Larisa Tuisova

Larisa Tuisova (1948. g. 14. martā Zirjankā (Зырянка), Jakutijas APSR, Krievijas PFSR) – baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe.
2012. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu 3. šķiras ordeni. 

No 1958. līdz 1966. gadam Larisa Tuisova mācījusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola) pie šādiem izciliem pedagogiem: Valentīna Bļinova, Natālijas Leontjevas un Irēnas Strodes. Pēc tam jaunā baletdejotāja stažējusies Maskavas Valsts akadēmiskajā Lielajā teātrī. 

No 1966. līdz 1990. gadam balerīna Larisa Tuisova bija baleta trupas soliste Latvijas Nacionālajā operā (LNO; līdz 1989. gadam – Latvijas PSR Valsts akadēmiskais Operas un baleta teātris). 

Larisa Tuisova ir viena no visu laiku izcilākajām Latvijas balerīnām – spilgta baleta zvaigzne, kas ir ierakstījusi spožas lappuses Latvijas baleta mākslas vēsturē. Baletdejotāja ir atveidojusi neaizmirstamus tēlus Latvijas Operas un baleta teātra (LNO) skatuvē . 

Kleopatra Tuisovas izpildījumā (baletā “Antonijs un Kleopatra”) šķita vāja un neaizsargāta un tajā pašā laikā apdāvināta ar mistisku maģisko spēku. Balerīnas atveidotais Gajanē tēls bija ekspresīvs un spīdošs; pirmoreiz viņa izpildīja šo lomu Arama Hačaturjana baleta “Gajanē” pirmizrādē uz Rīgas skatuves 1976. gadā.

Larisa Tuisova tiek uzskatīta par vienu no labākajām Karmenas lomas atveidotājām (baletā “Karmensvīta” ar Ž. Bizē – R. Ščedrina mūziku). Viņas Karmena ir jaunības kaismes pilna, pievilcīga, dinamiska, lepni paceltu galvu viņa iet pretī savam liktenim. Šo un citas lomas Larisas Tuisovas izpildījumā baleta kritiķi vērtē kā pasaules līmeņa šedevrus. 

Latvijas Operas un baleta teātra skatuvē (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB) baletdejotāja Larisa Tuisova uzstājusies 24 gadu laikā. Savu baletdejotājas karjeru viņa pabeidza 42 gadu vecumā. Viena no pēdējām izcilās balerīnas baleta partijām bija galvenā loma F. Amirova baletā “Tūkstoš un viena nakts”. 

Pēc skatuviskās karjeras beigām Larisa Tuisova strādāja par pedagoģi-horeogrāfi Olimpiskajā centrā, Mākslas vingrošanas skolā, kā arī baleta studijā pie Allas Saharovas un baleta studijā “Rondo”; baleta māksliniece konsultē un pasniedz horeogrāfijas stundas. 

Larisas Tuisovas atveidotās lomas un baleta partijas: 

Lilija (baleta izrādē “Ziedu vija” ar Pētera Barisona mūziku, 1967. g.); 

Viena no kalnu jaunavām (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 1967. g.); 

Lapsa (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”,1967. g.); 

Padetrua, Odeta-Odīlija (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1968., 1972. g.); 

Kadiča (Vladimira Vlasova baletā “Asele”, 1969. g.); 

Dieviete (baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa mūziku, 1970. g.); 

Odaliska (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 1971. g.); 

Kleopatra (Eduarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”, 1972. g.); 

Marija (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1972. g.); 

Karmena (baletā “Karmensvīta” ar Žorža Bizē -Rodiona Ščedrina mūziku, 1973. g.); 

Franciska (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa mūziku, 1974. g.); 

Aurora (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1975. g.); 

Skaidrīte (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburadze”- 2. redakcijā, 1976. g.); 

Gajanē (Arama Hačaturjana baletā “Gajanē”, 1976. g.); 

Žizele (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”, 1977. g.); 

Līza (Luija Žozefa Ferdinanda Herolda baletā “Veltīgā uzmanība”, 1978. g.); 

Jaunava (baleta izrādē “Pārrautā dziesma” ar Imanta Kalniņa 4. simfonijas 1. daļas mūziku, 1978. g.); 

Valentīna (Аndreja Ešpaja baletā “Angāra”, 1981. g.); 

Jaunava (viencēliena baletā “Rozes gars” ar Kārļa Marijas fon Vēbera mūziku, 1981. g.); 

Džuljeta (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1982. g.); 

Šeherezāde (Fikreta Amirova baletā “Tūkstoš un viena nakts”, 1985. g.) u.c. 

Filmogrāfija: 

Gajanē – baletfilmā "Gajanē" (režisore Jeļena Mačereta, Arama Hačaturjana mūzika, lomās: Genādijs Gorbaņovs, Aleksandrs Rumjancevs u.c.; studija: Centrālās Televīzijas Galvenā muzikālo programmu redakcija, PSRS, 1980.g.). 

Goda nosaukumi un apbalvojumi: 

Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1976. g.); 

Medaļa “Par varonīgu darbu” (1976. g.); 

Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1982. g.); 

A/S “Latvijas gāze” balvas laureāte nominācijā “Par leģendāru dzīvi mākslā” (2010. g.); 

Latvijas valsts augstākais apbalvojums - 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2012. g.). 

*** 

“Viņai allaž ir domīga un skumīga sejas izteiksme – gan dzīvē, gan fotogrāfijās. Viņa ļoti uzmanīgi izturas pret citiem cilvēkiem. Viņa slēpj sevī kaut ko vēl neizteiktu; kaut ko tādu, kas sagādā viņai sāpes, ko nevar uzticēt vienkāršas ziņkāres pārņemtajiem ļaudīm. Ja kādu reizi uz mūsu baleta skatuves parādītos Tatjana Larina, tad viņai būtu dziļas un skumīgas Larisas acis.” (Ēriks Tivums, baleta vēsturnieks. – žurnāls “Liesma”, 1978., Nr. 5.) 

*** 

Larisa Tuisova: “Es esmu laimīga, ka man bija lemts strādāt kopā ar tādām zvaigznēm kā Boriss Eifmans un Māris Liepa.” 

Ģimene

Dzīvesbiedrs – Valērijs Sevastjanovs (1948. g. 2. novembrī Rīgā, Latvijas PSR – 2010. g. 17. jūnijā Rīgā, Latvijas Repubilkā) – baletdejotājs. 

1968. gadā absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV). No 1966. līdz 1990. gadam bija baleta trupas solists Latvijas Nacionālajā operā (LNO; līdz 1989. gadam – LPSR Valsts akadēmiskais Operas un baleta teātris). 

Marina Mihaiļeca 

Tekstu papildinājusi redakcija. 

Informācijas avoti: 

Gadsimts vai viens mirklis? Latvijas Nacionālajam baletam 100. – Rīga: Latvijas Nacionālā opera un balets, 2022.

Ija Bite. Latvijas balets. – Rīga: Pētergailis, 2002.

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018. 

Туисова Лариса. «Без балета жить не могу». – laikraksts «Час», № 176, 14 сентября 2010, 11. lpp.: portr. 

Hunhena B. Dejo Larisa Tuisova. – “Padomju Jaunatne”, 1974. g., 3. aprīlis. 

Лариса Туисова (Larisa Tuisova) – актриса – биография – советские актрисы театра – Кино-Театр.Ру