Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis
- Dzimšanas datums:
- 28.02.1881
- Miršanas datums:
- 03.10.1956
- Tēva vārds:
- Jēkabs
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Militārpersona, karavīrs, Pulkvedis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, miris emigrācijā
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis bija Krievijas impērijas un Ukrainas Republikas armijas virsnieks, Latvijas armijas pulkvedis, Latvijas Kara skolas priekšnieks.
Dzimis 1881. gada 28. februārī Ceraukstes pagasta Lielkaktiņos lauksaimnieka ģimenē.
Mācījās Bauskas pilsētas skolā un Falangas ģimnāzijā.
1902. gadā kā brīvprātīgais iestājās Krievijas impērijas armijas 180. kājnieku pulkā,
1903. -1906. gadā mācījās Viļņas junkuru skolā, pēc kuras beigšanas dienēja 2. grenadieru pulkā kā podporučiks (1906), poručiks (1909), štābkapteinis (1913).
Studēja Ģenerālštāba akadēmijā, bet sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu viņu pēc otrā kursa atkomandēja uz savu daļu. Kā rotas komandieris viņš piedalījās kaujās, tika ievainots un kontuzēts.
No 1915. gada marta bija virsnieks Krievijas impērijas Dienvidrietumu frontes štābā, paaugstināts par kapteini (1916) un apakšpulkvedi (1917).
1917. gada decembrī kā militārais eksperts piedalījies Brestļitovskas miera sarunās.
1918. gada aprīlī-novembrī bija virsnieks Ukrainas hetmaņa Pavlo Skoropadska armijas štābā.
No 1918. gada decembra līdz 1919. gada septembrim bija Ukrainas Tautas Republikas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks.
1919. gada decembrī atgriezās Latvijā, no 1920. gada 9. februāra bija pulkvežleitnants Latvijas armijas virspavēlnieka štābā.
1920. augustā viņu iecēla par Kara skolas priekšnieku
1922. gadā apprecējās ar Aleksandru Krogzemi.
1923. gadā paaugstināts par Latvijas armijas pulkvedi un Jātnieku pulka komandieri.
No 1931. gada bija Latvijas armijas sakaru priekšnieks.
1935. gadā atvaļinājās un dzīvoja Rīgā.
Viņa jaunākie brāļi Latvijas armijas pulkvedis Rūdolfs Ceplītis (1895-1941) un pulkvedis-leitnants Edvarts (Eduards) Ceplītis (1892-1940) gāja bojā pēc Latvijas okupācijas.
Rūdolfu PSRS okupanti nošāva, bet Edvarts nošāvās pats.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur miris 1956. gada 3. oktobrī Freiburgā.
Apbalvojumi
- Krievijas impērijas Sv. Vladimira 4. šķ.
- Krievijas impērijas Sv. Staņislava 2., 3., 4. šk.
- Krievijas impērijas Sv. Annas 2., 3., 4. šk
- Latvijas republikas Triju Zvaigžņu ordenis III un IV šķira,
- Zviedrijas karalistes Šķēpa ordeņa 3. šk.
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jēkabs Ceplītis | Tēvs | ||
2 | Eduards Ceplītis | Brālis | ||
3 | Rūdolfs Ceplītis | Brālis | ||
4 | Elvīra Kugrēna | Māsa | ||
5 | Aleksandra Ceplīte | Sieva | ||
6 | Raimonds Kugrēns | Brāļa/māsas dēls | ||
7 | Vaira Senka | Brāļa/māsas meita |
Nav norādīti notikumi