Pastāsti par vietu
lv

Kārlis Ķezbers

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.03.1914
Miršanas datums:
12.03.2006
Papildu vārdi:
Ķezberis
Kategorijas:
Filatēlists, Rakstnieks, Skauts, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Brāļu kapi Katskilos, Tannersville, ASV

Kārlis Ķezbers dzimis 1914. gada 2. martā Tukuma apriņķa Vecmoku pagasta "Roņos" - kalpa Indriķa Ķezbera un Marijas (dzim. Kronbergs) dēls. Izglītojies Tukumā, Rīgā un Čikāgā. 1941. gadā apprecējās ar Martu Lapiņu, gaujmalieti, kura pēc 50 kopā pavadītiem gadiem aizgāja mūžībā 1992. gadā. Ģimenē trīs bērni - Dace, Mārīte Plūme un Ziedonis, desmit mazbērni un trīs mazmazmeitas. Latvijā dzīvo pusbrāļa Zigfrīda Paica un māsīcas Vijas Melnes ģimene.
Kārlis Ķezbers vislabāk pazīstams kā rakstnieks, žurnālists un filatēlists. Viņa pirmais literārais darbs - feļetons iespiests skautu žurnālā Ugunskurs 1928. gadā (80. nr.), Nordeķu skautu pulciņa vadītāja Edgara Dunsdorfa mudināts. Sekoja sīki rakstiņi Sporta Pasaulē un citos izdevumos.
Vēlāk Kārlis Ķezbers strādāja Daugavpils laikraksta Daugavas Vēstnesis Rīgas redakcijā, sākumā par tulku, tad par redaktoru, vadot literāro daļu kopā ar rakstnieku un dzejnieku saimi (Zentu Mauriņu, Elīnu Zālīti, Pēteri Ērmani, Ādolfu Ersu, Konstantīnu Raudivi, Aleksandru Ancānu, Aleksandru Pelēci, Viktoru Eglīti, Kārli Jēkabsonu, Vili Cedriņu, Teodoru Zeltiņu, Klāru Zāli, Zinaīdu Lazdu).
Pēc otrā pasaules kara pārvietoto personu (DP) nometnē Hanavā, Vācijā, kopā ar Hariju Gricēviču un J.Paucīti, viņš nodibināja grāmatu apgādu "Gaismas pils", kur izdeva Veltas Tomas, Zinaīdas Lazdas, Jonasa Miesnieka un citu autoru grāmatas. Viņš rediģēja arī almanahu Kalve un strādāja par ārlietu redaktoru Hanavas latviešu laikrakstā Tēvzeme.
leceļojusi ASV, Ķezberu ģimene devās uz Džaksonvili Ilinojā (Jacksonville, Illinois), tad uz Sentluisu, Misūri (St.Louis Missouri). Sākumā bija jāpārvar grūtības. Par tām viņš spilgti aprakstījis grāmatās "Dr. Applebija kalpi" un "Mantojums". Vēlāk ģimene pārcēlās uz Čikāgu. Kārlis Ķezbers iesaistījās darbā uzņēmuma Armour & Company inženieru birojā par grāmatvedi. Četrus gadus vēlāk viņš atvēra grāmatu un filatēlijas veikalu Milvoku ielā (Logan skvēra rajonā) ar saukli - "Kur latvietis sastop latvieti".
Pārdzīvojis 1967. gada sniega vētru, vairākas ielaušanās, zādzības un aizbaidot arī laupītāju, pēc 22 gadiem viņš veikalu likvidēja. Šo gadu gaitā viņam bija iespējas mācīties neklātienē un iegūt diplomu tautsaimniecībā (business management), kā arī sarakstīt vairākus literāros darbus, ko viņš turpināja darīt, arī aizgājis pensijā 1979. gadā. Viņš bija konkordijas Valdemārija filistrs un Čikāgas latviešu biedrības goda biedrs.
Amerikā dzīvojot, Kārlis Ķezbers darbojās arī žurnālistikā, rakstot laikrakstos Laiks un Latvija Amerikā, kā arī žurnālos DV Mēnešraksts, Kara invalīds, Tilts, Treji Vārti un citos preses izdevumos. Viņš bija aktīvs latviešu preses biedrībā un Čikāgas-Milvoku preses klubā.
Kopumā Kārlis Ķezbers sarakstījis 18 grāmatas - stāstus, noveles, romānus un pasakas. Viņa 1979. gadā rakstīto romānu "Alkazars" 2005. gadā izdeva apgāds "Jumava" Latvijā. Šī grāmata ir jau izpārdota.
Kārlis Ķezbers kopā ar dzīvesbiedri apceļoja daudzas zemes, ieskaitot Kurzemes hercoga Jēkaba "koloniju" Tobago. Par šiem ceļojumiem viņš rakstīja: "Esmu apceļojis daudzas zemes četros kontinentos, redzējis augstus kalnus, skaistas ielejas, interesantas pilsētas, bet neviena aina nav bijusi tāda, kā dzimtenes klusie lauki, egļu un priežu meži, upes un ezeri, uzkalni, ielejas - kādi tie bija atmiņā palikuši no jaunības dienām".
Jau kopš 1927. gada Kārlis Ķezbers ir darbojies skautu organizācijā. Vēl nesen viņš sarakstījās ar draugu Mārtiņu, ar kuru kopā iestājušies 80. skautu pulciņā Nordeķos. Latvijā un DP nometnē Hanavā viņš bija skautu vadītājs, un Amerikā piedalījās vadītāju kursos. Skautu piedzīvojumi aprakstīti grāmatā "Nordeķu skauts". Viņš saņēmis divas Goppera fonda balvas un darbojies fonda literārā komitejā.
Kārlis Ķezbers bija kaislīgs pastmarku krājējs un tirgotājs. Ar pastmarku krāšanu viņš sāka nodarboties jau, iedams ganu gaitās, septiņu gadu vecumā. Viņš mīlēja stāstīt, ka viņa pirmo pastmarku kolekciju apēda govs un ka viņš tai brīdi ienīda to "muļķa govi, kas tik maz saprata no filatēlijas". Pirmās pastmarkas viņš pārdeva Alfrēda un Anastasijas Kalnāju salonā Rīgā. Viņa uzņēmums Stereo Stamps, kas specializējās Baltijas valstu un vairāku Eiropas zemju pastmarku krāšanā, ir plaši pazīstams kolekcionāriem visā pasaulē. Viņš ir izdevis Latvijas un DP nometņu pastmarku katalogus, kā arī Latvijas pastmarku albumu un nodibinājis pastmarku žurnālu Kolekcionārs. Daudzus gadus viņš bija Baltijas un DP nometņu pastmarku konsultants Skota marku katalogam (Scott Stamp Catalogue).
Kārlis Ķezbers mīlēja pasauli - tās vēsturi, literatūru, valodas, cilvēkus, dzīvniekus un - pastmarkas! Viņš ceļoja pa pilsētām un apbrīnoja tās dabu. Viņš mīlēja Latviju un Amerikas Savienotās Valstis. Viņš aizrāvās ar rakstīšanu. Mīļa viņam bija latviešu skautu kustība. Par visu vairāk viņš mīlēja savu ģimeni, it sevišķi savus mazbērnus un mazmazbērnus. Kaut gan viņš nebija politisku organizāciju biedrs, viņš uzskatīja sevi par mēreni konservatīvu. Viņš ticēja, ka Latvijai jābūt nacionālai valstij, kur valda sociālā taisnība. Vislielākās rūpes viņam bija par latviešu valodas piesārņošanu un skaidras, dzidras valodas saglabāšanu. Kārlis Ķezbers pievienojās rakstnieka Zigmunda Skujiņa domām, ka rakstnieku pienākums ir aizstāvēt pareizu latviešu valodu kā Latvijā, tā svešumā.

