Pauls Butkēvičs

Pauls Butkēvičs bija latviešu aktieris. Filmējies apmēram 150 filmās ɡan Latvijā, ɡan arī Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un Indijā.

Dzīvesɡājums

Dzimis 1940. ɡadā Rīgā vīndara Paula Butkēviča ģimenē.

Pēc mācībām Rīgas 11. vidusskolā 1959. gadā sāka studijas Rīgas Politehniskajā institūtā un sāka strādāt VEF rūpnīcā par automātisko tālruņu sakaru regulētāju.

 Paralēli mācībām un darbam Pauls Butkēvičs darbojās Roberta Ligera Rīgas pantomīmas teātrī (1957-1959), vēlāk (1959-1961) darbojies Dailes teātra eksperimentālajā teātra 3.studijā, kurā bija apvienojušies vairāki Teātra fakultātē neiekļuvušie jaunieši - Juris Strenga, Leons Krivāns, Ilze un Uldis Vazdiki.

1963.g. mācījies Rīgas 1. tehniskajā skolā.

1964.-1966.g. Studēja Latvijas Universitātes Juridiskajā, kā arī Vēstures un filozofijas fakultātēs; studēja arī Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģentu nodaļā .

Filmēties sāka 1963. gadā - pirmā loma - televīzijas filmā "Nedziedātā dziesma" (1963, Telefilma-Rīga).

 Pirmā galvenā loma 1965. gadā Adas Neretnieces kinofilmā "Hipokrāta zvērests", atveidojot Imantu Veidi, tad filmējās Rolanda Kalniņa kinofilmās "Akmens un šķembas" (1966) un "Elpojiet dziļi" (1967).

Ar filmā "Elpojiet dziļi" atveidoto Ralfa lomu guva ievērību; daudzas no filmā dzirdamajām dziesmām Paula Butkēviča izpildījumā latviešu kultūrā ir tapušas par mākslinieciski vēsturisko vērtību.

Butkēvičs atveidoja lomas tādās filmās kā

• "Rallijs" (1978),
• "Nepabeigtās vakariņas" (1979),
• "Ilgais ceļš kāpās" (TV seriāls, 1981),
• "Mirāža" (1983),
• "Aija" (1987),

Daudzas lomas tēloja arī Krievijā uzņemtajās filmās, tai skaitā arī nelielo sakarnieka lomu seriālā "Septiņpadsmit pavasara mirkļi".

1990. gadā kļuva par Krievijas PFSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku.

 Precējies ar kostīmu mākslinieci, ilggadējo Latvijas Televīzijas darbinieci Zintu Jansoni, dzīvoja Daudzeses pagasta „Rudzīšos”.

***

85 gadu vecumā mūžībā devies aktieris Pauls Butkēvičs, Latvijas Televīzijai apstiprināja viņa ģimene. 

Viena no spilgtākajām P. Butkēviča lomām bija filmā “Četri balti krekli” (“Elpojiet dziļi”), kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. 

Savas karjeras laikā aktieris piedalījies vairāk nekā 150 kinofilmās un televīzijas iestudējumos.

Ģimene un tuvinieki

Pauls Butkēvičs bija precējies trīs reizes. Pats viņš privāto dzīvi neafišēja, pasakot  īsi - pirmā sieva Nellija (11 gadus vecāka), otrā — Marina (tikpat gadus jaunāka), trešā — Zinta (vienaudze). Bez sīkumiem par šķiršanos vai iemesliem, sargājot gan savu privāto dzīvi, gan respektējot pārējo privātumu.
Publiski zināmā informācija par viņa ģimeni ir šāda:

• Pirmā sieva — Nellija (Nellija Butkēviča). Minēta saistībā ar agrīnajiem gadiem un Mežgravas saimniecību.
• Otrā sieva — Marina.
  Arī saistīta ar periodu, kad viņš daudz filmējās Krievijā/Maskavā.
• Trešā sieva / dzīvesbiedre - Zinta Jansone.
  Kostīmu māksliniece, ilggadēja Latvijas Televīzijas darbiniece. Viņi dzīvoja kopā Daudzeses pagasta „Rudzīšos” (Sēlijā). Zinta bieži minēta kā viņa atbalsts pēdējos gados.

Bērni un tuvinieki:

• Vienīgā meita — Alēna Butkēviča (izcila zobārste, zinātņu doktore zobu implantoloģijā).
  Viņa ir strādājusi arī ASV, bet uzturējusi praksi Latvijā.
  Pauls viņu bieži dēvēja par lielāko dzīves prieku un izteicis nožēlu, ka nav vairāk bērnu.
• Mazdēls — Jānis. Alēnas dēls, par kuru Pauls runāja ar lielu mīlestību.
  (Bija ziņas, ka Jānis, iespējams, dienējis Irākas karā kā ASV armijas karavīrs.)

Vecāki:
Dzimis Rīgā vīndara Paula Butkēviča ģimenē. Ģimenē mīlēja mūziku, pie viņiem viesojās kultūras cilvēki.

Mežgravas

Mežgravas kultūras tradīcijas (Ogres rajonā, pie Jēkabpils/Aiviekstes) galvenokārt saistītas ar Paulu Butkēviču un viņa ģimeni - tās bija neformālas, mājas stila mākslinieciskas un radošas aktivitātes.

• Žūrijas sēdes un konkursi — Mežgravas bija populāra vieta dažādu kultūras pasākumu žūriju sanāksmēm. Tur regulāri pulcējās mākslinieki, kritiķi un dalībnieki, lai vērtētu dziesmas, priekšnesumus, teātra vai mūzikas konkursus. Pasākumos aktīvi piedalījās gan pirmā sieva Nellija,  otrā sieva Marina aktīvi piedalījās šajās sēdēs, radot omulīgu un viesmīlīgu atmosfēru. Tas bija kā neformāls, bet privāts draugu, paziņu un domubiedru kultūras centrs laukos.
• Laikabiedri to raksturo, kā - Mājas svētki un radošas tikšanās — Vieta ar īpašu “auru”, kur daba “laužas iekšā” (mežs, pļavas, dzīvnieki) - draugi un kolēģi brauca uz pirtiņu, neformālām sarunām, mūziku un radošām vakarēšanām. Pauls pats bieži atgriezās tur “vismaz zemenes ravēt”, un tas kalpoja kā radošs patvērums.
• Latviskā un personiskā aura — pagalmā allaž plīvoja Latvijas karogs, valdīja lauku dzīves burvības un mākslas apvienojums. Tas atspoguļoja Butkēviča mīlestību pret mūziku, dzeju un brīvu radošumu. Kā zināms, viņš pats bija dziesmu autors un izpildītājs.

Pēc pārcelšanās uz Rudzīšiem Sēlijā (ar Zintu Jansoni) šīs tradīcijas daļēji turpinājās jaunā vietā, bet Mežgravas palika kā simbols agrākajam periodam.