - 38 lpp.
• Heislers Harijs. Otrā elpa. - Liesma: Rīga, 1973. - 93 lpp.
• Heislers Harijs. Dienu mozaīka. - Liesma: Rīga, 1976. - 107 lpp.
• Heislers Harijs. Rudens atspulgi. - Liesma: Rīga, 1982. - 117 lpp.
• Heislers Harijs. Atstāj vienu labu vārdu. - Liesma: Rīga, 1986. - 224 lpp.
• Heislers Harijs. Laimes putns. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2006. - 109 lpp. ISBN 9984-37-311-8

Atsauces

• ↑ Skujiņš Zigmunds. Sarunas ar jāņtārpiņiem.- Preses nams: Rīga, 1992., 166. lpp.
• ↑ Rolfs Ekmanis. Bija arī tādi : recenzija. // Jaunā Gaita nr. 251. decembris 2007.
• ↑ Jeseņins Sergejs. Anna Sņegina : Poēma / No kr. val. atdzej. Harijs Heislers - Liesma: Rīga, 1986. - 62 lpp.; Jeseņins Sergejs. Lirika / Sast: H. Heislers. - LVI: Rīga, 1960. - 127 lpp.
• ↑ Hipokrāta zvērests. - Kino muzejs
• ↑ Rolfs Ekmanis. Kultūras situācija Latvijā 1968. gadā. // Jaunā Gaita nr. 74, 1969.
• ↑ Skujiņš Zigmunds. Sarunas ar jāņtārpiņiem.- Preses nams: Rīga, 1992., 169. lpp.
• ↑ Atstāj vienu labu vārdu - Salacgrīvas novada mājas lapa
• ↑ Latviešu dzejas antoloģija ukraiņu valodā

Kādreiz par tramvaja vadītāju 3.depo strādāja viņa māsa Herta.. Brālis- Verners Heislers.

Pirmajā laulībā dzīvesbiedre bija Zoja. Bērni: Elvīra, Brigita. Otrā laulībā- Roberts