Konstantīns I

Konstantīns I ( grieķu : Κωνσταντίνος Αʹ , romanizēts : Konstantínos I ; 1868. gada 2. augusts [ OS 21. jūlijs] — 1923. gada 11. janvāris) bija Grieķijas karalis no 1913. gada 18. marta līdz 1917. gada 11. jūnijam un vēlreiz no 1920. gada 19. decembra līdz 1922. gada 27. septembrim. Būdams Grieķijas karaļa Džordža I vecākais dēls , viņš kļuva par tro'ņmantnieku pēc tēva slepkavības 1913. gadā.

Ieguvis izglītību Grieķijā un vēlāk Vācijā , Konstantīns bija Prūsijas militārisma cienītājs . Kā kroņprincis viņš bija Grieķijas armijas virspavēlnieks neveiksmīgā Grieķijas-Turcijas kara laikā 1897. gadā . Vēlāk un premjerministra Elefteriosa Venizelosa vadībā viņš veiksmīgi vadīja Grieķijas spēkus Balkānu karos 1912.–1913. gadā, kuros Grieķija paplašinājās, divkāršojot savu teritoriju un iedzīvotāju skaitu.

Viņš bija precējies ar Prūsijas Sofiju , Vācijas imperatora Vilhelma II jaunāko māsu .

Konstantīna provāciskās intereses lika viņam divas reizes noraidīt Venizelosa tautas ievēlēto mandātu Grieķijai pievienoties Pirmajam pasaules karam sabiedroto pusē . Konstantīns antikonstitucionāli atlaida savu premjerministru, izraisot nacionālo šķelšanos . Valsts tika sadalīta starp Venizelosa atbalstīto Jauno Grieķiju (nesen atbrīvotās zemes Balkānu karos) un rojālistisko Veco Grieķiju , izraisot dziļas sociālās šķelšanās un novedot Grieķiju uz pilsoņu kara sliekšņa. 

1916. gada beigās viņa provāciskā politika noveda pie Fort Rupel beznosacījumu nodošanas un lielas daļas jauniekaroto Maķedonijas teritoriju zaudēšanas Bulgārijai . Viņa militārais štābs arī organizēja paramilitāras vienības, lai terorizētu Venizelosa atbalstītājus, un šīs grupas atklāja uguni pret sabiedroto karaspēku Atēnās incidentā, kas vēlāk kļuva pazīstams kā Noemvriana . Pēc piecu mēnešu ilgas Francijas un Lielbritānijas īstenotas Atēnu jūras blokādes , kas izraisīja badu, Konstantīns atteicās no troņa, neskatoties uz spēcīgo tautas atbalstu turpmākajai pretošanās kustībai. Viņa otrais dēls Aleksandrs kļuva par viņa pēcteci. Pēc Aleksandra nāves, Venizela sakāves 1920. gada likumdošanas vēlēšanās un plebiscīta par labu viņa atgriešanās Konstantīns tika atjaunots amatā.

Rojālistu valdības, kas nomainīja Venizelu, turpināja neveiksmīgo 1919.–1922. gada grieķu-turku karu , kas beidzās ar grieķu kopienu neatgriezenisku iznīcināšanu Mazāzijā. Konstantīns I 1922. gada septembrī atteicās no troņa par labu savam vecākajam dēlam Džordžam II pēc venizelistu virsnieku armijas sacelšanās. Viņš devās trimdā un nomira Sicīlijā , Itālijā, 1923. gada 11. janvārī.

Kā Grieķijas kroņprincis Konstantīns 1889. gada 27. oktobrī Atēnās apprecējās ar Prūsijas princesi Sofiju , karalienes Viktorijas mazmeitu un ķeizara Vilhelma II māsu .

Viņiem bija seši bērni.
Visi trīs viņu dēli kāpa Grieķijas tronī.
Viņu vecākā meita Helēna apprecējās ar Rumānijas kroņprinci Karolu;
otrā meita apprecējās ar 4. Aostas hercogu; savukārt
jaunākā meita, princese Katrīna, apprecējās ar britu vienkāršu pilsoni.