Zenta Mauriņa
- Dzimšanas datums:
- 15.12.1897
- Miršanas datums:
- 25.04.1978
- Tēva vārds:
- Roberts
- Kategorijas:
- Filozofs, Pedagogs, skolotājs, Rakstnieks, Zinātnieks(-ce), Zinātņu doktors, miris emigrācijā
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Friedhof Bad Krozingen
Zenta Mauriņa (* Lejasciems- Bāzele, Šveice) bija latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja.
Pirmā sieviete, kurai piešķirts Latvijā Filoloģijas doktora grāds.
Biogrāfija
Dzimusi ārsta Roberta Mauriņa un viņa sievas pianistes Melānijas Mauriņas ģimenē. Bērnību pavadījusi Grobiņā, kur piecu gadu vecumā pārslimojusi poliomielītu (bērnu trieku), kas visu mūžu viņu piesaistījusi ratiņkrēslam.
Mācījusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā (1913-1915).
Studējusi filozofiju Latvijas Universitātē (1921-1923), pēc tam baltu filoloģiju (1923-1927).
Skolotāja Rīgas skolotāju institūtā un lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā. Aizstāvējusi filoloģijas doktora grādu par Friča Bārdasdaiļradi (1938).
Kara beigās devusies trimdā uz Vāciju, tālāk uz Zviedriju, kur līdz 1966. gadam dzīvojusi Upsalā, kur bija docētāja Upsalas universitātē (1949-1963).
Vēlāk dzīvojusi Vācijas dienvidos Badkrocingenas pilsētiņā (Bad Krozingen) netālu no Freiburgas, kur apglabāta vietējā kapsētā.
Pirmā literārā publikācija laikrakstā “Libausche Zeitung” — Jāņa Akurātera stāsta “Mana vismīļā” tulkojums vāciski (1919).
Pavisam Latvijā līdz 1944. gada rudenim publicējusi 19 grāmatu: monogrāfijas par Raini, Poruku, Dostojevski, Brigaderi, Danti, Frici Bārdu, 7 eseju krājumi par latviešu un cittautu rakstniekiem, romāns “Dzīves vilcienā” (1941) un daudz rakstu periodikā, tulkojumi. Izdoti viņas Kopoti raksti 2 sējumos (1939 — 40).
Trimdas laikā publicēti 20 viņas darbi latviešu valodā un 27 vācu valodā, kā arī tulkojumi itāliešu, angļu, krievu, zviedru, holandiešu, somu un dāņu valodā. Dzīves laikā nolasījusi ap 600 publisku lekciju Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Austrijā un Francijā.
Vāciski publicēti šādi Mauriņas darbi:
- Tālais brauciens (Die weite Fahrt) (autobiogrāfija)
- Dostojevskis (Dostojewskij) (biogrāfija)
- Sirds mozaīka (Mosaik des Herzens) (esejas)
- Sākumā bija prieks (Im Anfang war die Freude) (stāsti)
- Mīlētā dzīve - dzīvotā dzīve (Geliebtes Leben - gelebtes Leben) (esejas)
- Krievu rakstnieku portreti (Porträts russischer Schriftsteller) (esejas)
http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/2007/12/11/zentas-maurias-curriculum-vitae/
***
*1897. XII 15. Lejasciemā; T. ārsts.
1915. Beigusi Liepājas krievu ģimnāziju,
1927. beigusi Latvijas Universitātes filoloģijas nodaļu,
1929. ieguva cand. phil. grādu,
1938. II 04. ieguva Dr. phil. grādu.
Avots: „Students” # 8/1938.
Avoti: wikipedia.org, liepaja.lv, biographien.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Roberts Mauriņš | Tēvs | ||
2 | Melānija Mauriņa | Māte | ||
3 | Verners Mauriņš | Brālis | ||
4 | Renāte Elza Mauriņa | Māsa | ||
5 | Ieva Ridkvista | Māsa | ||
6 | Helga Mauriņa - Rolle | Māsa | ||
7 | Irēne Mauriņa | Māsa | ||
8 | Melānija Helēna Franckeviča | Māsa | ||
9 | Konstantīns Raudive | Vīrs | ||
10 | Vikentijs Raudive | Sievas/vīra tēvs | ||
11 | Rozālija Raudive | Sievas/vīra māte | ||
12 | Tekla Raudive | Svaine | ||
13 | Monika Mikuce | Svainis | ||
14 | Aloizs Raudive | Svainis | ||
15 | Marija Rīdzeniece | Draugs | ||
16 | Elfrīda Lauva | Draugs | ||
17 | Paulis Pētersons | Draugs | ||
18 | Irēne Mellis | Draugs | ||
19 | Ivars Ķezbers | Paziņa | ||
20 | Kārlis Ķezbers | Paziņa | ||
21 | Jānis Ezeriņš | Paziņa | ||
22 | Jānis Zanders | Paziņa | ||
23 | Ārija Kalpaks-Grundmane | Paziņa | ||
24 | Teodors Celms | Skolotājs | ||
25 | Kārlis Maigonis Bauers | Domu biedrs | ||
26 | Nikolajs Rērihs | Domu biedrs | ||
27 | Austra Ozoliņa Pelse | Domu biedrs | ||
28 | Ivans Zavoloko | Domu biedrs |
Nav norādīti notikumi