Marta Duškina
- Dzimšanas datums:
- 09.10.1901
- Miršanas datums:
- 22.06.1986
- Apglabāšanas datums:
- 29.06.1986
- Tēva vārds:
- Kārlis
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Kociņa
- Kategorijas:
- Izglītības darbinieks (-ce), Komunists, Pedagogs, skolotājs, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Sabiedrisks darbinieks, upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Tirzas pagasts, Kancēna kapi (Tirzas kapi)
Dzimusi Tirzas pagastā rentnieka Kārļa Kociņa ģimenē. Mācījusies draudzes skolā, tad Lazdonā vidusskolā. Tur skolotāja Erna Romāne iepazīstina ar marksismu.
Pēc 1.pasaules kara mācās Rīgas valsts 3. ģimnāzijā. 1920.gadā iestājas komjaunatnē un sāk nelegālas gaitas.
1924.gadā beidz Skolotāju institūtu. Seko skolotājas darbs Trapenē, Rīgā, Valkā, Alūksnē.
1934.gadā zaudē darbu un aizbrauc uz Abreni. 1936. gadā sastop no cietuma atbrīvotos zemniekus-komunistus, arī Duškinu. Reiz skolēna māte paver durvis, kad Marta ar Duškinu klausās Maskavas radio. Par Martu jau iepriekš visās vietās ir politiska rakstura sūdzības. Šajā gadījumā apprecoties ar Duškinu izglābjas no droša cietuma. Tā stāsta 1941.g. izdevums "Darba sievietes" un turpina - "Vēsts par Sarkanarmijas iesoļošanu 17.jūnijā atklīst arī tālajā Latgales kaktā. Nu viņas kādreizējie vajātāji staigā pelēkām sejām, bet Marta ir tik laimīga kā vēl nekad."
1940.gada augustā brauc uz Rīgu, sāk vadīt 41. nepilno vidusskolu, kļūst par PSRS Augstākās Padomes deputāta kandidāti, 1.sasaukuma deputāti.
1941. gadā jūnijā piedalījusies Baltezerā nošauto Latvijas patriotu tiesāšanā "Nāves sodu piespriešanā piedalījusies arī "augstākās padomes" deputāte Marta Duškina". Tēvija, 24.07.1941)
Kara laikā viņas gādībā bija evakuētie bērni no Latvijas, vajadzēja rūpēties par mītni, siltumu, uzturu un apģērbu.
1941.g. un 1945.-1951. g. Rīgas Tautas izglītības nodaļas vadītāja, šo posteni zaudēja, jo M. Duškinai pārmeta kādreizējo sastāvēšanu Latvijas sociāldemokratiskā strādnieku partijā.
No 1951.gada Rīgas 3. vidusskolas (Kr.Valdemāra ielā 2) direktore. Ieveda skolēna formas cepures nēsāšanu. Zinātnisks šodienas referāts vēsta, ka to kritizēja kā fašistisku. Bez ministrijas atļaujas ieviesa zilu skolas formas tērpu ar baltu apkaklīti. Pie formas tērpa 3.vidusskolā bija jānēsā apsieta tautiska prievīte (ja nebija pionieris) .
1956.g. Nopelniem bagātā skolotāja,1957.g. komunistiskās partijas biedre. Laikabiedri Martu Duškinu atceras kā liela auguma raženu sievu, kura iedveš respektu ar zināmu bardzību, panāk klusumu un kārtību skolas gaiteņos un klasēs ar skaļu balsi.
Kad Latvijā tā saucamie nacionālkomunisti krita nežēlastībā, arī Marta Duškina bija to vidū. Par to, ka A. Zviedre (Ferstere) beidzot vidusskolu 1961.gadā bija saņēmusi sudraba medaļu un viņas tēvs - direktores novadnieks mācītājs Kārlis Zviedris bijis vecāku komitejā, M.Duškinu izslēdza no komunistiskās partijas un atlaida no direktores amata.
No 1962. gada pensionāre, nedaudz pasniedza latviešu valodu 3. vidusskolā un vadīja Klašu audzinātāju fakultāti Pedagoģiskajā tautas universitātē. Referātā par disciplīnu galvenā doma: disciplinēts cilvēks apzināti izpilda rīkojumu un to neapspriež, un arī ka nepareizi tiek saprasts lozungs "Laimīgā bērnība".
Mūža nogalē regulāri apmeklēja baznīcu kopā ar skolotāju Austru Rumpi.
D a r b i. Jaunus ceļus meklējot R., 1959.g.
Dēls - grafiķis Pauls Duškins/Kalējs
Avots: Latvijas PSR mazā enciklopēdija, 1967.g.; Mana skola Rīgas valsts 3. ģimnāzija, 2016. g.
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Pauls Duškins | Dēls | |
| 2 | Austra Rumpe | Darba biedrs | ||
| 3 | Maija Kalnarāja | Darba biedrs | ||
| 4 | Ausma Ferstere | Students |
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.
15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas
Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju
05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā
15.01.1941 | PSRS okupētajā Latvijā parakstīti pirmie 10 akti par nāves soda izpildi "Stūra mājā"
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
26.06.1941 | PSRS okupācijas varas pārstāvja, komunista S. Šustina pavēle nošaut 78 Centrālcietumā apcietinātos latviešus
23.07.1941 | Čekistu briesmu darbi Baltezerā
[pārpublicētajā tekstā saglabāta avotā izmantotā leksika, kura raksturo vācu sociālistu centienus pirms gada- Latviju 1940.g. jūnijā okupējušo krievu komunistu noziegumus uzvelt ebrejiem (žīdiem)]
21.05.1947 | Lēmums par piespiedu kolektivizācijas uzsākšanu PSRS okupētajās Baltijas valstīs
постановление ЦК ВКП(б) «О колхозном строительстве в Литовской, Латвийской и Эстонской ССР»