Juris Edvards Jurjāns

Juris Jurjāns latviešu mūzikas pedagogs, komponists, mežraga spēles skolas pamatlicējs.

Brāļi: Andrejs Jurjāns, Pāvuls Jurjāns.

No 1879.gada līdz 1883.gadam mācījās Pēterburgas konservatorijā, kur 1895. gadā ieguva brīvmākslinieka grādu. 19. gadsimta 80. gados darbojās Pēterburgas Ķeizariskās operas orķestrī, bija pirmais mežradznieks.

No 1885. līdz 1915. gadam strādāja par pegagogu, sākumā Harkovā, pēc tam Rīgā. 1905.gada 31.jūlijā Horna dārzā starp Majoriem un Dubultiem Jūrmalā notiek vēsturē pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts, bet rudenī Horna koncertdārzā diriģēja Emīla Dārziņa Melanholiskā valša pirmatskaņojumu.

1919. gadā kļuva par Latvijas konservatorijas mežraga klases vadītāju, vēl vadīja pūšaminstrumentu klasi. No 1919. gada 1. augusta ar atpakaļejošu datumu iekļauts Apsardzības ministrijas ierēdņu sarakstā un iecelts par visu armijas orķestru inspektoru (atlaists no darba 29. augustā). 

IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku pūtēju orķestra virsdiriģents. Latvijas Komponistu biedrības goda biedrs.

1926. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1928. gadā — ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Bija precējies ar Amāliju Jurjāni, bērni - Juris, Valija, Mintauts.

-----

1880. gados Jurjānu Andrejs kopā ar brāļiem — vēlāko diriģentu Juri (1861—1940), dziedāšanas pedagogu un latviešu operteātra tēvu Pāvulu (1866—1948), kā arī mūzikas mīļotāju Pēteri (1851—1900), nodibina brāļu Jurjānu mežraga kvartetu, kas piedalās III vispārējos dziesmu svētkos (1888) un apceļo Latviju, iepazīstinot visplašākās tautas masas ar klasiskās mūzikas vērtībām.

Avots: "Brīvā Zeme" Nr.158 no 16.07.1940.