Jānis Kalniņš
- Dzimšanas datums:
- 30.06.1877
- Miršanas datums:
- 19.02.1944
- Papildu vārdi:
- Mārtiņa dēls
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Brāļu kapi
LKOK nr.3/1061
Kalniņš, Jānis Mārtiņa dēls
Kaprālis Ziemeļlatvijas brigādes štāba sakaru komandā.
* 1877. g. 30. jūnijā Dikļu pagastā.
+ 1944. g. 19. februārī
[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]
Apbalvots par darbību 1919. g. jūnijā, Cēsu kauju laikā nodibinot sakarus starp Ziemeļlatvijas un 1. atsevišķo brigādi.
KALNIŅŠ JĀNIS Mārtiņa dēls
2. (5.) Cēsu kājnieku pulka kareivis.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1877. g. 30. jūn. Dikļu pagastā Pagastskolas izglītība.
Krievu armijā dienējis 1899-1903. g. 3. sapieru bataljona telegrāfa rotā. 1905.-1906. g. piedalījies krievu-japāņu karā, sasniedzis kaprāļa pak. Pēc demobilizācijas strādājis par dārznieku. 1914. g. jūl. iesaukts atkārtoti, dienējis Kauņas telefona un telegrāfa bataljonā, pēc tam Petrogradas junkuru skolā un 12. armijas inženieru daļā. Dienestu beidzis 1917. g. sept.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. febr., dienējis Cēsu kājnieku pulkā, pēc tam pārcelts uz Ziemeļlatvijas brigādes štāba sakaru komandu.
1919. g. jūn. sākumā Cēsu kauju laikā Kalniņš kā brigādes štāba sakaru komandas vecākais tika nosūtīts nodibināt sakarus ar Dienvidlatvijas brigādi Rīgā. Vācu postenis Carnikavas raj. Kalniņš apcietināja, taču viņš nezaudēja aukstasinību un atguva brīvību, pēc tam ieradās Dienvidlatvijas brigādes štābā Rīgā, nodibināja sakarus un pēc tam atgriezās pie savējiem.
Demobilizēts 1919. g. 20. jūl. slimības dēļ. Piešķirta jaunsaimn. Ādažu pagastā Bukultu muižā un Lielvircavas pagastā Audruves muižā. Dzīvojis Rīgā. Miris 1944. g. 19. febr. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Kārlis Ezeriņš | Cīņu biedrs |
10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā
Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti. Krievijas karā pret Japānu boka iesaistīti arī vairāki tūkstoši tobrīd Krievijas Impērijas okupētās Latvijas iedzīvotāji tsk latvieši.
02.01.1905 | Krievu - japāņu karš: Beidzas krievu bāzes Portarturas blokāde
30.7.1904 – 2.1.1905
06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā
1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.