Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis
Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis
- Dzimšanas datums:
- 28.02.1881
- Miršanas datums:
- 03.10.1956
- Tēva vārds:
- Jēkabs
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Militārpersona, karavīrs, Pulkvedis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, miris emigrācijā
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis bija Krievijas impērijas un Ukrainas Republikas armijas virsnieks, Latvijas armijas pulkvedis, Latvijas Kara skolas priekšnieks.
Dzimis 1881. gada 28. februārī Ceraukstes pagasta Lielkaktiņos lauksaimnieka ģimenē.
Mācījās Bauskas pilsētas skolā un Falangas ģimnāzijā.
1902. gadā kā brīvprātīgais iestājās Krievijas impērijas armijas 180. kājnieku pulkā,
1903. -1906. gadā mācījās Viļņas junkuru skolā, pēc kuras beigšanas dienēja 2. grenadieru pulkā kā podporučiks (1906), poručiks (1909), štābkapteinis (1913).
Studēja Ģenerālštāba akadēmijā, bet sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu viņu pēc otrā kursa atkomandēja uz savu daļu. Kā rotas komandieris viņš piedalījās kaujās, tika ievainots un kontuzēts.
No 1915. gada marta bija virsnieks Krievijas impērijas Dienvidrietumu frontes štābā, paaugstināts par kapteini (1916) un apakšpulkvedi (1917).
1917. gada decembrī kā militārais eksperts piedalījies Brestļitovskas miera sarunās.
1918. gada aprīlī-novembrī bija virsnieks Ukrainas hetmaņa Pavlo Skoropadska armijas štābā.
No 1918. gada decembra līdz 1919. gada septembrim bija Ukrainas Tautas Republikas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks.
1919. gada decembrī atgriezās Latvijā, no 1920. gada 9. februāra bija pulkvežleitnants Latvijas armijas virspavēlnieka štābā.
1920. augustā viņu iecēla par Kara skolas priekšnieku
1922. gadā apprecējās ar Aleksandru Krogzemi.
1923. gadā paaugstināts par Latvijas armijas pulkvedi un Jātnieku pulka komandieri.
No 1931. gada bija Latvijas armijas sakaru priekšnieks.
1935. gadā atvaļinājās un dzīvoja Rīgā.
Viņa jaunākie brāļi Latvijas armijas
- pulkvedis Rūdolfs Ceplītis (1895-1941) un
- pulkvedis-leitnants Edvarts (Eduards) Ceplītis (1892-1940) gāja bojā pēc Latvijas okupācijas.
Rūdolfu PSRS okupanti nošāva, bet Edvarts nošāvās pats.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur
miris 1956. gada 3. oktobrī Freiburgā.
Apbalvojumi
- Krievijas impērijas Sv. Vladimira 4. šķ.
- Krievijas impērijas Sv. Staņislava 2., 3., 4. šk.
- Krievijas impērijas Sv. Annas 2., 3., 4. šk
- Latvijas republikas Triju Zvaigžņu ordenis III un IV šķira,
- Zviedrijas karalistes Šķēpa ordeņa 3. šk.
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Bērzmuiža (Bershof) | 00.00.1605 | lv |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Jēkabs Ceplītis | Tēvs | |
| 2 | Marianna Ceplīte | Māte | ||
| 3 |  | Eduards Ceplītis | Brālis | |
| 4 |  | Rūdolfs Ceplītis | Brālis | |
| 5 | Elvīra Kugrēna | Māsa | ||
| 6 | Aleksandra Ceplīte | Sieva | ||
| 7 |  | Raimonds Kugrēns | Brāļa/māsas dēls | |
| 8 |  | Vaira Senka | Brāļa/māsas meita | |
| 9 | Jēkabs Kugrēns | Svainis |
29.06.1917 | Ukraina pasludina neatkarību no Krievijas Impērijas
03.03.1918 | Brestļitovskas miera līgums
Brestļitovskas miera līgums- bija dokuments, uz kura pamata Padomju Krievija, pēc revolūcijas un boļševiku veiktā apvērsuma nespēdama turpināt karu, Vācijas un sabiedroto spiediena rezultātā piekrita ievērot cilvēktiesības (tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības) Krievijas Impērijas visvēlāk okupētajās / anektētajās Eiropas zemēs, tai skaitā Baltijā un Polijā.
14.12.1918 | S. Petļuras vadītie spēki ieņem Kijevu un izveido Ukrainā "Direktoriju"
14.02.1919 | Poļu— Padomju Krievijas karš
Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās Krievijai laužot Brestļitovskas miera līgumu. Tajā, Krievija un Ļeņins, Rietumu valstu spiediena rezultātā ar šo līgumu martā atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma 1918. gada novembrī- līgumu lauza un iebruka kaimiņu zemēs, cenšoties atjaunot Krievijas impērijas teritoriju. Karš beidzās tikai 3 gadus vēlāk- ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.