Artūrs Ēķis

Mūžībā deju turpinās "vella kalps" Artūrs Ēķis ...

Artūrs Ēķis uz Latvijas baleta skatuves 60. gadu vidū bija viens no dramatiski spilgtākajiem un tehniski spožākajiem solistiem.

1952.g. A. Ēķis beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV). RHV vēsturē 1952.g. iegājis kā „zelta” izlaidums - skolu beidza arī Haralds Ritenbergs, Ināra Gintere, Inese Jurgene, Ingrīda Grabovska (Saulīte). Šajā izlaiduma klasē pie V.Bļinova mācījās arī Uldis Žagata un Alfrēds Spura,

Vēlākos gados papildinājies Ļeningradas Horeogrāfijas skolā un Maskavas Lielajā teātrī.

No 1962. līdz 1977.gadam viņš bija LNO baleta solists un pedagogs, pēc tam pasniedza deju gan Horeogrāfijas vidusskolā, gan konservatorijā, Latvijas Kultūras akadēmijā.

1965.gadā saņēmis LPSR nopelniem bagātā mākslinieka nosaukumu

Viņš bijis Latvijas Profesionālā baleta asociācijas prezidents un Latvijas Teātru darbinieku savienības priekšsēdētājs.

Spoža personība kā mākslā, tā dzīvē - tā Artūru Ēķi raksturo Haralds Ritenbergs, kurš ar viņu kopā bijis gan visu baleta mūžu, gan filmā „Vella kalpi”.

Artūrs Ēķis tēlojis epizodiskās lomās filmās:

• "Ilgais ceļš kāpās"
• "Īsa pamācība mīlēšanā"
• "Dancis pa trim"
• "Brāļi Riko",
• "Krasts"
• "Privalova miljoni".

"Sešdesmito gadu vidū viņš ir viens no dramatiski spilgtākajiem un tehniski spožākajiem solistiem. Gaišs un spēcīgs. No noziedzīgi triumfējoša, sarkani melna ļaunā burvja Rotbrata "Gulbju ezerā" līdz orientāli maigajam "Šakuntalas" Dušiantam, no hana Gireja "Bahčisarajas strūklakā" līdz cēlajam Zigfrīdam "Gulbju ezerā", tā par dejotāju savulaik rakstīja baleta kritiķis Ēriks Tivums.

Nozīmīgākās lomas  –

• Vergs Adāna baletā "Korsārs",
• Rotbarts, Zigfrīds Čaikovska baletā "Gulbju ezers",
• Dušianta Balasanjana baletā "Šakuntala",
• Pērs Gints,
• Girejs Asafjeva baletā "Bahčisarajas strūklaka" u.c.

Pirmā sieva Ināra Gintere, pēc tam Tamāra Jakovļeva Ēķe.

Grāmata: ""Dzīves šūpoles," G.Bāliņa, 2022.g.