Jānis Rība

Jānis Rība , 20.02.1933 - 28.11.1997

Jānis Rība - Rīgas kinostudijas ļoti atzīts Mākslinieks grimētājs, Aizsargu priekšnieks, LTF, LRP, LNNK deputātu kandidāts Pilsoņu kongresa vēlēšanās.

Ar vairākiem bises šāvieniem nogalināts Matīsa ielas 101. nama pagalmā (netālu no Aizsargu štāba). Slepkavība nav atklāta. Pirms viņa tika nogalināti trīs Aizsargu organizācijas nodaļu komandieri. Policija līdz šim nav atraduši slepkavas nevienā no gadījumiem

Drošības policija 1998. gadā  norādīja, ka pēdas vedot„ Pērkoņkrusta” virzienā.

***

6. decembrī ar sēru dievkalpojumu Rīgas Domā pēdējā gaitā izvadīja Latvijā atjaunotās Aizsargu organizācijas komandieri Jāni Rību. Aiz lūgumu noturēja prāvests Jānis Liepiņš un mācītājs Kārlis Lielzuika no ārzemēm. Gandrīz tūkstotis laužu stāvēja ciešā pulkā dievnamā ap nelaiķa zārku, par kuru liecās Aizsargu organizācijas un sarkanbaltsarkanie valsts karogi.

Aizsargu organizācijas pārstāvji no visām Latvijas malām rokās aiznesa komandiera zārku cauri visai Vecpilsētai līdz Brīvības pieminekļa pakājei. Gara, jo gara pavadītāju kolonna, sēru mūzikai skanot, vijās cauri Vecrīgas ieliņām un saplūda lielā pulkā pie Brīvības pieminekļa. Tur viņi visi vienojās himnā "Dievs, svētī Latviju"  un pēc tam aiz katafalka autobusos devās uz Drustiem, kur ir Jāņa Rības dzimtā puse. 

Jāni Rību nogalināja 1997.gada 28. novembrī ar diviem šāvieniem pie Matīsa ielas 101. nama, kur atrodas aizsargu štābs. Aizsargu organizācijas par priekšnieku ievēlētais Aksels Kaimiņš sacīja, ka gan organizācijai, gan Jānim Rībam draudēts jau kopš organizācijas atjaunošanas 1990. gadā.

Jāņa Rības nošaušanu aizsargu vadība vērtē kā Latvijas ārējo un iekšējo ienaidnieku 
pasūtinātu politisku slepkavību. Šogad pēc sprādziena pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā atrada divus bojāgājušus bijušos aizsargus. Sprādzienu sarīkoja ultraradikāls grupējums "Pērkoņkrusts".

Aksels Kaimiņš atzina, ka neizslēdz iespēju par "pērkoņkrustiešu" līdzdalību slepkavībā. 

Kopš 1993. gada Latvijā ir divas aizsargu organizācijas, taču nelaiķa Jāņa Rības vadītie aizsargi nav reģistrējušies Tieslietu ministrijā. Aksels Kaimiņš paskaidroja, ka viņi ir atjaunojušies kā 1918. gada Latvijas Republikas organizācija un neuzskata par nepieciešamu reģistrēties pašreizējās institūcijās.

Otrā organizācijā esot apvienojušies daudzi no Jāņa Rības aizsargu rindām izslēgti cilvēki ar kriminālu pagātni. 

GUNĀRS BIRKMANIS

Grima mākslinieks filmās:

• Vilkaču mantiniece (1990)
• Mazās kaislības (1990)
• Dzīvīte (1989)
• Viņš, viņa un bērni (1986)
• Dubultslazds (1985)
• Spēle notiks tik un tā (1985)
• Parāds mīlestībā (1984)
• Pēdējā vizīte (1984)
• Akmeņainais ceļš (1983)
• Dārzs ar spoku (1983)
• Īsa pamācība mīlēšanā (1982)
• Ilgais ceļš kāpās (1981)
• Trīs minūšu lidojums (1979)
• Sitiens (1979)
• Dāvanas pa telefonu (1977)
• Zobena ēnā (1976)
• Liekam būt (1976)
• Paradīzes atslēgas (1975)
• Uzbrukums slepenpolicijai (1974)
• Pirmā vasara (1974)
• Pūt, vējiņi! (1973)
• Vella kalpi Vella dzirnavās (1972)
• Pilsēta zem liepām (1971)
• Vella kalpi (1970)
• Līvsalas zēni (1969)
• Mērnieku laiki (1968)
• Kapteiņa Enriko pulkstenis (1967)
• Noktirne (1966)
• Sūtņu sazvērestība (1965)
• Cara līgava (1964)
• Mājiņa kāpās (1963)
• Uz trases (1963)
• Diena bez vakara (1962)
• Kārkli pelēkie zied (1961)
• Tava laime (1960)
• Ilze (1959)
• Kā gulbji balti padebeši iet (1957)