Avots: Laiks, 03.06.2006

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Indriķis ĶezbersTēvs
        2
        Marija PaičaMāte00.00.189600.00.1984
        3
        Zigfrīds PaičsBrālis17.07.193405.10.1993
        4Marta ĶezbereMarta ĶezbereSieva26.11.191110.03.1992
        5Harijs GricēvičsHarijs GricēvičsDarba biedrs23.04.192117.02.2015
        6Jūlijs PaucītisJūlijs PaucītisDarba biedrs00.00.190100.00.1965Hanavā nodibina apgādu "Gaismas pils"
        7Arnolds ŠīmanisArnolds ŠīmanisPaziņa31.07.191327.01.1972
        8Ojārs JēgensOjārs JēgensPaziņa09.12.192426.05.1993
        9Zinaīda LazdaZinaīda LazdaPaziņa06.06.190207.11.1957
        10Konstantīns RaudiveKonstantīns RaudivePaziņa30.04.190902.09.1974
        11Ādolfs ErssĀdolfs ErssPaziņa12.06.188529.09.1945
        12Pēteris ĒrmanisPēteris ĒrmanisPaziņa02.02.189303.10.1969
        13Elīna ZālīteElīna ZālītePaziņa19.10.189807.04.1955
        14Zenta MauriņaZenta MauriņaPaziņa15.12.189725.04.1978
        15Edgars DunsdorfsEdgars DunsdorfsPaziņa20.11.190424.03.2002

        Nav norādīti notikumi

        Birkas